Divi aktieri vienā ģimenē - Arturs Krūzkops dalās savā pieredzē, dēvējot to par laimi
Radio SWH raidījumā “Ar dziesmu par dzīvi” Latvijas Nacionālā teātra aktieris dalās savā pieredzē, kad ģimenē darbojas divi aktieri, kas mēģina savienot savus ar izrādēm piepildītos grafikus, audzina dēlu un aktīvi līdzdarbojas mākslas radīšanas procesā. Aktieris atklāj, ka tieši pandēmijas ietekme nākusi kā tāds “glābiņš”, kad ģimene daudz laika pavadījusi kopā, kas normālos apstākļos nebūtu noticis.
Kā zināms, Artura Krūzkopa sieva Ieva Segliņa ir Dailes teātra aktrise. Taujāts par to, kā ir, ja katrs spēlē savā teātrī, Krūzkops stāsta, ka daudz šādu pāru neesot – parasti pāri ir no viena teātra: “Es teikšu tā ir milzīga laime.” Viņš atklāj, ka abiem ikdienā ir savi pienākumi un lietas, kurās otrs nemaisās. “Par mākslu runājot, mēs esam uz viena viļņa. Mēs ļoti daudz ejam, skatāmies viens otru (izrādēs – aut.), analizējam viens otru. Abi kopā ejam uz citām izrādēm, ne tikai Dailē un Nacionālajā, vispār. Tas ir tāds mūsu hobijs, vaļasprieks, kad gribas kaut ko padarīt – ejam, skatāmies izrādes,” stāsta Krūzkops.
Aizvadītajā gadā Ieva Segliņa saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu, Krūzkops atklāj, ka ļoti priecājas par sievu, jo zina, cik tas ir svarīgi, atminoties paša saņemtās balvas. “Tas ir svarīgi, nevis tāpēc, ka tev ir tā balva, tas ir izdarīts kaut kāds punkts, kas ir izdarīts, un tas trijstūrītis ir nolikts mājās plauktā – tu vari doties tālāk mākslā. Apliecinājums ir dabūts, ka tu dari pareizi,” viņš norāda, “Tas ir ļoti svarīgi dabūt šo pirmo balvu, pēc tam tālāk – tas kļūst mazāk svarīgi.” Aktieris smejas, ka abi ar sievu jokojas, uzdodot sev jautājumu – kurš šogad pelnīs naudu, un kurš mākslā balvas pelnīs? “Tas vairāk humors. Par to, ka Ieva dabūja (balvu – aut.), es esmu milzīgi lepns un priecīgs, bija pelnījusi,” atklāj Krūzkops.
“Mēs katru nedēļu paskatāmies, ko teātris ir saplānojis, un tad saliekam kopā savus plānus, saprotam, kurā brīdī ir jāpieslēdz vecmāmiņas, kas var mums palīdzēt,” par ikdienas ģimenes dzīvi un bērna audzināšanu stāsta aktieris, “Manuprāt, arī bērns ir pieradis, ka vecāki nāk mājās desmitos vakarā. Viņš to ritmu ir sapratis. Ceru, ka tā greizsirdība uz teātri neradīsies par to, ka teātris atņem vecākus.” Savukārt tieši pandēmijas ietekme ģimenei nākusi kā “glābiņš”: “Mēs viens otru ļoti daudz dabūjām, un bērns dabūja savos pirmajos dzīves gados ļoti daudz tēti un mammu, ko viņš normālos apstākļos nebūtu dabūjis.”
