Kaspara Zāles un Dailes teātra cīņā nekas vēl nav beidzies - Juris Žagars sola sniegt kasācijas sūdzību

Sarunā par turpmāko procesu saistībā ar darbā atjaunoto aktieri Dailes teātra vadītājs Juris Žagars portālu Jauns.lv informēja: “Ar Kasparu Zāli teātrim notiek vairākas tiesvedības par darba līguma normu pārkāpumiem, kas nav apvienotas vienā lietā. Šis spriedums ir tikai vienā no lietām."

"Ņemot vērā, ka pirmajā instancē tiesas spriedums bija teātrim labvēlīgs un, analizējot otrās instances spriedumu, Dailes teātris iesniegs kasācijas sūdzību. Līdz tam teātris ir izpildījis spriedumā noteiktās daļas, kas bija kā izpildāmas nekavējoties, – Kaspars Zāle ir atjaunots darbā un viņam tiks doti darba uzdevumi atbilstoši darba līgumam. Visi pārējie spriedumā minētie punkti tiks izpildīti desmit dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas," tā Žagars.

Arī Dailes teātra mājaslapas sadaļā "Mākslinieki" redzams Zāles vārds un fotogrāfija.

Ar Eduardu Pāvulu bija līdzīgs gadījums...

Kā zināms, aktieris Kaspars Zāle, kas kopumā no darba pienākumiem Dailes teātrī mēģināts atbrīvot sešas reizes, nu atkal var strādāt teātrī. Pateicoties advokātiem Kalvim Krūmiņam un Raivim Znotiņam, kuri pārstāvēja Zāli tiesvedībā par atjaunošanu darbā un kompensācijas piedziņu, aktieris atgriezies darbā. “Martā būs pagājuši tieši divi gadi, kopš man nācās atstāt teātri. Ir dažādas atklāsmes un iekšējas pārmaiņas. Atlaišanas moments bija attīstoša pieredze manā dzīvē,” saka Zāle, paužot, ka uz viņu ticis “veikts milzīgs spiediens, ko līdz šim esmu izturējis”.

“Šī ir nestandarta situācija. Pēc kādas no intervijām ar mani sazinājās aktiera Eduarda Pāvula advokāts. Izrādās, 1984. gadā bijis līdzīgs gadījums, kad Eduardu Pāvulu atlaida no darba Dailes teātrī. Viņš sāka tiesāties un uzvarēja tiesā valsts iestādi kā privātpersona. Tad bija padomju laiki, bijis gan politisks spiediens, gan cenzūra. Man jau arī ir līdzīgi. Es nepadevos tam visam,” saka aktieris, kas spilgti atminas savu atlaišanas dienu. “Bija 23. marts. Bija vētra, un es aizbraucu pie jūras. Man par atlaišanu paziņoja telefoniski – lai ierodos parakstīt kaut kādu dokumentu. Es ātri noreaģēju un sāku rīkoties. Aizvien man ir neatbildēts jautājums. Kāpēc tieši no manis tik ļoti vēlējās tikt vaļā?”

Vaicāts, kādās attiecībās ir ar Dailes teātra kolēģiem un vadību, Kaspars skaidro: “Šo divu gadu laikā ar saviem darba kolēģiem Dailes teātrī neesmu īpaši komunicējis, ja nu vien tikšanās brīžos kādā filmēšanas laukumā. Tur jau liels kolektīvs. Nepretendēju uz to, lai ar visiem Dailes teātra kolēģiem būtu ļoti labās attiecībās. Ar teātra vadību arī man līdz šim nebija nekādu kontaktu. Vēlējos šo situāciju atrisināt ar cieņu un godu. Un arī no saviem darba devējiem pretim saņemt to pašu.”

Tiesvedības trijās lietās

Pretēji pirmās instances tiesas spriedumam Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija 28. janvārī nosprieda daļēji apmierināt aktiera Kaspara Zāles prasību pret Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu, darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu un darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Tiesa atzina par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu Kasparam Zālem, un nospriests atjaunot Zāli Dailes teātrī. No Dailes teātra par labu Zālem nospriests piedzīt vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku, ieturot likumā noteiktos nodokļus.

Tiesa noteica, ka spriedums daļā par Zāles atjaunošanu darbā Dailes teātrī un daļā par vidējās izpeļņas par darba piespiedu kavējuma laiku piedziņu izpildāms nekavējoties. Par laiku līdz sprieduma izpildei Zālem noteiktas tiesības saņemt no Dailes teātra likumiskos 6 % gadā no summas, kas ar spriedumu piedzīta, bet nesamaksāta. Bez tam no atbildētāja par labu Zālem piedzīti ar lietu saistītie izdevumi, kā arī morālā kaitējuma atlīdzība 950 eiro, taču Zāles prasība daļā par atlīdzības par morālā kaitējuma piedziņu 3800 eiro apmērā noraidīta. Daļā, kurā nav noteikta sprieduma nekavējoša izpilde, teātrim noteikts termiņš tiesas sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Zāle savā pieteikumā tiesai prasīja darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atlīdzības par darba piespiedu kavējumu un morālā kaitējuma piedziņu. Tāpat pieteikumā Zāle prasa darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu, darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Pavisam starp aktieri un teātri tiesvedības tika sāktas trīs lietās.

Otrajā lietā, kurā Zāle tiesājas ar Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, tika iesniegts lūgums par tiesvedības apturēšanu līdz likumiskā spēkā stāsies tiesas lēmums trešajā tiesvedībā starp aktieri un Dailes teātri, kura pašlaik atrodas Rīgas apgabaltiesā. Lietas izskatīšana tiks turpināta, kad spriedums trešajā lietā starp aktieri un teātri stāsies spēkā. Savukārt šajā trešajā lietā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 23. martā lēma pilnībā noraidīt Zāles prasību pret Dailes teātri par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, atjaunošanu darbā, vidējās izpeļņas un morālā kaitējuma atlīdzināšanu, darba līguma punkta atzīšanu par spēkā neesošu un darba līguma atzīšanu par noslēgtu uz nenoteiktu laiku. Zāle par šo lēmumu iesniedza sūdzību, un to 28. janvārī izskatīja Rīgas apgabaltiesa.

Jau vēstīts, ka teātris pagājušajā gadā pārtrauca darba attiecības ar aktieriem Kasparu Zāli, Sarmīti Rubuli, Mārtiņu Poču, Aiju Dzērvi un Ivaru Auziņu. Zāle sākotnēji panāca atjaunošanu darbā, taču vēlāk atkal bija spiests teātri pamest.