Zināms, kam mantojumā tikuši komponista Kublinska un viņa brāļa režisora dzīvokļi. Atklājas savdabīgi darījumi

Jo Aleksandrs, būdams divu bērnu tēvs, dzīvokli bija atstājis mūzikas jomas kolēģim Arvīdam Mūrniekam, savukārt Mihailam bērnu nebija, tāpēc tika lēsts, ka nekustamais īpašums paliks valstij. Nu, kā raksta žurnāls "Kas Jauns", īpašuma lietas sakārtotas, atklājoties savdabīgiem darījumiem.

Brāļu Kublinsku vārds katram savā jomā – mūzikā un teātra režijā – Latvijas mākslas vēsturē ierakstīts paliekošiem burtiem. Tomēr, neraugoties uz radošiem panākumiem, abi vadīja visai savrupu dzīvi, kurā kategoriski nebija vietas brālim. Kas bija abu nesaskaņu pamatā, publiski nav iztirzāts. Kad Aleksandrs devās mūžībā, Mihails uz viņa bērēm neieradās. Savukārt Mihails bija tik vientuļš, ka viņa nāves fakts nāca gaismā tikai pēc laika, kad, nobažījušos kaimiņu izsaukti, ieradās policijas pārstāvji un dzīvoklī uzgāja režisora mirstīgās atliekas.

Dzīvokli uztic Mūrniekam

Aleksandrs Kublinskis pagājušā gadsimta septiņdesmito un astoņdesmito gadu mijā tika pie plaša trīsistabu dzīvokļa “jaunuzceltajā” Āgenskalna mākslinieku namā, kurā sāka kopdzīvi ar savu trešo sievu Jolantu un abu pirmdzimto – dēlu Aleksandru.

Taču, neraugoties uz ģimenes laimi, dzīve nebūt neiegrozījās mierpilna. Mākslinieka dzīvoklis bijusi vieta nebeidzamai bohēmai, kā “caurbraucama sēta” arī pilnīgi svešiem – slavenajās Āgenskalna priedēs nejauši sastaptiem – cilvēkiem, zādzībām, trokšņiem un dziedāšanu. Ja komponistam ienākusi kāda nauda, tā iztērēta uzdzīvei, kamēr sieva cīnījusies ar visiem rēķiniem. Dzīvesveida un nevēlēšanās to mainīt dēļ arī izirusi komponista laulība, un viņš savā miteklī palicis viens.

Iespējams, nekustamais īpašums jau sen parādu dēļ būtu zaudēts, ja vien ne mūzikas producents Arvīds Mūrnieks.

Kā pēc Aleksandra aiziešanas mūžībā žurnālam "Kas Jauns" atklāja Mūrnieks, abu ceļi ciešāk savijušies 2003. gadā, kad Kublinskis Mūrnieka vadītās "Baltic Record" paspārnē izdevis savu labāko dziesmu izlasi, par ieguldījumu latviešu mūzikas attīstībā arī saņemot Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu. Bet reālā dzīve Kublinskim nebūt nav bijusi spoža. “Aleksandrs sāka regulāri pie manis nākt uz mūzikas izdevniecību, tur bija smukas meitenes, varēja kafiju padzert un pasmieties. Katru reizi viņš kā autors paprasīja diskus, tad vēl un vēl… Nevarēju saprast, kur viņš tos liek. Reiz, aizejot uz Vidzemes tirgu, pamanīju tos tantēm uz letes – stāvēja par pieciem latiem pārdošanā. Kad vaicāju, kādā sakarā, uzzināju, ka “dziedātājs” (kā viņas sauca Kublinski) atnākot, iedodot albumus, bet viņas pretī – kāpostus un suliņu... Nu, tāds viņš bija…” atcerējās Mūrnieks.

Uz izdevniecību Kublinskis nācis bieži, un pamazām atklājies, ka patiesībā citur pēc palīdzības nemaz nav kur iet. “Atceros viņa asaras par to, ka ir 3000 latu parāds par dzīvokli, tāpēc liekot laukā. Aleksandrs nāca un vairākkārt savu dzīvokli piedāvāja norakstīt man, gribēja pat dāvināt, sakot, ka baidās no sievietēm (viņam pastāvīgi tādas bija), kas to varētu izkrāpt…”

Sniedzot finansiālu atbalstu komponistam ne tikai dzīvokļa parāda sakarā, Mūrnieks beigu beigās pieņēma komponista piedāvājumu, saprotot, ka arī viņa labdarības mēram ir savas robežas. Kā liecina Zemesgrāmata, 2007. gada 29. martā Mūrnieks ar Kublinski noslēdza uzturlīgumu, kļūdams par dzīvokļa īpašnieku un uzņemoties turpmāku mākslinieka aprūpi. “Esmu maksājis pilnīgi visu, ko paredzēja līgums, – šo 10 gadu laikā 100 procenti un vairāk esmu to izpildījis,” stāstīja skaņu ierakstu kompānijas vadītājs, kas rūpējies ne vien par dzīvokļa ikmēneša rēķiniem, bet arī mākslinieka ārstēšanas un rehabilitācijas izdevumiem un ikdienas nepieciešamībām.

Pēc četriem gadiem…

Lai arī sēru laikā runāt par ieskatiem īpašuma turpmākā izmantošanā Mūrnieks atturējās, dzīvokļa jautājums komponista tuvinieku aprindās raisīja bažas un nesaprašanos. Bijusī sieva Jolanta neslēpa sarūgtinājumu par šādu iznākumu, secinot, ka Kublinskis, būdams smaga rakstura cilvēks, viņu sodījis par iniciatīvu pirms vairākiem gadiem vērsties tiesā, lai panāktu dzīvokļa atstāšanu dēlam. “Esmu to savulaik izpirkusi, smagi strādājot, tāpēc nebiju mierā ar to, kas notiek. Piedāvāju Aleksandram slēgt uzturlīgumu, viņu aprūpēt, ar nosacījumu, ka dzīvoklis paliks dēlam. Toreiz tiesāšanos atsaucu, jo Saša mutiski, tāpat kā šķiroties, man apsolīja, ka dzīvoklis paliks Sandrim. Es noticēju, bet nu uzzinu, ka nekas nav tā…” pēc bijušā vīra aiziešanas mūžībā sarunā ar "Kas Jauns" izteicās komponista dēla māte Jolanta.

Jāpiebilst, ka dažus gadus pirms nāves komponists bija apņēmis ceturto un pēdējo sievu – par sevi vismaz 20 gadu jaunāko Daci, kas viņu bija dievinājusi kopš astoņu gadu vecuma. Dace Aleksandram bija klāt līdz viņa pēdējam elpas vilcienam, gādājot par vīra labsajūtu uz slimības gultas. Lai arī dzīvokļa jautājumā viņai bija skaidri spēles noteikumi, taču, kā tiks risinātas turpmākās lietas, nevienam tobrīd īsti nebija skaidrs. Nu, kad pagājuši četri gadi, no jauna ielūkojoties Zemesgrāmatas datos, redzams, ka dzīvoklis arvien pieder Jurim Arvīdam Mūrniekam.

Tēva atraidītie bērni dabū brāļa īpašumu

Dažādu minējumu objekts bijis arī otra brāļa ­– Mihaila Kublinska – nekustamais īpašums Rīgā, Barona ielā. Lai arī režisoram tuvojās 81. gadskārta, viņa aiziešana 2020. gada sākumā daudziem bija negaidīta. Jo vēl tikai pirms mazliet vairāk nekā diviem gadiem tīri mundrs viņš bija kāpis uz "Spēlmaņu nakts" skatuves, lai saņemtu balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, apņēmības pilns solot vēl strādāt.

Kā mēdza uzsvērt pats mākslinieks, vienatne bija viņa sabiedrotā. Tāpēc arī bijušie kolēģi no Nacionālā teātra neuztraucās, ka ar Mihailu jeb Miku nebija izdevies sakontaktēt kopš viņa 80. jubilejas 2019. gada aprīlī. Režisora mirstīgās atliekas tika atrastas 2020. gada 28. martā, viņa dzīvoklī uzlaužot durvis. Ņemot vērā, ka režisoram nav neviena piederīgā, atpazīt aizgājēju nācās pārstāvjiem no teātra. Viņi bija arī tie, kas parūpējās par mākslinieka pēdējo ceļu šai saulē un apbedīšanu.

Kublinska ikdiena ritēja Rīgas centrā – paša dzīvoklī. Kā liecina Zemesgrāmatas dati, dzīvokli 87 kvadrātmetru platībā viņš iegādājies 2001. gadā par gandrīz 50 000 latu. Kā apgalvoja kaimiņi, šajā dzīvoklī 2020. gada sākumā risinājušās mistiskas lietas: brīdī, kad uzzināja, ka Kublinskis jau pāris mēnešus kā varētu būt miris, kāda sieviete teicās, ka vēl nesen skaidri redzējusi viņa logā gaismu un dzirdējusi soļus, viņa dzīvoklī kāds noteikti rosījies. Kaimiņiene, kurai nācās būt klāt durvju atvēršanas brīdī, tā nejauši ieraugot apstākļus, zina teikt, ka aizgājēja ķermenis bijis piesegts ar drānu. Pārspriests tiek arī tas, ka nelaiķa virtuvē uz galda atradies svaigs piens, kam realizācijas termiņš beidzies dienā, kad uzlauztas durvis. Tika pieļauts, ka režisora dzīvoklis bijis apzagts.

Režisora aiziešanas sakarā tika pārspriests jautājums, kam paliks viņa dzīvoklis, kā ticamāko versiju piesaucot valsti. Tomēr, kā liecina ieraksts Zemesgrāmatā, Mihaila dzīvokli uz pusēm mantojuši viņa brāļa Aleksandra bērni: Harita Tohme (58) un Aleksandrs Kublinskis (40). Haritai, kā var spriest pēc tās pašas Zemesgrāmatas, radušās problēmas ar nodokļu samaksu, tamdēļ viņas daļām pēc Valsts ieņēmumu dienesta prasības ir nostiprināta hipotēka par labu Latvijas valstij.