Olgai Rajeckai šodien - 60! 7. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1918. gada Mavriks Vulfsons - žurnālists, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un politiķis (miris 2004. gadā).

1960. gadā Gundars Āboliņš - aktieris.

1962. gadā Olga Rajecka - mūziķe.

1962. gadā Andrejs Mūrnieks - vīru kora "Frachori" dibinātājs un diriģents, Latvijas Universitātes docents.

1964. gadā Ivans Vorslovs - valsts aģentūras "Lauksaimniecības datu centrs" direktors.

1965. gadā Silva Reinholde - Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja.

1966. gadā Aivars Ločmelis - SIA "Holdinga Kompānija FELIX" valdes priekšsēdētājs.

1971. gadā Zita Mikijanska - pianiste.

1971. gadā Ieva Parša - mecosoprāns.

1973. gadā Baiba Broka - Jaunā Rīgas teātra aktrise.

1974. gadā Kristaps Andersons - zvērināts advokāts, sertificēts maksātnespējas procesu administrators.

Jubilāri pasaulē

1502. gadā Gregorijs XIII - Romas pāvests (miris 1585.gadā).

1718. gadā Israels Patnems - Amerikāņu revolucionārā kara ģenerālis (miris 1790.gadā).

1768. gadā Žozefs Bonaparts - Neapoles un Spānijas karalis (miris 1844.gadā).

1800. gadā Milards Filmors - 13. ASV prezidents (miris 1874.gadā).

1827. gadā Senfords Flemings - kanādiešu inženieris un izgudrotājs (miris 1915.gadā).

1834. gadā Johans Filips Reiss - vācu fiziķis un izgudrotājs, izstrādājis vienu no pirmajiem funkcionējošajiem telefoniem (miris 1874.gadā).

1895. gadā Hadsons Fišs - austrāliešu aviators un uzņēmējs, aviokompānijas "QANTAS" dibinātājs (miris 1974.gadā).

1912. gadā Čārlzs Adamss - "Adamsu ģimenes" tēlu radītājs (miris 1988.gadā).

1916. gadā Pauls Keress - igauņu šahists (miris 1975.gadā).

1922. gadā Žans Pjērs Rampals - franču flautists (miris 2000.gadā).

1925. gadā Džeralds Darels - britu dabaszinātnieks, rakstnieks (miris 1995.gadā).

1941. gadā Džons Volkers - angļu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1942. gadā Vasīlijs Aleksejevs - krievu svarcēlājs.

1946. gadā Jans Venners - amerikāņu izdevējs, Rokenrola slavas zāles dibinātājs, žurnāla "Rolling Stone" līdzdibinātājs un "Men's Journal" un "Us Weekly" īpašnieks.

1950. gadā Huans Gabriels - meksikāņu dziedātājs un ierakstu producents, kurš nereti tika dēvēts par "Meksikas Elvisu Presliju" (miris 2016. gadā).

1956. gadā Deivids Karuzo - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1958. gadā Linda Kozlovski - amerikāņu aktrise ("Krokodils Dandijs").

1963. gadā Kristians Lubutēns - franču dizainers.

1964. gadā Nikolass Keidžs - amerikāņu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1967. gadā Gijs Ebērs - kanādiešu hokeja vārtsargs.

1971. gadā Džeremijs Renners - amerikāņu aktieris.

1972. gadā Donalds Brašīrs - amerikāņu hokejists.

1977. gadā Dastins Daimonds - amerikāņu aktieris (miris 2021. gadā).

1983. gadā Natālija Gulbis - latviešu izcelsmes amerikāņu golfa spēlētāja.

1985. gadā Lūiss Hamiltons - angļu autobraucējs, seškārtējs F1 pasaules čempions.

1991. gadā Edens Azārs - beļģu futbolists, Pasaules kausa izcīņas finālturnīra bronzas godalgas ieguvējs 2018. gadā.

1993. gadā Jans Oblaks - slovēņu futbola vārtsargs, UEFA Eiropas līgas uzvarētājs, UEFA Superkausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1601. gadā 3000 vīru liela zviedru karaspēka vienība Hansa Bengtsona vadībā no Igaunijas pienāk pie Cēsīm, kur pulcējas poļu un lietuviešu spēki Mateja Dembiņska vadībā. Zviedri cieš smagu sakāvi. Pēc poļu avotiem, kaujā krīt 2000 zviedru. Poļi uzvaru neizmanto, jo dižciltīgo savstarpējo nesaskaņu un valsts kases nabadzības dēļ trūkst līdzekļu karavīru apmaksai. Uzreiz pēc uzvaras demoralizētais poļu karaspēks atkāpjas līdz Daugavas līnijai.

1626. gadā notiek kauja pie Valles, kurā 4000 vīru liels zviedru karaspēks pilnīgi sakauj Viļņas Vaivada Sapehas 4200 karavīru lielo vienību.

1944. gadā Himlers izdod pavēli 2.latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19.latviešu SS brīvprātīgo divīziju.

1992. gadā Dainis Īvāns atkāpjas no Augstākās Padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka amata.

1992. gadā Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors paziņo, ka Baltijas valstīm tiks atdots to zelts, ko 1968. gadā Anglija pārdeva PSRS.

2000. gadā Tieslietu ministrs Valdis Birkavs atklāj Rīgas rajona tiesas jauno ēku Rīgā, Aiviekstes ielā 5.

2000. gadā Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā pieņem grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka par pedagogu valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs turpmāk nedrīkstēs strādāt persona, kurai nav valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē apliecinoša dokumenta.

2003. gadā Ministru kabinets pieņem noteikumus par valdības locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu, vairāk nekā trīs reizes palielinot ministru un premjera algas.

2003. gadā Kopenhāgenas Jūras un komerctiesa pasludina spriedumu Zviedrijas firmas "SwemBalt AB" sagrieztā kuģa lietā, atzīstot, ka Latvijas prasība pret "Swembalt AB" nav pamatota. Tiesa nolemj, ka Latvijai šai Zviedrijas kompānijai jāsamaksā tiesas izdevumi 400 000 Dānijas kronu apmērā.

2003. gadā tiek nodibināta Latvijas biškopju kooperatīvā sabiedrība "Medus aģentūra", kas nodarbosies ar biškopju medus pasūtījumiem un tirdzniecību.

Notikumi pasaulē

1325. gadā par Portugāles karali kļūst Alfonso IV.

1558. gadā Francija ieņem Kalē - pēdējo Anglijas kontrolēto kontinentālo teritoriju.

1566. gadā par Romas pāvestu kļūst Pijs V, kurš sava pontifikāta laikā aktīvi pretojas protestantu ietekmes izplatībai.

1598. gadā Krievijas troni sagrābj Boriss Godunovs.

1608. gadā ugunsgrēks izposta Džeimstaunu (mūsdienu ASV Virdžīnijas štatā).

1610. gadā Galileo Galilejs pirmo reizi novēro četrus Jupitera lielākos mēnešus. Viņš dod tiem nosaukumus un mūsdienās tie tiek dēvēti par Galileja mēnešiem.

1785. gadā francūzis Žans Pjērs Blanšārs un amerikānis Džons Džefrīzs gaisa balonā pārlido Lamanšu no Duvras Anglijā līdz Kalē Francijā.

1789. gadā notiek pirmās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās drīkst piedalīties tikai baltādainie vīrieši, kuriem pieder īpašums. Vēlēšanās uzvar vadošais prezidenta amata kandidāts - Džordžs Vašingtons.

1797. gadā pirmo reizi tiek lietots pašreizējais Itālijas karogs.

1894. gadā skotu izgudrotājs Viljams Kenedijs Lorijs Diksons saņem patentu uz kinofilmām.

1922. gadā Īrijas parlamenta apakšnams ar 64 balsīm par un 57 pret ratificē Anglijas un Īrijas līgumu.

1924. gadā septiņas valstis - Austrija, Beļģija, Čehoslovākija, Francija, Ungārija, Spānija un Šveice Parīzē dibina Starptautisko hokeja federāciju.

1927. gadā tiek veikts pirmais transatlantiskais telefona zvans - no Ņujorkas uz Londonu.

1932. gadā mirst franču politiķis Andrē Mažino, kurš kā kara ministrs sāka veidot Francijas aizsardzības līniju pret Vāciju, kas kļuva pazīstama kā Mažino līnija.

1953. gadā ASV prezidents Harijs Trūmens paziņo, ka ASV ir izstrādājušas ūdeņraža bumbu.

1959. gadā ASV atzīst jauno Kubas valdību, kuru vada Fidels Kastro.

1972. gadā netālu no Ibizas lidostas avarējot "Iberia Airlines" lidmašīnai "Caravelle 6-R" iet bojā 104 cilvēki.

1979. gadā Pnompeņu ieņem Vjetnamas karaspēks, padzenot Polu Potu un sarkanos khmerus.

1980. gadā Indijas iedzīvotāji premjerministres amatā atkārtoti ievēl Indiru Gandiju. Tas notiek tikai trīs gadus pēc tam, kad tauta noraidīja Gandijas "ārkārtas diktatūru".

1980. gadā ASV prezidents Džimmijs Kārters apstiprina 1,5 miljardu dolāru aizdevuma piešķiršanu autoražotājam "Chrysler Corporation", lai glābtu to no bankrota.

1989. gadā mirst Otrā pasaules kara laikā valdījušais Japānas imperators Hirohito.

1990. gadā pirmo reizi 800 gadu vēsturē drošības apsvērumu dēļ publikai tiek slēgts Pizas tornis.

1999. gadā sākas impīčmenta procedūra pret ASV prezidentu Bilu Klintonu.

2002. gadā pasaules slavenais franču modes dizainers Īvs Sanlorāns 65 gadu vecumā paziņo par pensionēšanos no modes industrijas.

2004. gadā Indonēzijas Augstākā tiesa apstiprina nāves sodu kaujiniekam Amrozi par līdzdalību Bali naktsklubu spridzināšanā 2002. gada 12.oktobrī, kad gāja bojā 202 cilvēki, lielākoties ārvalstnieki.

2006. gadā 93 gadu vecumā mirst austriešu alpīnists Heinrihs Harers, kura dzīve aprakstīta viņa grāmatā "Septiņi gadi Tibetā" un filmā ar tādu pašu nosaukumu.

2015. gadā bruņoti islāmisti - brāļi Šerifs un Saīds Kuaši - Parīzē iebrūk žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijā, noslepkavojot 12 cilvēkus.