Atis Auzāns pandēmijā izmisumā nekrīt. Uzminiet, ko viņš tagad dara?
Mūziķis, dziedātājs un producents Atis Auzāns jau dažus mēnešus darbojas citā jomā, proti, viņš būvē pirtis – gan veic praktiskus fiziskus darbus, gan arī rasējumus.
Kā raksta žurnāls "Kas Jauns", tas gan nenozīmē, ka Atis atteicies no skatuves un muzicēšanas, bet, lai izdzīvotu un pabarotu ģimeni kovida apstākļos, kad koncertēšana stipri ierobežota, viņš ir atradis risinājumu.
“Interesantāku laiku kā šis neesmu piedzīvojis. Esmu tik daudz jaunu lietu iemācījies darīt pa šiem diviem gadiem – kā vēl nekad iepriekš. Viss, kas mūs nenogalina, norūda. Esmu dabūjis pamatīgu rūdījumu. Jā, protams, pa šo laiku ar naudām bija mazliet švakāk, nekā ierasts, bet var jau arī dzīvot ar mazākiem līdzekļiem, mazāk tērēt un neņemt kredītus. Mums ir jāpielāgojas apstākļiem,” pārliecinoši nosaka dziedātājs.
Šis ir pārmaiņu laiks!
Taujāts, kā šajos apstākļos atradis risinājumu un spējis mainīt nodarbošanos, viņš stāsta: “Vispirms ar galvu jāizdomā, ko varētu darīt, tad jāsāk mācīties un darīt. Nemaz tā visu nevaru uzskaitīt, ko esmu apguvis, jo saraksts patiešām ir garš. Piemēram, tagad varu uzrasēt vienalga ko – māju, pirti, skeitborda rampu, galdu. Šobrīd strādāju firmā, kas ražo ļoti kvalitatīvas, tāpēc ne lētas pirtis. Piedalos to būvniecībā, un te man lieti noderēja pieredze, ko ieguvu, ceļot savu māju. Mans darbs ir saistīts ne tikai ar rokām, bet arī ar rasēšanu, ko pa šiem gadiem pašmācības ceļā esmu apguvis. Sāku ar vienkāršāku un tagad esmu pārgājis jau uz nopietnāku rasēšanas programmu. Esmu lasījis daudz un dažādu speciālo literatūru par māju būvniecību un apguvis dažādas tehnoloģijas. Šajā jomā esmu diezgan zinošs,” lepojas Atis.
“Piemēram, šodien darbā liku šindeļu jumtu, ko līdz šim nebiju darījis. Darbs mani nebiedē. Patiesībā es arī citiem mūziķiem gribētu to novēlēt. Ja jau esi iemācījies spēlēt klavieres, tas nozīmē, ka galva ir uz pleciem un ir iemaņas mācīties. Varbūt tagad vajag pamēģināt iemācīties ko jaunu darīt, ar ko šobrīd pelnīt naudu. Mēs esam tādos apstākļos, kādos esam. Ja paši izdomājam, ka ir slikti, tad tā arī ir. Es saku, ka nav slikti. Šis ir pārmaiņu laiks... Iespējams, ka kultūra un mūzika aizies citās sliedēs,” prāto viņš.
Ārzemju mūziķi tik zaļi nemaz nedzīvo
“Latvijas mūziķiem patiesībā līdz pandēmijai ir klājies ļoti labi. Ja pakonsultējas un parunājas ar Amerikas un Anglijas ierindas mūziķiem, viņi nedzīvo tik zaļi kā mūsējie. Tikai tie, kas tikuši pie lielajiem skatuves māksliniekiem, kas daudz pelna un brauc koncertturnejās, tie labi dzīvo, bet tas jau ir cits stāsts. Taču ierindas mūziķi nemaz tā ballītēs nespēlē, jo Amerikā un Anglijā tādas nav vajadzīgas. Latvijā savukārt mūziķi ļoti labi dzīvoja,” norāda Atis.
“Līdzko sapratu, ka pēc tik liela pārtraukuma, ko nebiju uz skatuves, atkal nebūs darba, es sāku runāt par darba iespējām. Man liekas, pirmais cilvēks, ar kuru aprunājos, bija mans kaimiņš, kas gatavojās veikt betona injekcijas un iet kursos, lai to apgūtu. Teicu, ka arī esmu gatavs iet kursos un taisīt betona injekcijas, lai tikai varētu pelnīt un maksāt rēķinus. Burtiski pēc dienas tas pats kaimiņš man saka: re, kur tev darbs, kas saistīts ar koku, kas tieši man tuvāks. Pietiek sākt par to domāt, ka esmu gatavs darīt, tad arī darbiņš atnāk... Tagad diezgan daudz daru fizisku darbu. Taču tas viss ir interesanti – jo vairāk apgūstu un vairāk protu, jo vērtīgāks kadrs esmu. Jā, es vispār nedrīkstu sūdzēties.”
Atis Auzāns ar sievu Ludmilu ļaujas vērienīgām pārvērtībām
Janvāris bez koncertiem
2021. gada pirmie trīs mēneši Atim, kas slavu guva ar dalību grupā Baltie lāči, bet TV skatītāju iemīļots kļuva pēc dalības Koru karos, pagāja bez ienākumiem. “Un pirms gada astoņus mēnešus nebijām kāpuši uz skatuves. Bija ļoti ilgs pārtraukums. Tas bija ļoti grūts posms. Taču, kad atgriezāmies uz skatuves, centāmies cilvēkiem dot enerģijas lādiņu un kliedēt to izmisuma sajūtu, ka viss ir slikti. Vienmēr savos koncertos sakām, ka minimums uz nedēļu, bet maksimums līdz gada beigām ieteicams saglabāt un uzturēt šo foršo noskaņojumu, ko sniedzam no skatuves. Tas ir mūsu galvenais uzdevums – no skatuves cilvēkiem iedot pozitīvo noti,” saka viņš.
Pagājušā gada decembrī Atim Auzānam bijušas vairākas uzstāšanās – koncerti. Taču jau tagad viņš zina, ka janvārī atkal būs tukšums un nebūs pilnīgi neviena koncerta. Atis gan teic, ka no kultūras namu vadītājiem dzirdot kādu nepatīkamu tendenci – cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, nemaz tā kuplā skaitā nenākot uz koncertiem. “Tāpēc mazliet ir satraukums par mūziku un kultūru. Nezinu, kāpēc tā notiek, bet šādas runas izskan. Es gan nevaru sūdzēties par saviem koncertiem, jo mums decembris bija ļoti labs. Kā producents varu pateikt, ka koncertus par biļetēm nevaram taisīt, ja vien uz to neierodas vismaz 70 cilvēku,” problēmas uzskaita Auzāns.
Uz norādījumu, ka cilvēki, iespējams, neapmeklē koncertus, jo baidās inficēties un slimot, Atis min Norvēģijas piemēru: “Tajā valstī kopējais noskaņojums ir nedaudz atšķirīgs no Latvijas. Jā, tur, protams, ir vairāk vakcinēto. Tur nevienu nebiedē ar kovidu, tas arī tiek veiksmīgi ārstēts. Protams, šo jautājumu, kāpēc tā, es nevaru komentēt, jo neesmu eksperts. Taču ir patīkamāk, ja sabiedrība pret šo vīrusu izturas mierīgi un normāli. Man jau liekas, ka nevajag cilvēkos tik ļoti sēt paniku! Šķiet, ka valdībai ar cilvēkiem vairāk jārunā, lai negrimstam pesimismā, jo nav jau īsti iemesla. Ja tev aizliedz vienu darbu, vari darīt citu. Neuzskatu, ka ir liela problēma. Jā, saslimstam un slimojam, bet gan jau iemācīsimies šo vīrusu arī izārstēt. Taču iegrimt pesimismā nevar. Tas jau ir tikai galvā, ka viss ir slikti.”
