Kā mīl Dānijā? Seriāla "Šis tas par Vitusu un Emmu" recenzija

Mūsu platuma grādiem mazliet netradicionāli TV seriālam, ka ar to Latvijas skatītāji vispirms varēja iepazīties uz lielajiem ekrāniem. Tas notika pavisam nesen - Rīgas Starptautiskā kino festivāla programmā, un jau gandrīz uzreiz seriāls nonāk arī pie TV skatītājiem.

«Šis un tas par Vitusu un Emmu» mazliet var atsaukt atmiņā neseno gadu panākumiem bagāto īru miniseriālu «Normāli cilvēki». Arī jaunais dāņu seriāls ir mazas valsts TV projekts bez naudīgu un gigantisku TV kompāniju aizmugures, un tas nepretenciozi stāsta par divu jaunu cilvēku iemīlēšanos un mēģinājumiem saprast gan savas jūtas, gan vietu šajā komplicētajā pasaulē. Tāpat kā «Normālie cilvēki», «Šis un tas par Vitusu un Emmu» ir literāra pirmavota adaptācija. Daudzsēriju filmas atspēriena punkts ir Sigurda Hartkorna Plātnera romāns «Šis un tas par Vitusu». Uz ekrāna mūsu priekšā ir parasti, pat gandrīz necili divdesmitgadnieki, apmulsuši no lielās dzīves un, protams, mīlestības.

Seriāls jau no pirmajām minūtēm atbruņo ar savu cilvēcību un nezūdošo, viegli absurdo humoru. Jauno daudzsēriju filmu visprecīzāk būtu apzīmēt ar žanru vai drīzāk terminu, kurš kļūst aizvien populārāks, proti, dramēdija. Tas ir dramatisks stāsts, tomēr stāstījuma tonim nepiemīt klasiskās drāmas nopietnība, bet drīzāk komisks vieglums. Tajā pašā laikā dramēdija nekad nebūs tik viegla un liderīga kā tradicionālā komēdija.

Skandināvu seriāli mums galvenokārt asociējas ar saltiem un tumšiem detektīviem, šajā dāņu ekrāna stāstā grūti būs atrast drūmo skandināvu dzīves tvērumu. Lai gan «Šis un tas par Vitusu un Emmu» uz papīra, šķiet, varētu būt mērķēts jauniešu auditorijai, tomēr tas tikpat labi ies pie sirds melodrāmu un mīlasstāstu cienītājiem. Melodrāmu cienītāji, kuri gatavi ir stāstam bez samākslota romantizēta plīvura. Tikpat labi jaunais dāņu seriāls patiks tiem, kas grib labāk saprast šodienas jaunās paaudzes sajūtas pasaulē.

Vai viegli būt…

Jā, varētu teikt, ka arī šis seriāls kārtējo reizi uzdod jautājumu, kuru reiz uzdeva mūsu dokumentālā kino klasiķis Juris Podnieks savā leģendārajā filmā  «Vai viegli būt jaunam?»

Stāsta galvenais varonis ir Vituss, 27 gadus jauns, nedaudz kautrīgs un kompleksains vīrietis, kura dzīvē iestājusies zināma rutīna. Vituss jau četrus gadus strādā vienā un tajā pašā bārā, dzīvo mazā dzīvoklītī, savam tēvam dzimšanas dienā dāvina dronu, viņam nav īpašu ambīciju dzīvē, un viņš jau ilgi ir kopā ar savu draudzeni Sāru. It kā viss būtu, bet pašam ir pārliecība, ka nekā nav. Viņa labākais draugs ir viņa brālēns, kurš Vitusu kādu vakaru pielauž atnākt līdzi uz kostīmu ballīti.  Tas notiek gandrīz vienlaikus, kad Vituss uzzina, ka viņa draudzene Sāra ir stāvoklī. Peldot cauri šim divdesmitgadnieka mijkrēšļa brīdim un savam egocentrismam, Vituss ballītē iepazīst Emmu. Tērpusies omāra kostīmā un pavisam piedzērusies, viņa savaldzina Vitusu: šī dzirkstošā būtne ir viss, kas nav Vituss. Tajā pašā laikā Emma ir kā kino, žurnālos un citviet tiražētā brīvā, atraisītā sapņu sieviete, kura «domā kā vīrietis». Brīžiem šķiet, ka viņa vairāk mudina viņu romanci nekā Vituss, jo Emma ir tā, kas pēc ballītes pavaicā telefona numuru, tā, kura atraksta pirmo ziņu vai restorānā samaksā rēķinu. Vituss domā, ka ir gatavs viņai, lai gan realitāte apliecina, ka viņš īsti nekam nav gatavs. Bet arī Emma zem savas atbruņojoši asprātīgās fasādes glabā noslēpumu.           

Dzīve kā viegls absurds

Lai gan seriālam «Šis un tas par Vitusu un Emmu» ir gana ikdienišķs sižets, tam piemīt dinamika, galvenajiem varoņiem raksturīgs sava veida kolorīts, un visu caurvij neliela absurda humora nots. Seriāla dinamikas galvenā atslēga ir dzīvīgais filmēšanas veids un gana īsās sērijas, kas nekļūst pār izstieptu ikdienas dzīves atveidojumu. Katra sērija ir kā fileja no Vitusa un Emmas mīlasstāsta, un aiztraucas raiti kā diena jaunībā starp draugu satikšanos un ballītēm. Īsāk sakot, seriāls ir patīkami skatāms. Saistošā stila pievilcība noteikti ir arī dialogos. Tiem piemīt dzīvīgums, un šķiet, tos kāds runā tepat, blakus, Rīgas ielās.

«Šis un tas par Vitusu un Emmu» sakarā kārtējo reizi nākas aizdomāties par seriāliem, kas top Latvijā. Retu reizi saņemamies kādam lielam, gan pārsvarā vēsturiskam un apjomīgam projektam, kur darbojas spēcīgi kino jomas profesionāļi, tomēr tas notiek reti. Mēs it kā paši sev apliecinām, ka varam veidot darbus, kas izskatās tikpat vai gandrīz tikpat spoži kā ārzemēs. Pārējais vietējo seriālu apvārsnis bieži atgādina saražotu saturu, lai aizbāztu caurumus TV programmu klāstā. Tāpēc jaunais dāņu darbs apliecina, ka tikpat spoži kā ārzemēs nozīmē radīt ne tikai dārgus un vērienīgus seriālus. Aktuāliem daudzsēriju filmu stāstiem un patīkamam emocionālam piedzīvojumam pietiek arī ar prasmīgi izveidotu stāstu, pārdomātu režisora darbu un labiem, precīzi atlasītiem aktieriem. Labu seriālu ir iespējams izveidot arī ar visnotaļ nelielu budžetu.

Protams, ka «Šis un tas par Vitusu un Emmu» vilcējspēks ir abi jaunie skandināvu aktieri. Varētu būt tādi, kurus kaitinās vai kuriem radīsies personīgas antipātijas pret Vitusa tēlu, kurš ir sociālo statusu un pienākumu apmulsināts niķīgs jauns vīrietis. Patiešām viņš brīžiem var atgādināt dreifējošu medūzu, kuru galvenie varoņi apspriež. Viņš baidās no pienākumiem, pret draudzeni Sāru mēdz izturēties kā absolūts kretīns un neko dižu nedara ar savu dzīvi, lai gan citos brīžos Vituss atstāj gana sirsnīga puiša iespaidu. Bieži kino un seriālu autori aiz vēlmes radīt tīkamus un iemīlamus galvenos varoņus vairās no šādiem tēliem, tomēr Vitusa tēls nav seriāla mīnuss. Ja šādi puiši un meitenes eksistē ne tikai pārticības izlutinātajā Dānijā, bet visur kur, tad viņiem ir jābūt arī uz ekrāna. Viņa šķietamā nepiemērotība galvenā mīlētāja tēlam tieši padara viņu par vēl oriģinālāku un godīgāku scenārija autoru izvēli.

Gan jaunais dāņu aktieris Madss Reuters, gan šarmantā norvēģiete Kristine Kujata Torpa vizuāli nebūt nav modes žurnālu mīlas pāris, un par tādiem viņi nav mēģināti padarīt. Gribētu izcelt tieši norvēģu aktrisi Emmas lomā, kura jau no brīža, kad mēs viņu ieraugam omāra tērpā guļošu vannā, nebeidz dzirksteļot ar savu asprātību aiz kuras slēpjas sarežģīts un trausls raksturs. Tomēr ja autori uz ekrāna mums piedāvā mīlasstāstu, tad vēl svarīgāks par katru aktieri atsevišķi ir tieši viņu savstarpējā ķīmija. Tās tur noteikti ir pārpārēm. Zināmā mērā pārējais var kļūt tikai kā paša galvenā papildinājums. Tā ir laikmetīgā noskaņa, kura gaismās un filmēšanas stilā ir ļoti veiksmīga radīta. Protams, kā jau filmai par jauniešu mīlestību pienākas, arī seriāla skaņu celiņš ir savā vietā radot pareizo atmosfēru. Jā, iespējams, jau iepriekš piesauktais īru seriāls «Normāli cilvēki» bija mazliet drosmīgāks un uzdrīkstējās saviem varoņiem pietuvoties vēl tuvāk, tādējādi sažņaudzot skatītāju sirdis spēcīgāk. Varbūt «Šis un tas par Vitusu» ir nedaudz pārāk pareizs un atsevišķos brīžos mierīgs. Tomēr dāņu seriāls varbūt veiksmīgāk aicina uz pārdomām par to, kā ir būt divdesmitgadniekam šodienas pārtikušajā Eiropā.

Mājsēdes un distancēšanās mēnesī katram Latvijas skatītājam būs iespēja piedalīties dāņu ballītēs kopā ar Vitusu un Emmu, noskaidrojot, vai attiecībām, kuru pamatā ir bijuši meli, būs pa spēkam izturēt patiesības pārbaudi. Aicinu doties šajā LTV piedāvātajā mīlasstāstā. Seriāls, kas sevi nepiesaka ar lielu blīkšķi un nesola lielas ekspektācijas, var pārsteigt daudzus ar savu nepretenciozo rafinētību un atstāt stiprāku pēcgaršu nekā desmitiem miljonu vērtie Holivudas stāsti.

ŠIS UN TAS PAR VITUSU UN EMMU

("Noget om Emma")

Producē DR3.

Pirmā sērija: 2020. gada 23. oktobrī.

Sēriju skaits: 7.

Scenārija autori: Madss Mengels, Kristians Bengtsons.        

Režisors: Madss Mengels.

Lomās: Madss Reuters, Kristine Kujata Torpa.