16. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1940. gadā Margarita Vilcāne - dziedātāja.

1949. gadā Leons Briedis - dzejnieks (miris 2020. gadā).

1960. gadā Ieva Ramiņa - zvērināta advokāte.

Jubilāri pasaulē

1485. gadā Aragonas Katrīna - Anglijas karaliene (mirusi 1536.gadā).

1742. gadā Gebhards Firsts Blihers fon Vālštats - vācu feldmaršals (miris 1819.gadā).

1770. gadā Ludvigs van Bēthovens - vācu komponists (miris 1827.gadā).

1775. gadā Džeina Ostina - britu rakstniece (mirusi 1817.gadā).

1790. gadā Leopolds I - Beļģijas karalis (miris 1865.gadā).

1866. gadā Vasīlijs Kandinskis - Krievijā dzimis franču gleznotājs (miris 1944.gadā).

1872. gadā Antons Deņikins - krievu ģenerālis (miris 1947.gadā).

1888. gadā Aleksandrs I - Dienvidslāvijas karalis (miris 1934.gadā).

1917. gadā Artūrs Klārks - britu rakstnieks (miris 2008.gadā).

1924. gadā Nikolass Sidjakovs - Rīgā dzimis krievu-amerikāņu ilustrators (miris 1993. gadā).

1928. gadā Filips Diks - amerikāņu rakstnieks (miris 1982.gadā).

1932. gadā Rodions Ščedrins - krievu komponists.

1938. gadā Līva Ulmane - norvēģu aktrise.

1946. gadā Benni Andešons - zviedru mūziķis ("ABBA").

1949. gadā Billijs Gibonss - amerikāņu ģitārists ("ZZ Top").

1961. gadā Šeins Bleks - amerikāņu kino režisors, scenāriju autors un aktieris.

1963. gadā Bendžamins Brats - amerikāņu aktieris.

1964. gadā Heike Drehslere - vācu vieglatlēte.

1966. gadā Deniss Vaizs - angļu futbolists un treneris.

1967. gadā Donovans Beilijs - Jamaikā dzimis kanādiešu sprinteris, divkārtējs olimpiskais un trīskārtējs pasaules čempions, bijušais pasaules rekordists 100 metru skrējienā.

1967. gadā Miranda Oto - austrāliešu aktrise.

1971. gadā Maikls Makerijs - amerikāņu dziedātājs ("Boyz II Men").

1971. gadā Pols van Diks - vācu dīdžejs.

1981. gadā Kristena Ritera - amerikāņu aktrise, modele, mūziķe un rakstniece.

1982. gadā Anna Sedokova - ukraiņu dziedātāja, aktrise un TV dīva.

1988. gadā Matss Hummelss - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1920. gadā Tautu Savienības asambleja izskata Baltijas valstu uzņemšanas jautājumu. Par Latvijas uzņemšanu balso piecas valstis (Itālija, Kolumbija, Paragvaja, Persija un Portugāle), pret - 24, bet 13 atturas.

1988. gadā iznāk Latvijas Tautas frontes laikraksta "Atmoda" pirmais numurs.

1998. gadā Šengenas līguma valstu izpildkomiteja pieņem lēmumu, sākot ar 1999.gada 1.martu, atcelt vīzu režīmu ar Baltijas valstīm.

1998. gadā Latvijā pirmo reizi putnkopības daudzveidības attīstības nolūkos no Dānijas tiek ievesti pieci strausi. Strausus nopircis Krāslavas rajona Robežnieku pagasta zemnieku saimniecības "Viesturi" īpašnieks Viesturs Garbušāns.

1999. gadā Eiropas Komisija oficiālā notā pieprasa Latvijai atcelt ieviestos cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus.

1999. gadā bijušais ārlietu ministrs, premjera Andra Šķēles valdības tieslietu ministrs Valdis Birkavs uzvar "Eiropas kustības Latvijā" rīkotajā konkursā un iegūst 1999. gada Eiropas cilvēka Latvijā titulu.

1999. gadā 7.Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), izplata starpziņojumu, kurā norāda: komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz žurnālistiem, kas aktīvi strādāja pedofilijas lietas žurnālistiskajā izmeklēšanā, kā arī rakstīja par nelikumīgiem cilvēku tirdzniecības, pedofilijas un bērnu adopcijas uz ārzemēm gadījumiem, tika izdarīts nelikumīgs spiediens (cenzūra). Pamatojoties uz pedofilijas lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicināto personu sniegtajām liecībām, ir pamats uzskatīt, ka VAS "Latvijas pasts" ģenerāldirektors Aivars Droiskis, kā arī Ingus Tūns, kurš jau atrodas apcietinājumā, un Ainārs Eisaks ir saistīti ar izmeklējamo pedofilijas lietu.

2002. gadā sabiedriskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" rīkotajā tautas balsošanā par 2002.gada Eiropas cilvēku Latvijā ar pārliecinošu balsu pārsvaru uzvar dziedātāja Marija Naumova. 2002. gada maijā dziedātāja Marija Naumova jeb Marie N. uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā.

2006. gadā apvienības "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK kongresā par partijas priekšsēdētāju ievēl Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Robertu Zīli, bet viņa vietnieku Rīgas vicemēru Jāni Birku.

Notikumi pasaulē

1431. gadā Anglijas karalis Henrijs VI Parīzes Dievmātes katedrālē tiek kronēts par Francijas karali.

1598. gadā pēdējā Septiņu gadu kara kauja starp Korejas un Japānas flotēm noslēdzas ar izšķirošu korejiešu uzvaru.

1653. gadā Olivers Kromvels kļūst par Anglijas, Skotijas un Īrijas protektoru.

1761. gadā pēc četrus mēnešus ilga aplenkuma Pjotra Rumjanceva vadītā Krievijas armija ieņem prūšu cietoksni Kolbergu Pomerānijā.

1773. gadā Bostonā notiek "Tējas dumpis", kad par indiāņiem pārģērbušies Amerikas neatkarības piekritēji Bostonas ostā samet ūdenī tējas kastes, protestējot pret Lielbritānijas privilēģijām tējas tirdzniecībā.

1893. gadā Kārnegiholā notiek Antonina Dvoržāka 9.simfonijas "From The New World" pirmatskaņojums.

1910. gadā Latviešu un krievu ebreju anarhistu grupa cenšas aplaupīt juvelierveikalu Haundsdičā, Londonā. Nesekmīgā aplaupīšanas mēģinājuma laikā uzbrucēji nogalināja trīs neapbruņotus Londonas policistus un vēl divus ievaino, tādējādi iezīmējot 1910. gada 16.decembri kā asiņaināko dienu Lielbritānijas policijas vēsturē.

1920. gadā vienā no pasaules visu laiku postošākajām zemestrīcēm Ķīnas Gansu provincē iet bojā 180 000 cilvēku.

1922. gadā labēji noskaņotais poļu gleznotājs Eligiušs Ņevjadomskis mākslas galerijā nogalina Polijas prezidentu Gabrielu Narutoviču.

1942. gadā Otrajā pasaules karā SS komandieris Heinrihs Himlers pavēl nosūtīt uz Aušvicas nāves nometni visus iznīcināšanai nolemtos čigānus.

1944. gadā virs Lamanša pazūd lidmašīna, kurā lidoja amerikāņu deju mūzikas zvaigzne Glens Millers.

1945. gadā Japānas premjerministrs princis Funimaro Konoe izdara pašnāvību, lai nebūtu jāstājas tiesas priekšā par kara noziegumiem.

1949. gadā par Indonēzijas pirmo prezidentu tiek ievēlēts nacionālistu līderis Sukarno.

1950. gadā ASV prezidents Harijs Trūmens izsludina ārkārtas stāvokli pirms gaidāmās ķīniešu intervences Korejas karā. Trūmens paziņo, ka "komunistu imperiālisms" apdraud pasauli.

1960. gadā sniega vētras laikā divu lidmašīnu sadursmē netālu no Idlvaildas lidostas Ņujorkā iet bojā 136 cilvēki.

1971. gadā Pakistānas armijas padošanās vienlaikus izbeidz gan Bangladešas neatkarības karu, gan karu starp Indiju un Pakistānu. Bangladeša kļūst par neatkarīgu valsti.

1987. gadā Palermo tiesa 19 mafijas pārstāvjiem piespriež mūža cietumsodus, un 319 citiem - ieslodzījumus, kuru kopējais ilgums ir 2700 gadi.

1991. gadā par neatkarīgu valsti kļūst Kazahstāna.

1997. gadā animācijas filmas "Pokemon" sērija "Electric Soldier Porygon" simtiem Japānas bērnu izraisa gaismjutīgas epilepsijas lēkmes.

2000. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs ieceļ par valsts sekretāru Kolinu Pauelu, kurš kļūst par pirmo melnādaino politiķi šajā amatā.

2003. gadā Šveices parlaments pieņem rezolūciju, kurā par genocīdu atzīta Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijas veiktā armēņu masveida slepkavošana.

2005. gadā notiek skandalozā dīdžeja Hovarda Sterna programmas "Howard Stern Show" pēdējā pārraide.

2011. gadā Filipīnu dienvidos pēc tropu vētras "Washi" izceļas plaši plūdi, kuros iet bojā vai pazūd bez vēsts vismaz 1249 cilvēki.

2014. gadā talibu uzbrukumā armijas pārraudzītai skolai Pakistānā tiek nogalināts 141 cilvēks.