Putu porolonā un adījumos. Latvijas Nacionālā teātra izrāde “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” igauņu gaumē
“Pasaule ir kļuvusi traka. Cilvēki vairs nevēlas dzīvot mežā un ēst gaļu, bet gan dzīvot ciematā un ēst maizi, kas maitā vēderu un galvu piedzen pilnu ar muļķībām.” Tā Latvijas Nacionālais teātris iesāk jauniestudējuma “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” pieteikumu. Izrādes darbība notiek viduslaiku Igaunijā, kur viena sabiedrības daļa dzīvo ciešā saiknē ar dabu un senču dzīvesziņu, bet otra tiecas pretī civilizācijai un attīstībai. Stāstu var uztvert tieši un skatīties kā vieglu komēdiju vai meklēt simbolus, kas, ļoti ticams, ļaus tajā saskatīt arī mūsdienu problemātiku.
Šī, iespējams, būs visigauniskākā izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Lugas pamatā ir igauņu autora darbs, režisors – igaunis, scenogrāfe un tērpu māksliniece – igaunietes. Aktieri, skaņas, gaismas un video mākslinieki – mūsējie. Radošais darbs noritēja ar tulka starpniecību.
Iestudējumā Latvijas skatītāji varēs baudīt mūsdienu igauņu teātra aktuālāko spīdekļu kopdarbu. Režisors Ivars Pellu kaimiņvalstī slavens kā daudzkārt apbalvots teātra inovators un Tartu Jaunā teātra dibinātājs. Speciāli šai izrādei viņš pats dramatizējis Latvijā visvairāk tulkotā igauņu rakstnieka Andrusa Kivirehka darbu “Vīrs, kas zināja čūskuvārdus”. Skatuves scenogrāfiju veido labi zināmā igauņu māksliniece Kristīna Pellu, bet adīto un ar lāzeru griezto putu porolona tērpu autore ir igauņu modes māksliniece Trīnu Pungitsa (Triinu Pungits). Viņas darbi demonstrēti Londonas modes nedēļā, redzēti žurnālos “Vogue”, “Elle” un citur.
Māksliniece komentē: “Šī nav mana pirmā pieredze ar lāzergriezumiem un adījumiem. Man bija vesela tērpu kolekcija, kurā izmantoju porolona putu materiālu, kas griezts ar lāzeru. Visticamāk, šis materiāls un arī lāzergriešana ir kaut kas jauns teātrī, tāpat kā adījumi; no tiem skatuves tērpus parasti neveido.”
Uz skatuves gan scenogrāfijā, gan tērpos dominē pelēkie toņi, taču tas ne vienu, ne otru nepadara vienmuļu. Aktieriem dots uzdevums tērpu savdabību lieki neizcelt, bet dzīvot tajos kā savā otrajā ādā.
Tāpat kā latviešu teātra cilvēki, arī igauņu komanda ar interesi gaidīs pirmās skatītāju un kritiķu atsauksmes. Režisors Ivars Pellu gatavs viedokļu dažādībai: “Pirmais kritiķis, kas spriedīs, tas izlems, vai tā ir lielā māksla, vai arī banāls lauku stāsts. Pārējie tam vai nu piebalsos, vai teiks ko pretēju. Jo, no vienas puses, izrāde ir pilnīgi vienkārša komēdija, bet, no otras, tajā ir arī brīnišķīgi, mākslinieciski skaisti skati. Starp šīm divām dimensijām iestudējums arī svārstās.”
“Vīrs, kas zināja čūskuvārdus” ir Lielās zāles iestudējums divos cēlienos. Pirmizrāde 9. decembrī. Lomās paša režisora izraudzīti aktieri – Igors Šelegovskis, Agnese Budovska, Madara Reijere, Uldis Siliņš, Kaspars Zvīgulis, Daiga Gaismiņa, Inga Misāne-Grasberga, Voldemārs Šoriņš, Juris Hiršs un Januss Johansons.
Izrādes veidotāju komentāri, ieskats izrādē un tās noskaņā – pievienotajā video.
