21. novembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1944. gadā Boļeslavs Voļaks - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra trombonu grupas koncertmeistars, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, "Latvijas filharmoniķu" diriģents (miris 2020. gadā).

1945. gadā Mirdza Stirna-Jaunzeme - Brāļu kapu fonda valdes priekšsēdētāja.

1948. gadā Helēna Heinrihsone - gleznotāja.

1949. gadā Anda Albuže - Liepājas Teātra aktrise.

1956. gadā Atis Slakteris - bijušais zemkopības, aizsardzības un finanšu ministrs.

1958. gadā Ligita Skujiņa - aktrise.

1964. gadā Inguna Sudraba - bijusī Valsts kontroliere.

1968. gadā Armands Puče - sporta žurnālists un TV raidījumu vadītājs.

1971. gadā Krišjānis Salmiņš - Valmieras Drāmas teātra aktieris.

1981. gadā Ainārs Kovals - šķēpmetējs, Pekinas olimpisko spēļu vicečempions.

Jubilāri pasaulē

1694. gadā Voltērs - franču filozofs (miris 1778. gadā).

1768. gadā Frīdrihs Šlejermahers - vācu teologs un filozofs (miris 1834. gadā).

1854. gadā Benedikts XV - Romas pāvests (miris 1922. gadā).

1898. gadā Renē Magrits - beļģu sirreālisma gleznotājs (miris 1967.gadā).

1902. gadā Mihails Suslovs - politiķis, bijis PSRS valsts un partijas vadītājs (miris 1982. gadā).

1904. gadā Koulmens Hokinss - amerikāņu džeza mūziķis (miris 1969.gadā).

1908. gadā Elizabete Spīra - amerikāņu rakstniece (mirusi 1994.gadā).

1921. gadā Jonass Kokonens - somu komponists (miris 1996.gadā).

1931. gadā Revazs Dogonadze - gruzīnu zinātnieks (miris 1985.gadā).

1935. gadā Fairuza - libāniešu dziedātāja.

1944. gadā Harolds Ramiss - amerikāņu režisors, producents un aktieris (miris 2014. gadā).

1945. gadā Goldija Houna - amerikāņu aktrise.

1963. gadā Nikoleta Šeridena - britu aktrise.

1965. gadā Bjorka - islandiešu dziedātāja.

1968. gadā Alekss Džeimss - angļu basģitārists ("Blur").

1979. gadā Vinčenco Jakvinta - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1984. gadā Džena Malone - amerikāņu aktrise.

1985. gadā Hesuss Navass - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2012. gada Eiropas čempions.

Notikumi Latvijā

1990. gadā Augstākā padome nosūta Gorbačovam aicinājumu pārtraukt militāru iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās un izvest Rīgā dislocētās OMON vienības.

1990. gadā Baltijas valstu padome pieņem aicinājumu PSRS Augstākajai Padomei, kurā atsakās pievienoties savienības līgumam, bet ir gatavas noslēgt līgumus ar padomju republikām par politiskajām attiecībām un ekonomisko sadarbību.

1998. gadā savienības "Latvijas ceļš" (LC) ārkārtas konferencē pieņem lēmumu atbalstīt premjera amata kandidāta Viļa Krištopana plānoto mazākumvaldības modeli, kurā darbosies trīs partijas - LC, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunā partija.

2000. gadā Ārlietu ministrija iesniedz Krievijai notu par kārtējiem nodarījumiem Latvijas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā. Valsts neatkarības gadadienā ekstrēmisti Latvijas ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā bija apmētājuši ar degmaisījumu un jēlām olām. Notā norāda, ka kārtējo reizi tiek pārkāpta Vīnes konvencija par diplomātiskajām attiecībām, jo ģenerālkonsulātam netiek nodrošināta diennakts apsardze.

2001. gadā Rīgā svinīgi tiek atklāta un nodota ekspluatācijā Latvijas Nacionālās operas kompleksa otrā kārta. Tiek atklāta operas Jaunā zāle un piebūve.

Notikumi pasaulē

1272. gadā piecas dienas pēc Anglijas karaļa Henrija III nāves tronī kāpj viņa dēls princis Edvards.

1789. gadā Ziemeļkarolīna kļūst par 12. ASV štatu.

1791. gadā franču pulkvedis Napoleons Bonaparts tiek paaugstināts par ģenerāli un iecelts par Francijas Republikas armijas virspavēlnieku.

1877. gadā amerikāņu izgudrotājs Tomass Edisons paziņo, ka izgudrots fonogrāfs - aparāts, kas spēj ierakstīt skaņu.

1916. gadā mirst imperators Francis Jozefs, kurš vadīja Austroungārijas impēriju kopš 1848. gada. Viņa vadītais uzbrukums Serbijai palīdzēja tuvināt Pirmā pasaules kara sākumu. Jozefa vietā pie varas nāk viņa radinieks Karls I, kurš bija pēdējais impērijas vadītājs.

1918. gadā Vācijas Starptautisko ūdeņu flote padodas Skotijā, pildot vienu no galvenajiem 11. novembrī parakstītās karadarbības izbeigšanas līguma noteikumiem.

1920. gadā Īrijas neatkarības kara gaitā vardarbībā Dublinā tiek nogalināti 30 cilvēki. Šie notikumi ieiet Īrijas vēsturē kā Asiņainā svētdiena.

1933. gadā savus pienākumus sāk pildīt pirmais ASV vēstnieks PSRS - Viljams Kristians Belits, kad Padomju Savienību atzīst ASV prezidents Franklins Rūzvelts.

1934. gadā pirmo koncertu savā karjerā 16 gadu vecumā sniedz džeza vokāliste Ella Ficdžeralda.

1945. gadā iznāk franču žurnāla "ELLE" pirmais numurs.

1969. gadā ASV prezidents Ričards Niksons un Japānas premjerministrs Eisaku Sato Vašingtonā vienojas, ka Okinava atgriezīsies Japānas kontrolē 1972.gadā, saglabājot amerikāņu tiesības atstāt savas karabāzes salā, tomēr tajās nedrīkstēs atrasties kodolieroči.

1974. gadā Īru Republikāņu armijas sarīkotos sprādzienos divos krogos Anglijas pilsētā Birmingemā tiek nogalināts 21 cilvēks.

1979. gadā pūlis uzbrūk ASV vēstniecībai Pakistānas galvaspilsētā Islamabadā, nogalinot četrus cilvēkus un vēstniecību pilnībā nodedzinot.

1980. gadā ugunsgrēkā Lasvegasas "MGM Grand Hotel" iet bojā 87 cilvēki un vairāk nekā 650 tiek ievainoti. Šī traģēdija kļūst par smagāko negadījumu ASV Nevadas štata vēsturē.

1990. gadā Libānas spēcīgākais kristiešu kaujinieku grupējums piekrīt atstāt savu galveno bāzi, tādējādi glābjot Sīrijas atbalstītās valdības centienus pārtraukt 15 gadus ilgo pilsoņu karu.

1994. gadā NATO veic serbu kontrolētas lidostas bombardēšanu Horvātijā.

1995. gadā uz kinoekrāniem nonāk pirmā pilnībā ar datortehnoloģijām radītā animācijas filma "Toy Story".

1995. gadā Ķīna arestē prominentāko disidentu un demokrātiskās kustības dibinātāju Veju Dzinšenu.

1995. gadā Bosnijas miera sarunās iesaistītās puses ASV pilsētā Deitonā panāk vienošanos par trīsarpus gadus ilgās karadarbības izbeigšanu.

1995. gadā pēc Izraēlas premjerministra Ichaka Rabina slepkavības pagaidu premjers Šimons Peress izveido jauno valdību.

2002. gadā septiņas Austrumeiropas valstis - Bulgārija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija un Slovēnija - saņem oficiālu uzaicinājumu iestāties NATO, paplašinot alianses drošības garantiju zonu no Baltijas līdz Melnajai jūrai.

2004. gadā Ukrainas prezidenta vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina par promaskaviski orientētā Viktora Janukoviča uzvaru. Šos rezultātus kā krāpnieciskus noraida opozīcijas līderi, un Ukrainā sākas tā dēvētā oranžā revolūcija.

2013. gadā Kijevā sākas protesti pret Ukrainas valdības lēmumu atteikties no sadarbības līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību (ES). Turpmākajās nedēļās un mēnešos tūkstošiem cilvēku iesaistās protestos pret valdību, Kijevā tiek uzslietas barikādes un izveidotas protesta nometnes.