25. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1929. gadā Modris Ģelzis - arhitekts.

1933. gadā Leons Magelis - Latvijas Zaļās partijas aktīvists, hidrotehniķis.

1938. gadā Vjačeslavs Telešs - gleznotājs, grafiķis.

1943. gadā Naina Cibuļska - bijusī Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja.

1955. gadā Dainis Īvāns - bijušais Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs un Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks.

1969. gadā Edgars Znutiņš - diriģents.

1977. gadā Inese Lībiņa-Egnere - juriste un politiķe, Saeimas deputāte.

1987. gadā Krists Pīternieks - basketbolists.

Jubilāri pasaulē

1599. gadā Frančesko Borromīni - šveiciešu skulptors (miris 1667.gadā).

1683. gadā Žans Filips Ramo - franču komponists (miris 1764.gadā).

1866. gadā Tomass Morgans - amerikāņu ģenētikas speciālists, Nobela prēmijas laureāts (miris 1945.gadā).

1897. gadā Viljams Folkners - amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1962.gadā).

1903. gadā Marks Rotko - Latvijā dzimis amerikāņu gleznotājs (miris 1970.gadā).

1906. gadā Dmitrijs Šostakovičs - krievu komponists (miris 1975.gadā).

1920. gadā Sergejs Bondarčuks - krievu aktieris un režisors (miris 1994.gadā).

1925. gadā Roberts Edvardss - britu fiziologs, Nobela prēmijas laureāts medicīnā (miris 2013.gadā).

1929. gadā Barbara Voltersa - amerikāņu žurnāliste un TV zvaigzne.

1932. gadā Glens Gulds - kanādiešu pianists (miris 1982.gadā).

1944. gadā Maikls Duglass - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Marks Hemils - amerikāņu aktieris (Luks Skaivokers filmās "Star Wars").

1951. gadā Pedro Almodovars - spāņu kino režisors.

1952. gadā Kristofers Rīvs - amerikāņu aktieris (miris 2004. gadā).

1955. gadā Karlhaincs Rumenige - bijušais vācu futbolists, tagad Minhenes kluba "Bayern" priekšsēdētājs.

1955. gadā Dzukero - itāliešu dziedātājs, īstajā vārdā Adelmo Fornačari.

1958. gadā Maikls Medsens - amerikāņu aktieris.

1960. gadā Igors Belanovs - ukraiņu futbolists.

1961. gadā Hezera Loklīra - amerikāņu aktrise.

1965. gadā Skotijs Pipens - amerikāņu basketbolists, seškārtējs NBA čempions, septiņkārtējs NBA "Visu zvaigžņu spēles" dalībnieks, divkārtējs olimpiskais čempions.

1968. gadā Nīderlandes princis Johans Frīzo (miris 2013. gadā).

1968. gadā Vils Smits - amerikāņu aktieris un reperis.

1969. gadā Ketrīna Zeta-Džonsa - Velsas aktrise.

1970. gadā Dīns Vīns - amerikāņu mūziķis ("Ween").

1974. gadā Deniels Keslers - amerikāņu ģitārists ("Interpol").

1976. gadā Čonsijs Bilapss - amerikāņu basketbolists, 2004. gada NBA čempions.

1980. gadā T.I. - amerikāņu reperis.

1983. gadā Donalds Glovers - amerikāņu aktieris, mūziķis un dīdžejs, "Grammy" un "Emmy" balvu ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1990. gadā Latvijas Republikas Augstākā Padome Stučkas pilsētu pārdēvē par Aizkraukli.

1992. gadā Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs uzstājas ANO Ģenerālajā asamblejā un lūdz ANO atbalstu Krievijas armijas izvešanā.

1993. gadā Latvijas Universitātes Lielajā aulā dibināšanas pilnsapulcē izveidota politiskā partija - savienība "Latvijas ceļš" (LC). 1993.gada notikušajās 5.Saeimas vēlēšanās LC uzvarēja, iegūstot 36 deputātu vietas. Partija līdzdarbojās visās valdībās līdz pat 8.Saeimas vēlēšanām, kad neiekļuva parlamentā. Vēlāk LC apvienojās ar Latvijas Pirmo partiju.

2001. gadā Rīgas apgabaltiesa tā sauktās Dauguļa bandas krimināllietā, kurā tiek tiesātas 14 personas, grupējumu vadītājiem Jānim Daugulim un Oļegam Moisejevam piespriež brīvības atņemšanu uz 15 un 13 gadiem.

2002. gadā Rīgas apgabaltiesa noraida lūgumu par sodāmības pirmstermiņa noņemšanu Latvijas Sociālistiskās partijas priekšsēdētājam Alfrēdam Rubikam.

2002. gadā nacionālās ziņu aģentūras LETA Ekonomisko pētījumu institūts (LETA-EPI) prezentē jaunu biznesa informācijas pakalpojumu produktu "Nozare.lv".

2003. gadā Saeima ar 54 balsīm "par" un 44 "pret" pieņem grozījumus likumā "Par ostām", kas paredz valsts ietekmes palielināšanu Rīgas un Ventspils ostās. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus neizsludina un nosūta Saeimai otrreizējai izskatīšanai, sniedzot juridiskus un ekonomiskus iebildumus likumam. 23.oktobrī Saeima pārskata Valsts prezidentes otrreizējai caurlūkošanai nodotās izmaiņas likumā par ostām, paredzot, ka Rīgas un Ventspils ostu valdēs būs četri valsts un četri pašvaldību pārstāvji, kas valdes priekšēdētāju izraudzīsies atklātā balsojumā.

2004. gadā stājas spēkā kārtība, kādā personas šķērso Latvijas valsts robežu - tiek atvieglota skolēnu grupu, kā arī bērnu, kas ir Latvijas pilsoņi, ceļošanas kārtība.

2005. gadā Rīgas domes Satiksmes departaments Rīgā uzsāk akciju "Pieklājīgais "busiņš"", kas norisinās līdz 25.novembrim. Akcija tiek organizēta, lai noskaidrotu rīdzinieku attieksmi pret maršruta taksometru braukšanas kultūru.

Notikumi pasaulē

275. gadā Senāts apstiprina Marku Klaudiju Tacitu par Romas imperatoru.

1066. gadā Semfordbridžas kauja Anglijā iezīmē vikingu ēras beigas.

1396. gadā Osmaņu imperators Bajezids I Nikopoles kaujā sakauj kristiešu armiju.

1932. gadā Spānijas reģionam Katalonijai tiek piešķirta autonomija.

1943. gadā padomju karaspēks Otrajā pasaules karā atbrīvo Smoļensku, kas bija viens no svarīgākajiem nacistu rokās palikušajiem bastioniem Padomju Savienībā.

1956. gadā ekspluatācijai tiek nodots pirmais transatlantiskais telefona kabelis, kas savieno Skotiju ar Kanādu.

1959. gadā neapmierināts budistu mūks nošauj Šrilankas premjerministru Solomonu Bandaranaiki, kurš mirst nākošajā dienā.

1962. gadā formāli tiek dibināta Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika.

1963. gadā Dominikānas Republikas armija gāž septiņus mēnešus nostrādājušo prezidenta Huana Boša valdību un aptur konstitūcijas darbību.

1967. gadā Lielbritānija, Francija un Rietumvācija paraksta vienošanos par sadarbību aviolainera "airbus" izstrādē.

1970. gadā 72 gadu vecumā mirst vācu rakstnieks Ērihs Marija Remarks, starp kura darbiem ir pasaulslavenais romāns "Rietumu frontē bez pārmaiņām". Remarka grāmatas 1933.gadā aizliedza nacisti.

1972. gadā pēc Norvēģijas iedzīvotāju negatīvā balsojuma par valsts pievienošanos Eiropas Ekonomiskajai kopienai atkāpjas Norvēģijas valdība.

1976. gadā tikšanās laikā bundzinieka Lerija Malena mājā tiek izveidota īru rokgrupa "U2".

1978. gadā Sandjego, Kalifornijā, gaisā saduroties lidmašīnām "Boeing 727-214" un "Cessna 172", dzīvības zaudē 144 cilvēki.

1983. gadā mirst Beļģijas karalis Leopolds III, kurš 1951.gadā kļuva par nacionālo kaunu un bija spiests atteikties no troņa, kad kļuva zināms par viņa sadarbošanos ar nacistiem.

1990. gadā ANO Drošības padome apstiprināja bargu gaisa lidojumu embargo pret Irāku un tās okupēto Kuveitu, aizliedzot pasažieru un kravas gaisa satiksmi, izņemot humānās palīdzības nogādāšanas vajadzībām.

1992. gadā Maskava un Vašingtona likvidē vienu no pēdējām "aukstā kara" paliekām, piešķirot pārvietošanās brīvību žurnālistiem un uzņēmējiem, kas strādā nesenā ienaidnieka teritorijā.

1997. gadā britu "Thrust SuperSonic" automašīna Nevadas štatā ASV uzstāda jaunu ātruma rekordu, sasniedzot ātrumu 714,1 kilometrs stundā.

2001. gadā Saūda Arābija sarauj diplomātiskās attiecības ar Afganistānā valdošo kustību "Taliban", kā pēdējo valsti, kas atzīst talibu valdību, atstājot Pakistānu.

2002. gadā Indijas drošības spēki triecienā ieņem Akšardamas templi Gudžaratas štatā, nogalinot divus bruņotus vīriešus, kuri nonāvēja 28 cilvēkus un vēl 70 ievainoja.

2003. gadā 85 gadu vecumā mirst Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Franko Modiljāni, kurš nereti dēvēts par izcilāko mūsdienu makroekonomistu.

2003. gadā mirst prominentais ASV palestīnietis Edvards Saids, kurš bija literatūras profesors un palestīniešu aktīvists.

2004. gadā pirmajā izmēģinājuma braucienā dodas pasaules lielākais un dārgākais kruīzu kuģis "Queen Mary II". Gigantiskais 800 miljonus dolāru vērtais kruīzu laineris stiepjas četru futbola laukumu garumā.

2005. gadā spāņu "Formula-1" pilots Fernando Alonso kļūst par jaunāko pasaules čempionu F-1 vēsturē.