Elza Rozentāle iestājusies Mūzikas akadēmijā un beidzot mācās dziedāt pēc notīm
"Cabaret" muzikālajās izrādēs iepazītā dziedātāja Elza Rozentāle 32 gadu vecumā uzsākusi studijas. Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", viņa jau gadu mācās Latvijas Mūzikas akadēmijas Džeza katedras vokālajā nodaļā.
“Beidzot jāiemācās dziedāt pēc notīm,” atzīst Elza, kura izceļas ar spēcīgu balsi, taču līdz šīm dziedāšanas māku nav speciāli apguvusi, ja vien neskaita to, ka savulaik gājusi Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolā, dziedājusi skolas korī un nepilnus divus gadus mācījusies Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā.
Tagad, pēc aizvadītā pirmā studiju gada Latvijas Mūzikas akadēmijā, Elza ir sajūsmā, kaut arī mācības nav no vieglajām. “Man patiešām ļoti patīk, studijas ir ļoti interesantas, visu laiku tiek uzdoti jauni uzdevumi. Uzsākot mācības akadēmijā, domāju, ka tas būs viegli, taču patiesībā ir ļoti, ļoti sarežģīti, jo man pietrūkst muzikālās izglītības. Visi mani kursabiedri, astoņpadsmitgadīgi jaunieši, ir muzikāli izglītoti – pabeiguši Rīgas Doma kora skolu, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu un citas mūzikas skolas –, viņiem ir ļoti laba teorētisko zināšanu bāze. Atšķirībā no manis, kura šajā jomā vispār neko nezina un nesaprot. Bet man ir citas labas īpašības – pieredze, spēja iziet no negaidītām situācijām, māka rīkot pasākumus,” pasmaida Rozentāle, piebilstot: “Bet arī man ir daudz ko mācīties no maniem kursabiedriem. Un es to labprāt daru.”
Kā pasniedzēji reaģēja, starp studentiem ieraugot pieredzējušo skatuves mākslinieci Elzu Rozentāli? “Viņi ļoti priecājās, ka es beidzot esmu izlēmusi studēt. Viņi vaicāja, kāpēc nolēmu iestāties Mūzikas akadēmijā. Atbildēju, ka beidzot gribu mācīties. Jo man tā arī nav izdevies iegūt kādu izglītību, piemēram, pirms desmit gadiem pārtraucu filoloģijas studijas, jo uzsāku veidot savu muzikālo karjeru. Biju tādā vāveres ritenī, ka nevarēju nomierināties, neatradās arī laiks mācībām. Taču pandēmija iedeva man baigo “mieriņu”, parādījās brīvs laiks, un es sapratu, ka tas jāizmanto lietderīgi. Tāpēc aizvadītā vasara man pagāja, gatavojoties iestājeksāmeniem. Mācījos akordus, gammas un visas citas elementāras muzikālās lietas, lai iestātos augstskolā,” atceras Elza, sakot, ka pati bijusi pārsteigta, cik viegli viņai tas izdevies: “Laikam, ja cilvēks ļoti grib un tam koncentrējas, tad tas ir iespējams. Pati pat domāju, kāpēc tā nerīkojos agrāk, kāpēc kārtīgi nemācījos mūzikas skolā? Laikam tad vēl nebija tās īstās gribēšanas. Bet tagad tāda ir.”
Elza uzsver, ka patiešām ļoti priecājas, ka beidzot saņēmusies un iestājusies Mūzikas akadēmijā, jo jau pēc pirmā kursa ir ļoti daudz ieguvusi profesionālajā jomā. “Mūžu dzīvo, mūžu mācies. Džeza dziedāšana ir pavisam kas cits nekā tas, ko līdz šim darīju uz skatuves. Es spēju nodziedāt lielas un spēcīgas dziesmas, bet man joprojām pietrūkst džeza viegluma, nejūtos komfortabli improvizējot. Man tas viss ir jāmācās, man ir ļoti grūti, un nodarbībās jūtos kā pilnīgs ķēms, kurš, šķiet, līdz šim nekad nav dziedājis, taču man tieši tas patīk – ka es iemācos kaut ko jaunu, ka man sakārtos pareizu elpošanu, iemācīs ritmu, improvizācijas māku. Turklāt man vēl maksā stipendiju!” gavilē Elza Rozentāle.
