TV

Kā iet bojā civilizācijas: jauns ieskats

Reklāmas projekts

Jauns.lv

Katram kontinentam ir savas drupas, kas stāsta par iepriekšējām civilizācijām, un allaž prātā nāk viens un tas pats jautājums – kas lika šīm impērijām pazust bez pēdām? Šo jautājumu mēģināsim atklāt jaunajā dokumentālajā ciklā sešās daļās “Senā apokalipse”, kas kanālā Viasat History sāksies 6. septembrī pulksten 22.00! Katru darba dienu būs iespēja vērot vienu sēriju, un uz sākotnēji uzdoto jautājumu mēģināsim daļēju atbildi gūt arī šajā materiālā!

Kā iet bojā civilizācijas: jauns ieskats...

Patiesība par Sodomas un Gomoras leģendu

Radīšanas grāmata stāsta par Sodomas un Gomoras pilsētām, kuras Dievs tajā dzīvojošo cilvēku grēku dēļ iznīcināja ar ugunīgu lietu un sēru. Šo pilsētu drupas 1970. gados šķietami tika atrastas uz dienvidiem no Nāves jūras, un arī šo drupu izpēte liecina par uguns iznīcības pēdām, tomēr arheologi vēlāk nolēma, ka Tall el-Hamman drupas uz ziemeļiem no šīs jūras ir daudz ticamāks leģendas kandidāts. Saskaņā ar pētnieku domām, Tall el-Hamman radusies aptuveni 3000 gadu pirms mūsu ēras, un kā lauksaimniecības centrs kalpojusi aptuveni 1500 gadu.

foto: Publicitātes

Tomēr aptuveni 1700. gadā pirms mūsu ēras to iznīcinājusi katastrofa, kas līdz pat šai dienai nav izskaidrota. 13 gadus ilguši izrakumi liecina, ka pilsētu un apkārtējo lauksaimniecībā izmantoto zemi izpostījis meteorīts, kas traucies cauri atmosfērai un izraisījis ugunsgrēku aptuveni 500 kvadrātkilometru lielā teritorijā. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka reģions pēc šī notikuma ir bijis neauglīgs teju sešus gadsimtus, un pastāv liela varbūtība, ka tieši šie notikumi kalpo par pamatu Sodomas un Gomoras leģendai.

foto: Publicitātes

Kas notika ar cilvēces pirmo impēriju?

24. gadsimtā pirms mūsu ēras Mezopotāmija sastāvēja no vairākām pilsētvalstīm, kuras dienvidos apdzīvoja šumeri, bet ziemeļos – akadieši. 334. gadā akadieši iekaroja šumeru teritorijas un radīja multikulturālu pilsētvalstu politisku savienību: pirmo impēriju vēsturē. Akadas impērija savu zenītu sasniedza karaļa Narama-Sina valdīšanas laikā, tomēr tā beidza pastāvēt vien 140 gadus pēc dibināšanas. Viss reģions kļuva neapdzīvots, un impērija iegrima haosā, līdz tika aizmirsta. Tas ir, līdz 19. gadsimtam, kad arheologi atrada senu bibliotēku Irākā, kurā atrastajās māla plāksnēs atklājās zīmes par Akadas impērijas eksistenci. Tomēr kas bija tas, kas izraisīja šādu impērijas noslēgumu? Saskaņā ar rakstiem, Akadas valsts bija pirmā impērija ar pastāvīgu armiju, kas iekaroja apkārtējās teritorijas. Līdz ar impērijas izplešanos, nācās pabarot aizvien vairāk ļaužu, un, lai arī šeit bija apstrādātas zemes, tiek uzskatīts, ka tās iznīcināja smilšu vētras. Jaunākie atklājumi gan liecina, ka impērijas gals saistāms ar 300 gadus ilgušu sausumu, kas piemeklēja šo teritoriju.

foto: Publicitātes

Kas lika izzust maiju civilizācijai?

No aptuveni 300. līdz 950. gadam Centrālamerikā plauka iepriekš nepieredzēta kultūra. Maiju civilizācija radīja vairākas pilsētas tagadējās Gvatemalas un Meksikas teritorijā, kas savam laikam bija tālu priekšā matemātikas, astronomijas un arhitektūras nozarēs. Šī civilizācija radīja un uzlaboja savus kalendārus, tomēr tai bija arī ēnas puses – šeit mītošie ļaudis upurēja cilvēkus, lai pielūgtu savus dievus. Beigu beigās tas arī kļuva par viņu lāstu. Maiju impērija sastāvēja no vairākām nelielām pilsētvalstīm, kuras savā starpā cīnījās un konkurēja, meklējot aizvien iespaidīgākus upurus saviem dieviem – aizvien vairāk un vairāk cilvēki tika upurēti dažādos rituālos, un aizvien lielākas un iespaidīgākas piramīdas tika celtas savas reliģijas pielūgšanai. Galu galā tas lika vienkāršajiem cilvēkiem sacelties vai vienkārši pārvietoties uz citām vietām. Šīs pilsētvalstis pārvaldīja līderi, kas bija pieraduši pie izsmalcinātas dzīves, un pēc sabiedrības neapmierinātības izrādīšanas tās viena pēc otras sāka izzust. Līdz brīdim, kad Viduslaikos šeit ieradās spāņu iekarotāji, maiju pēcteči jau bija izklīduši, un viņu attīstītā kultūra bija izjukusi un aizmirsta, līdz ar to iekarotājiem bija jāpieliek maz pūles, lai turienes cilvēkus piespiestu pakļauties viņiem.

foto: Publicitātes

Dabas katastrofas vai vienkārša cilvēku alkatība likusi izzust daudzām civilizācijām, kuru atstātās pēdas var kalpot kā brīdinājums. Caur piemēriem ar noslēpumainiem Bronzas laikmeta ļaudīm vai zemestrīcē iznīcināto Helikas pilsētu, kā arī daudziem citiem – "Senā apokalipse" pierāda, ka nekas nav mūžīgs! Tikai kanālā "Viasat History", no 6. septembra, darba dienās, pulksten 22.00!

Seko mums arī Facebook

Raksts tapis sadarbībā ar "Viasat History"