Lai atgūtu formu, Ģirts Ķesteris skraida apkārt manekeniem
Kamēr citi sporto parkos vai promenādēs, aktieris Ģirts Ķesteris (57) dodas uz savu darbavietu Dailes teātri, lai noskrietu ikdienišķos sešus kilometrus.
Novietojis pie teātra automašīnu, Ģirts Ķesteris no tās izkāpj, ģērbies kā uz lietišķu tikšanos, tomēr pēc dažām minūtēm jau parādās sporta kostīmā teātra otrā stāva foajē, kur parasti izkārtotas dažādas mākslas ekspozīcijas un izrāžu starpbrīžos pastaigājas skatītāji, un, sporta apaviem uz atspērienu iečīkstoties, sāk skriet. Viens aplis, kurā Ģirta kompānija ir daudzi sastinguši manekenu stāvi ar izrāžu tērpiem mugurā, ilgst vairāk nekā minūti, un šādā tempā viņš notur 40 minūtes. Izrādās, tā viņš dara katru dienu, 35–40 minūtēs, kā pats rēķina, noskrienot vismaz sešus kilometrus.
Atceramies, ka gada sākumā, redzot Ķesteri seriālā "Nemīlētie", skatītāji satraucās, jo visiem aktieris šķita apaļīgāks, nekā ierasts. Toreiz viņš sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" neslēpa, ka pandēmijas rezultātā ir palaidies, kādu laiku nav turējis sevi grožos, tāpēc tāds rezultāts, “ka nevar aizpogāt žaketi”, bet solīja atgriezties pie ierastās formas. Kā "Kas Jauns" pagājušajā nedēļā nejauši pārliecinājās teātrī, tas tiešām ir noticis un vēl ar uzviju!
Vaicāts, kāpēc skriešana notiek teātrī, Ķesteris atklāj, ka to darīt sācis jau ziemā, kad ar teātra vadības svētību ēkas pirmajā stāvā darbiniekiem izvietoti trenažieri. “Trenažieru zāles pandēmijas dēļ bija ciet, bet ārā nepaskriesi, tā nu skrēju un vingroju teātrī. Foajē augšā ar skriešanu iesildos, bet vingrot eju pirmajā stāvā,” stāsta aktieris. Komentējot, kāpēc šādu skriešanas “tradīciju” saglabājis arī vasarā, kad daudzi to dara svaigā gaisā, aktieris atklāj, ka viņam patīk teātra koka grīda, kas kā segums ir “mīkstāks un amortizējošāks”. “Tikai šā iemesla dēļ turpinu skriet teātrī. Nekas it kā to netraucētu darīt pa Skanstes ielu, kur biju pieradis skriet, bet jutu, ka tas atstāj zināmu iespaidu uz dažām locītavām,” skaidro aktieris, kuram skriešana ir kā meditācija. “Kamēr skrienu, neizmantoju nekādus gadžetus – neklausos ne audiolekcijas, ne mūziku, bet ieklausos elpošanā, soļos, pats sevi maksimāli satieku tajā brīdī,” turpina aktieris, kas jaunībā bijis pat rajona čempions vieglatlētikā vairākās disciplīnās – augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā.
Lai sportotu, viņš uz teātri nākot katru dienu, arī tad, ja nav mēģinājuma. “Mēs, cilvēki, visi esam vāji. Lai sevi noskaņotu, nedrīksti pauzēt. Ienāc, izdari un ar gandarījumu ieej dušā!” Tomēr Ģirts apzinās, ka tas, kas pār mēru, nav diez ko veselīgi un labi, tāpēc noskaņojas uz to, ka būs kādas dienas jāizlaiž. Runājot par pārspīlējumiem, viņš atceras kuriozu. “Man ziemā tas tik ļoti iepatikās, ka pār mēru sāku nomest svaru. Aizgāju pie savas kosmetoloģes, un viņa teica – stop, kas tad tas?! Un foršais secinājums – “jūs esat izkrities!”, kas nozīmēja, ka mana tievēšana vairs nav veselīga. Tas iepatīkas. Tāpat kā sievietēm ļoti patīk tievēt. Tik nevajag aizmirst, ka, sasniedzot 29 kilogramus, jau piespiedu kārtā ved uz slimnīcu. Nu, tā ir… galējības ir ļoti tuvu stāvošas,” caur jokiem par nopietno aizrunājas aktieris, paspējot nocitēt arī leģendāro režisoru Oļģertu Kroderu, kurš teicis, ka aktieriem tomēr “mazāk vajag cilāt svaru stieņus, bet kustināt pelēkās šūnas smadzenēs”.
Kopš gada sākuma Ķesteris ne tikai aktīvi sporto, bet arī mainījis ēšanas paradumus. “Impulsu iedeva kolēģis Dainis Gaidelis – pamēģināju "General Motors" diētu, kas ir tikai septiņām dienām. Tā nav sarežģīta, bet ierobežojoša. Jāēd nosacīti garšīgas lietas. Pēc nedēļas sāku izstrādāt normālus uztura paradumus, nebija jāmudina sevi ēst to vai šito, ļoti iegaršojās kāposti dažādos veidos, kas ir paradoksāli,” atklāj aktieris, pasmaidot par komplimentu, ka viņš varētu būt labs piemērs citiem. “Tas laiks, kad gribētu būt labs piemērs, ir pagājis. Bet tas, ko negribētu pazaudēt, ir zināms dauzonīgums, huligānisms un sliktā zēna imidžs,” nosmej aktieris.
