8. jūlija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1987. gadā Ronalds Zaķis - basketbolists.

1982. gadā Ieva Kubliņa - basketboliste.

1955. gadā Armands Kalniņš - bijušais Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks.

1954. gadā Uģis Šēnbergs - arhitekts.

1951. gadā Guntis Puķītis - bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

1942. gadā Uldis Grāvītis - Latvijas Sporta akadēmijas Iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas vadības centra vadītājs, Dr.paed., profesors vadošais pētnieks Sporta zinātnes institūtā.

1940. gadā Juris Dobelis - ķīmiķis, politiķis.

1935. gadā Voldemārs Hermanis - žurnālists.

1934. gadā Semjons Štrihs – bijušais Rīgas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors (miris 2015. gadā).

1926. gadā Anatolijs Bļugers - Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (miris 2007. gadā).

1896. gadā Jēkabs Balodis - cirka uzņēmējs. No 1921. līdz 1940.gadam piederēja ceļojošais cirks, kas darbojies ar nosaukumu "Salamandra".

1645. gadā Ruperts Bindešū - vācu būvmeistars, izcils agrā baroka pārstāvis. No 1675.gada Rīgas pilsētas būvmeistars. Pēc 1677.gada ugunsgrēka atjaunojis Rīgas Sv. Jāņa baznīcu un Sv. Pētera baznīcas torni, nodegušā vietā uzceļot jaunu koka, kurš atkārtoti nodega, kad tajā 1721.gadā iespēra zibens. Leģendas vēsta, ka Krievijas cars Pēteris I pats esot piedalījies dzēšanas darbos (miris 1698. gadā).

Jubilāri pasaulē

1985. gadā Džeimijs Kuks - britu mūziķis ("Arctic Monkeys" ).

1981. gadā Anastasija Miskina - Krievijas tenisiste.

1980. gadā Robijs Kīns - īru futbolists.

1977. gadā Vans Džidži - ķīniešu basketbolists.

1970. gadā Beks - amerikāņu mūziķis.

1968. gadā Billijs Krūdaps - amerikāņu aktieris.

1961. gadā Endrū Flečers - angļu mūziķis ("Depeche Mode").

1958. gadā Kevins Beikons - amerikāņu aktieris.

1951. gadā Andželika Hjūstone - amerikāņu aktrise.

1935. gadā Vitālijs Sevastjanovs - krievu kosmonauts.

1895. gadā Igors Tams - krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1971.gadā).

1885. gadā Ernsts Blohs - vācu filozofs (miris 1977.gadā).

1882. gadā Persijs Greindžers - austrāliešu komponists (miris 1961.gadā).

1839. gadā Džons D. Rokfellers - amerikāņu uzņēmējs un filantrops (miris 1937.gadā).

1838. gadā Ferdinands Grafs fon Cepelīns - vācu izgudrotājs (miris 1917.gadā).

1621. gadā Žans de la Fontēns - franču rakstnieks (miris 1695.gadā).

Notikumi Latvijā

2006. gadā Cēsu pils parka estrādē notiek komponista Imanta Kalniņa vārdadienai veltītais ikgadējais pasākums "Imantdienas", kuras tiek rīkotas 30. gadu.

2004. gadā klajā nāk pirmais skaistumkopšanas žurnāla "Avēnija plus" numurs, kas tapis sadarbībā ar Igaunijas izdevuma "Avenüü" Tallinas redakciju.

2004. gadā spēkā stājas likums par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu līgumu par to bruņoto spēku statusu.

2003. gadā Rīgā norit atkārtoti amatā ievēlētās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas pasākumi. Pēc svinīgā zvēresta nodošanas Saeimā valsts vadītāja noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Rīgas Domā notiek prezidentes inaugurācijas dienai veltīts dievkalpojums, pēc kura Vīķe-Freiberga apmeklē Brāļu kapus, kur noliek ziedu vainagu Mātes Latvijas pakājē. Rundāles pilī notiek Valsts prezidentes inaugurācijas balle, kuru apmeklē aptuveni 900 viesu, tai skaitā Latvijas vadošie politiķi, mākslas pārstāvji, ārvalstu diplomāti, citas sabiedrībā pazīstamas personas. Vīķi-Freibergu Valsts prezidentes amatā atkārtoti uz četriem gadiem Saeima ievēlēja 20.jūnijā.

2003. gadā Ministru kabinets atbrīvo Juri Celmiņu no Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektora amata. Izglītības un zinātnes ministrija šādu rīkojumu sagatavojusi, jo augstskolā veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka studiju programma jurista kvalifikācijas iegūšanai netiek realizēta atbilstoši izsniegtajai licencei - ir samazināts akadēmiskā gada apjoms, bet studiju minimālais ilgums samazināts no četriem gadiem līdz 2,5 gadiem. Turklāt mācību dokumentācijā un diplomu pielikumos tiek uzrādīts reālajam studiju laikam neatbilstošs un palielināts kredītpunktu daudzums.

2003. gadā Saeima pieņem jauno Medību likumu, kas izstrādāts, lai sakārtotu medību saimniecību Latvijā.

2001. gadā Bauskas rajona Viesturu pagastā un Preiļu novadā notiek atkārtotas pašvaldību vēlēšanas.

1999. gadā Saeimas ārkārtas sēdē jaunievēlētā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nodod svinīgo Valsts prezidenta zvērestu. 8.jūlija vakarā Rundāles pilī notiek Valsts prezidentes rīkotā inaugurācijas balle.

1999. gadā Saeima pieņem Valsts valodas likumu.

1999. gadā Rīgā, Jaunciema gatvē, pēc rekonstrukcijas tiek atklāts tilts pār Langupi.

1998. gadā Briselē Eiropas Komisija novērtē un apstiprina trīs Latvijas projektus profesionālās izglītības attīstīšanai "Leonardo da Vinci" programmas ietvaros.

1998. gadā, lai piedalītos pirmajā Amerikas Savienoto Valstu un Baltijas valstu partnerības komisijas sēdē, Rīgu apmeklē ASV Valsts sekretāres vietnieks Stroubs Talbots. ASV un Baltijas valstu partnerības komisijas sēdes laikā starp Baltijas valstīm un ASV tiek parakstīts saprašanās memorands par sadarbību lauksaimniecībā.

1988. gadā notiek pirmā publiskā vēsturnieku diskusija par 1940.gada notikumiem Latvijā.

1919. gadā ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriežas Pagaidu valdība.

1915. gadā sakarā ar vācu karaspēka tuvošanos Rīgai, tika demontēts Barklaja de Tolli piemineklis, kas aizvests uz Krasta dzelzceļa stacijas noliktavu. Pēc tam noteiktu ziņu par pieminekļa likteni nav. 2001.gadā uzņēmējs Gombergs ziedoja naudu pieminekļa skulptūras atjaunošanai.

1725. gadā miris Jēkabs Frīdrihs Bankovs, vācu izcelsmes mācītājs, latviešu garīgo tekstu autors. 1725.gadā izdota viņa sarakstītā grāmata "Latviešu svētdienas darbi", kurā ietverti arī apraksti par latviešu tautas vēsturi un kristietības ieviešanu Latvijas teritorijā.

1561. gadā Rīgas pilsētā tiek izdoti pirmie Baznīcu likumi, kas noteica baznīcas uzbūvi, garīdznieku iecelšanas kārtību un citas baznīcas norises. Tos sarakstīja Mārtiņa Lutera draugs Brīzemanis un luterānisma sludinātājs Rīgā Tegetmeijers.

1382. gadā vēstures avotos pirmoreiz minēta Bērzauzes pils, kura savulaik piederējusi Rīgas arhibīskapa vasalim Tīzenhauzenam. Livonijas kara laikā 1577.gadā Krievijas cara Ivana IV Bargā karaspēks pili sagrāva, bet pilnīgi pamesta tā 17.gadsimtā. Līdz mūsdienām saglabājies tikai pils DA apaļais tornis ar šaujam lūkām.

1206. gadā Indriķa hronikā pirmo reizi minēta Beverīna, kas 12. līdz 13.gadsimtam bijusi viena no latgaļu zemes Tālavas valsts centriem. Hronikā tā minēta vairākkārt, kā valdnieka Tālivalža rezidence, karaspēka sapulcēšanās vieta karagājieniem uz Igauniju, kā arī kara laupījuma glabāšanas vieta. 1216.gadā Polockas kņaza meslu vācēju karaspēks Beverīnu nodedzināja. Līdz pat mūsdienām vēsturnieki meklē un mēģina atminēt patieso Beverīnas atrašanās vietu.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Izraēla sāka Gazas joslas bombardēšanu, īstenojot militāro operāciju "Nesatricināmā klints", kuras mērķis ir apturēt Gazas joslas kaujinieku raķešu uzbrukumus. 10.jūlijā Izraēlas armija sāk arī sauszemes operāciju.

2011. gadā no Kenedija Kosmosa centra Floridā savā pēdējā lidojumā uz Starptautisko kosmosa staciju dodas daudzkārt izmantojamais kosmosa kuģis "Atlantis". Līdz ar "Atlantis" misijas beigām tiek noslēgta arī ASV daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģu programma.

2003. gadā netālu no Portsudānas pilsētas īsi pēc pacelšanās nogāžas Sudānas pasažieru lidmašīna "Boeing 737", nogalinot 104 cilvēkus. Vienīgais izdzīvojušais ir divus gadus vecs zēns.

2002. gadā Āfrikas valstu līderi divu dienu sammitā Durbanā nolemj pārtraukt Āfrikas Vienības organizācijas darbu un nākošajā dienā izveido daudz ambiciozāko Āfrikas Savienību.

1997. gadā NATO uzaicina Čehiju, Ungāriju un Poliju 1999.gadā pievienoties aliansei.

1996. gadā starptautiskā tiesa nolemj, ka kodolieroču lietošana vai draudēšana ar tiem kara apstākļos ir jāpasludina par nelikumīgu.

1994. gadā pēc sirdslēkmes 82 gadu vecumā mirst Ziemeļkorejas "Dižais līderis" Kims Irsens, kurš vadīja valsti kopš 1948.gada. Vara pāriet Irsena dēla Kima Čenira rokās.

1990. gadā pēc sabiedriskajiem nemieriem Albānijas komunistiskā valdība atlaiž stingro iekšlietu ministru un paziņoja, ka ārvalstu vēstniecībās patvērušies aptuveni 5000 bēgļi var pamest valsti.

1982. gadā Irākas šiītu pilsētā Dudžeilā notiek atentāta mēģinājums pret Irākas prezidentu Sadamu Huseinu. Pēc tam Irākas drošības spēki uzbruka Dudžeilai, nogalinot līdz 160 pilsētas iedzīvotājus, ieskaitot bērnus. Aptuveni 1500 iedzīvotāji tika ieslodzīti cietumos un spīdzināti, un visa pilsēta tika sodīta, gaisa uzlidojumos pilnībā nolīdzinot Dudžeilas centru un iznīcinot 1000 kvadrātkilometru lielu lauksaimniecības teritoriju. Lauksaimniecības zemju izmantošana tika atļauta tikai pēc desmit gadiem.

1967. gadā mirst britu aktrise Vivjena Lī, kura ieguva pasaules slavu pēc lomas klasiskajā Holivudas filmā "Vējiem līdzi".

1965. gadā leģendārais "lielās vilcienu laupīšanas" dalībnieks Ronijs Bigss izbēg no Lielbritānijas cietuma, kur viņš izcieta viņam piespriesto 30 gadu cietumsodu.

1957. gadā amerikāņu zemūdene "USS Gudgeon" Pērlhārborā uzsāk pirmo sekmīgo zemūdenes braucienu apkārt pasaulei.

1943. gadā mirst Francijas pretošanās kustības varonis Žans Mulēns, kurš ar segvārdu Makss koordinēja franču pretošanos nacistiem, taču tika notverts un mira no "Gestapo" spīdzināšanā gūtajiem ievainojumiem.

1932. gadā ASV Lielās depresijas laikā "Dow Jones" indekss sasniedz savu visu laiku zemāko līmeni - 41,22.

1918. gadā amerikāņu rakstnieks Ernests Hemingvejs, Pirmā pasaules kara laikā Itālijā strādājot par brīvprātīgo Sarkanā Krusta mediķu komandas šoferi, bumbas sprādzienā tiek ievainots kājā. Neskatoties uz ievainojumu, viņš aizvelk drošībā ievainotu itāļu karavīru, par ko viņam Itālijas valdība vēlāk piešķīra sudraba medaļu par varonību.

1892. gadā postošs ugunsgrēks Kanādas Ņūfaundlendā iznīcina gandrīz visu Sentdžonsas pilsētu.

1889. gadā tiek izdots pirmais "Wall Street Journal" numurs.

1889. gadā pēdējā boksa spēlē ar kailām dūrēm Džons Salivans pēc 75 raundiem sakauj Džeiku Kilreinu.

1709. gadā notiek Poltavas kauja, kurā Krievijas cars Pēteris I sakauj Zviedrijas karali Kārli XII, sagraujot Zviedrijas kā Eiropas lielvalsts statusu.

1579. gadā Tatarstānas pilsētā Kazaņā pazemē tiek atrasta pareizticīgo baznīcas vissvētākā ikona - Kazaņas Dievmātes ikona.

1497. gadā Vasko de Gama uzsāk pirmo tiešo eiropieša ceļojumu uz Indiju.

1099. gadā 15 000 bada nomocītu kristiešu karavīru Pirmajā krusta karā maršē reliģiskā procesijā ap Jeruzalemi, kuru aizstāvošie musulmaņi viņus izsmej.