Māris Mihelsons pirmoreiz atklāti runā par laulības izjukšanu
Grupas "Prāta vētra" dalībnieks Māris Mihelsons (45) sešus gadus pēc laulības izjukšanas beidzot atklāti pastāstījis, cik sāpīgi pārdzīvojis ģimenes iziršanu.
Sabiedrību 2015. gadā pāršalca vēsts, ka negaidīti izirusi šovbiznesa skaistā pāra – "Prāta vētras" taustiņinstrumentālista Māra Mihelsona un viņa daiļās sievas Santas Bindemanes-Mihelsones – ģimenes dzīve. Abu bērni – meita Maija un dēls Andrejs – tolaik bija vēl pavisam mazi; meitenei bija septiņi gadi, bet puisēnam tikai četri.
Izrādās, Māra Mihelsona dzīvē liktenis izspēlējis līdzīgu scenāriju, kā savulaik mūziķa bērnībā – viņa vecāki šķīrās, kad mazais Māris bija tikai četrus gadus vecs... Par to, kā izsapņojis ideālo laulību, kā to centies glābt un cik rūgti pārdzīvojis, kad tas nav izdevies, Mihelsons atklāti izstāstījis grāmatā "Prāta vētra. Meklēt vienam otru", kuras autore ir Krievijas rakstniece Alīna Katrāne-Šilinga.
Uzaudzis bez tēva
Mūziķis piekrīt, ka cilvēkam ir raksturīgi savā dzīvē smeldzīgi sadzīvot ar mazotnē redzēto, dzirdēto un piedzīvoto. Nākas arī saskarties ar bērnības traumām un to sekām.
Grāmatas pašā sākumā Māris Mihelsons stāsta, ka ļoti skaidri atmiņā iespiedies brīdis, kad šķīrās viņa mamma un tētis. “Bija decembris, istabā stāvēja eglīte, tajā bija skaistas mantiņas. Vecāki ļoti sastrīdējās, tagad es jau vairs neatceros, par ko, bet man tad bija četri gadi, un es neko daudz nesapratu. Atceros, ka mamma paņēma eglīti, atrāva vaļā balkona durvis un izmeta to no piektā stāva. Es biju maziņš, skrēju lejā – dažas mantiņas vēl bija veselas, es centos tās savākt...”
Pēc tam ar tēvu sanācis tikties ļoti reti. “Fragmentāri atceros tos mirkļus – lūk, viņš ierodas uz manu dzimšanas dienu, es izskrienu sētā, priecājos... Bērnībā tas notika ļoti reti. Tagad es saprotu, ka viņš nenāca biežāk, jo bija sastrīdējies ar mammu, nevis tāpēc, ka negribētu redzēt mani. Taču tētis varētu būt bijis biežāk. Es neesmu skaitījis, cik reižu dzīvē esmu saticis tēti, taču to nebija daudz,” grāmatas autorei atklāj Māris, piebilstot, ka nesen tēvs devies mūžībā.
Grūti izteikt vārdus “Es tevi mīlu”
Māris spriež, ka tieši bērnības pieredzes dēļ viņam aizvien nav viegli izrunāt vārdus “Es tevi mīlu”. “Tas ir cieši saistīts ar tavu bērnību, ar to, ko tu esi redzējis, cik bieži esi dzirdējis šos vārdus. Viss nāk no pašiem tuvākajiem – ja mamma un tētis to teica viens otram, ja teica to tev, nekautrējās, tad arī tu pats spēsi būt atklāts savās jūtās. Bet, ja tā visa nav bijis, nāksies pārvarēt pastāvīgu barjeru. Es pats to varu izrunāt tikai tad, ja sasniegšu īpašu iekšēju sajūtu, es nesākšu tā vienkārši mētāties ar vārdiem. Var teikt cilvēkiem, ka viņi tev patīk, bet vārds “mīlu” nedrīkst kļūt par tādu kā valūtu. Es domāju, ka cilvēks var nodzīvot visu mūžu viens un nejusties slikti. Tas ir liels retums un veiksme – satikt cilvēku, ar kuru attiecībās dzimst mīlestība, ar kuru jūs dodat viens otram spēku, idejas, enerģiju, ar kuru jūs saķeraties kā zobratiņi Šveices pulkstenī. Ne visiem šajā ziņā paveicas,” sapratis Māris.
"Prāta vētras" koncerts Mežaparkā
Mežaparka Lielajā estrādē savu "Skārda bungu tūri" ar koncertu Rīgā 60 000 skatītājiem noslēdza pašmāju muzikālā apvienība "Prāta vētra"
Lai atgūtos no šķiršanās, bija nepieciešami vairāki gadi
Grāmatā "Prāta vētra. Meklēt vienam otru" Māris arī beidzot, pēc daudzu gadu klusēšanas, pastāsta par savas ģimenes izjukšanu un to, ka tik ļoti vēlējies savā laulībā nepieļaut iešanu paša vecāku pēdās.
“Es vienmēr esmu gribējis apprecēties, radīt bērnus un dzīvot kopā līdz mūža galam. Tā ir mana izpratne par ģimeni, es to noformulēju jau jaunībā, taču sanāca citādi. Es līdz pēdējam brīdim centos saglabāt laulību, cerēju, ka visu var atrisināt, centos labot attiecības, uzskatīju, ka gudrāk ir salabot, nevis mest ārā. Es ļoti gribēju, lai mani bērni dzīvo ģimenē, kurā ir tētis un mamma, nevis staigā no vienām mājām uz otrām. Cilvēki bieži atkārto savas ģimenes modeli, kad pieaug, bet es gribēju no tā izvairīties, mēs ar brāli dzīvojām pie mammas, tētis nebija līdzās. Taču pāris vienmēr ir divi cilvēki, nav iespējams visu izdarīt vienam.
Šķiršanās bija smagākais emocionālais trieciens manā dzīvē, man bija nepieciešami vairāki gadi, lai pārdzīvotu un pieņemtu to, ka “uz visiem laikiem” šoreiz nesanāca.
Taču pat vissmagākajos brīžos es negribēju nodarīt sev pāri fiziski, es neesmu no tiem, kas var mesties lejā no tilta. Cilvēki tā droši vien dara, lai kaut ko pierādītu. Nezinu, neesmu ar viņiem par to runājis. Vai cilvēks vispār domā, kad cieš? Tā ir briesmīga tēma, ir taču tādi cilvēki, kas izlec pa logu, aiz sevis atstājot ģimenes un bērnus,” prāto Māris Mihelsons, kuram nepilnus četrus gadus pēc laulības šķiršanas izveidojās jaunas nopietnas attiecības. Mūziķis aizvien ir kopā ar draudzeni Lauru Arāju, kurai ir jaukas attiecības arī ar Māra atvasēm. Pāris lielākoties dzīvo Mihelsona lauku mājās Aumeistaros, kur audzē lauku labumus, vāc zāļu tējas, taisa sukādes un vienkārši bauda esību un kopābūšanu pie dabas.
Skumst pēc bērniem, kas tagad dzīvo Austrijā
Māris sirsnīgi atzīst, ka savus bērnus iemīlējis uzreiz, kolīdz viņi nākuši pasaulē. “Zinu, ka daudzās ģimenēs mēdz būt citādi – reizēm tēviem grūti pierast pie tā, ka uzradies jauns komandas loceklis, viņi kļūst greizsirdīgi. Taču tas nav mans gadījums. Mīlēt savus bērnus ir pavisam kaut kas cits. Tas ir gan prieks, gan atbildība, bezgalīga atbildība. Kad sāc rakt bedri, tu zini, lai arī cik grūti ir rokot, kaut kad tu būsi izracis. Ar bērniem tā nav – kamēr esi dzīvs, tu viņus mīlēsi un baiļosies par viņiem ik dienas. Šī mīlestība ir bezgalīga,” pārliecinājies mūziķis.
Kā zināms, drīz pēc Māra un viņa bērnu mātes kopdzīves pārtraukšanas Santai uzplauka mīlestība ar arhitektu un uzņēmēju Mārtiņu Pīlēnu, kura tēvs ir zināmais miljonārs, arhitekts Uldis Pīlēns. Santa kļuva par Pīlēna sievu un dāvājusi jaunajam vīram divas atvases.
2019. gada izskaņā Pīlēnu ģimene, tostarp arī Santas un Māra Mihelsona bērni, pārcēlās uz dzīvošanu Austrijā. Lielākie bērni tur uzsāka skolas gaitas, taču attālums nenoliedzami ietekmējis Māra iespējas būt kopā ar Maiju un Andreju tik bieži, cik visi vēlētos.
Pārceļas uz dzīvi 150 kilometru no Rīgas
Par savu miera ostu Aumeisteros viņš aizrautīgi pastāstījis arī atsevišķā nodaļā. Lai gan pats ir pilsētnieks, pēc bērnu piedzimšanas Māris apjautis, ka vislabāk jūtas laukos, dabā.
Viņam gribējies savu māju, kam būtu vēsture un saknes. Tādu atradis Aumeisteros, 150 kilometru attālumā no Rīgas. Pilnībā izremontējis, nokrāsojis melnu, ar baltu apdari. “Nesen pārvedu klēti no citas viensētas. Tai ir ap simt gadu, nācās pilnībā izjaukt, sanumurēt katru detaļu un pēc tam atkal salikt kopā jaunajā vietā kā tādu konstruktoru. Daži baļķi bija satrupējuši, arī durvis vajadzēja nomainīt. Jumta nebija, viss šķībs un greizs, ēka kādu laiku bija stāvējusi sašķiebusies. Taču man tik un tā ļoti patīk. Līdzās ir vēl vienas mājas briesmīgā stāvoklī, es tās nesen izpirku un sāku savest kārtībā. Nu man ir īsta saimniecība, audzēju ķirbjus un vēl daudz ko. Man patīk tur pabūt vienam – tikai es un daba. Man tas ir svarīgi. Es tad jūtos ļoti labi – klusumā, harmonijā un kārtībā,” grāmatā stāsta Mihelsons.
Par kāzām neteica pat vecākiem
Māris Mihelsons un Santa Bindemane pēc vairāku gadu ilgas kopābūšanas slepus salaulājās 2012. gada 20. jūlijā Salacgrīvas Dzimtsarakstu nodaļā. Abi jau tad bija meitas Maijas un dēla Andreja vecāki. Pēc precībām Santa sacīja, ka kāzu dienā viņi ar Māri vēlējās būt tikai divatā, bet par lieciniekiem aicināja kļūt Santas māsīcu Edīti Ķirsi un viņas vīru. Par laulībām nezināja ne pāra vecāki, ne tuvinieki un draugi. Kāzu balles vietā jaunlaulātie līksmoja festivālā "Positivus". Santa bija posusies dizaineres Katjas Šehurinas darinātā kleitā. Diemžēl pēc nepilniem trim gadiem – 2015. gada 9. aprīlī – Mihelsoni šķīrās.
