Krievijas kriminālie grupējumi un naudas atmazgāšana ar "Parex" - Ansis Pūpols savā jaunajā filmā šķetina īstu mafijas astoņkāji
Žurnālists Ansis Pūpols beidzamos divus gadus strādājis pie dokumentālās filmas "Jumts", kas ir stāsts par Eiropā lielāko pierādīto un iztiesāto naudas atmazgāšanu 2000. gadu sākumā, un tajā iesaistīta arī Latvija.
Filmas "Jumts" pirmā daļa skatāma ŠEIT, tikmēr Ansis Pūpols jau turpina darbu pie filmas otrās daļas. "Jumts" ir dokumentos balstīts stāsts par Krievijas kriminālo grupējumu netraucētu apkalpošanu, ko veica "Parex banka" un citas kredītiestādes visā Eiropas Savienībā. Žurnālam "Kas Jauns" Ansis Pūpols atklājis, kā nonācis līdz šim stāstam, kā saņēmis draudus un cik neticami liela izrādījusies Krievijas mafijas ietekme.
Krievijas mafijas skaļākā lieta
Ansis, strādājot pie šīs filmas, balstījās uz publiski pieejamiem Spānijas tiesas materiāliem par Mališeva noziedzīgā grupējuma darbību. Šo bandu izveidoja Aleksandrs Mališevs, kas savu kriminālo darbību uzsāka deviņdesmito gadu sākumā Sanktpēterburgā, kļūstot par šīs pilsētas noziedzīgās pasaules līderi, bet vēlāk pārcēlās uz Spāniju, kur pat tika iesaukts par Gangsteri Nr. 1.
2008. gada vasarā Spānijas tiesībaizsardzības iestādes veica plaša mēroga operāciju, arestējot Aleksandru Mališevu un viņa līdzgaitniekus apsūdzībā par naudas atmazgāšanu. Saskaņā ar izmeklēšanu viņu noziedzīgā banda veica naudas atmazgāšanu, izmantojot īpaši šim nolūkam izveidotus uzņēmumus, Spānijā iegādājoties īpašumu vairāk nekā 50 miljonu eiro vērtībā. Viņu apsūdzībā ietilpst kontakti ar vairākām Krievijas Federācijas augstākajām amatpersonām, jo īpaši ar bijušo aizsardzības ministru Anatoliju Serdjukovu, premjerministra vietnieku Dmitriju Kozaku, bijušo komunikācijas ministru Leonīdu Reimanu, Valsts domes deputātu Vladislavu Rezņiku, Federālā narkotiku kontroles dienesta vadītāja vietnieku Nikolaju Aulovu, Izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāju Aleksandru Bastrikinu un citiem.
Aizturētajiem tika izvirzītas apsūdzības par reketu, noziedzīga grupējuma organizēšanu, slepkavībām un naudas atmazgāšanu. Mališevs vairākus gadus pavadīja mājas arestā, un 2015. gadā viņam tika atļauts doties uz Krieviju.
Mafijas garā roka
Lūk, tieši ar šīs lietas materiāliem tad arī iepazinās Ansis Pūpols, pamanot tur daudz kā interesanta. Un taisnība bija: “Šīs lietas materiāli bija tik apjomīgi, nācās tos caurskatīt vairākus mēnešus. Lasot to visu, sapratu, ka šis stāsts patiešām ir filmas vērts!”
“Lieta ir ļoti aizraujoša un interesanta ne tikai ar galvu reibinošajiem bandītu stāstiem, bet arī ar to, ka tā saistīta ar Latviju, un sava uzmanība pievērsta arī "Parex bankai". Jo izrādās, ka vairāki miljoni noziedzīgi iegūtu līdzekļu tolaik plūduši cauri daudzām Latvijas bankām, tostarp "Parex". Interesanta ir arī pati vide un cilvēki, kas ar šo apjomīgo Spānijas tiesībsargājošo orgānu izskatīto lietu saistīti. Un tie nav tikai bandīti, bet arī Krievijas amatpersonas, deputāti,” stāsta Ansis.
Viņam īpaši aizraujoši bijis uzzināt, kā Spānijā dzīvojošie Mališeva grupējuma cilvēki varējuši ietekmēt notiekošo Krievijā. “Par viņu darbības vērienu un milzīgo ietekmi liecina kaut vai tas, ka spējuši iecelt savus cilvēkus Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadībā! Šis grupējums nodarbojās ne tikai ar bandītismu, tas kontrolēja dažādas Krievijas ekonomikas nozares, tostarp aviāciju. Ir pat saistība ar aviokompāniju "airBaltic". Jau tad, kad strādāju TV3 un ar kolēģiem taisījām sižetus par "airBaltic" plāniem iegādāties Krievijas militārajā kompleksā ražotās "Sukhoj SuperJet" lidmašīnas, brīnījāmies, kā šie Krievijas ieroču ražotāji ar savām lidmašīnām vispār nonākuši līdz Latvijai? Un tagad, šķetinot šīs tiesas materiālus, kļuva skaidrs, ka aiz darījuma stāvēja gan Krievijas administrācija, gan krimināli elementi,” uzsver filmas autors.
Satiekas ar ieroču tirgotāju
Strādājot pie filmas, Ansis Pūpols devās uz Spāniju, pabija Maļorkā un Marveljā. “Mans mērķis bija apskatīt šī kriminālā grupējuma vadoņu lepnās villas un varbūt pat satikt kādus cilvēkus, kas viņus pazina un varētu man kaut ko pastāstīt, liecināt. Un tur es uzdūros vienam ieroču tirgotājam, kas tajā krimināllietā ir viens no aizdomās turētajiem. Runā krievu valodā, nevienu citu valodu neprot, kaut arī bijis Vācijas pilsonis,” stāsta žurnālists.
Izrādās, tieši no šī ieroču tirgotāja Pūpols saņēma draudus. “Viņš man draudēja sasist kameru; piedraudēja izsaukt savus draugus. Bet šis pāris minūšu īsais konflikts bija vienīgais ekscess filmēšanas laikā,” atbild Ansis, vaicāts, vai nav bail veidot filmu par Krievijas mafiju. Žurnālists arī piebilst, ka šajā apjomīgajā lietā Spānijā joprojām notiek tiesvedība: “Tiesa notiek vairākās stadijās. Vispirms tiesāja tos, kas tika aizturēti Spānijā, bet joprojām Spānija cer notiesāt tos lietā iesaistītos Krievijas pilsoņus, kas paspēja aizmukt uz Krieviju. Savukārt no tiem, kas sēdās tiesas priekšā, dažus attaisnoja, daži atzinās paši (tostarp ar "Parex bankas" Berlīnes filiāli ļoti tuvi saistīts cilvēks), daži, kuru vaina tika pierādīta, ir jau atbrīvoti no apcietinājuma.”
"Parex" loma
Filmas autors stāsta, ka 2000. gadu sākumā, kad vēl neviens īsti neuzraudzīja bankas, caur tām notika naudas atmazgāšana. “Būtiska loma tajā bija "Parex bankas" mazākuma akcionāriem. Un izrādās, ka viens no tiem bija Krievijas organizētās noziedzības grupas līderis, kurš brīvi darbojies Rīgā, un neviens viņam nav pievērsis uzmanību. Tāpat maz izpētītas ir "Parex" filiāles, kas savulaik bija Berlīnē, Sanktpēterburgā un Cīrihē, turklāt Cīrihē tā joprojām darbojas "Citadeles" paspārnē,” saka Ansis Pūpols, piebilstot, ka interesants ir bijis arī viņa rakstiskais dialogs ar kādreizējo "Parex" bankas prezidentu Valēriju Karginu, ko varēs redzēt filmā "Jumts": “Protams, ka es viņam jautāju par visām šīm lietām. Un Kargins arī atbildēja, atklājot ļoti interesantas nianses, kā šobrīd strādā banka "Citadele".”
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
Ekskluzīvā intervijā Spānijas prokurors Hosē Grinda Ansim Pūpolam atklāj detaļas par Krievijas mafijas lietas izmeklēšanu Spānijā un Parex mazākuma akcionāriem: “Ir brīži, kad bankas pašas ir noziedzības subjekts.”
2
3
AP Anlage Bank ir bankas Citadele meitasfirma Cīrihē.
5
Haveja ir pilsēta Spānijā, kurā bija noslēpies viens no Petrova noziedzīgā sindikāta rīkļurāvējiem.
6
Parex bankas īpašnieks Valērijs Kargins lepojas ar to, ka Vladimirs Putins ir licis parakstu uz atļaujas atvērt Parex filiāli Sanktpēterburgā.
7
Marvelja vienmēr bijusi pilsēta, kas pievilina noziedzības līderus, te ilgus gadus netraucēti dzīvojuši izspiedēji, naudas atmazgātāji un ieroču tirgotāji. Marveljā skan arī radio krievu valodā.
