Kad gaisma ir izslēgta. Seriāla "Tumsa. Slepkavas varā" recenzija

Dāņu detektīvseriāls «Tumsa. Slepkavas varā» piedzīvo rimeiku pēc neveiksmes dāņu televīzijā un pēc nepilniem 10 gadiem sasniedz jaunus rekordus straumēšanas platformā «Viaplay». Tur ir viss, ko gaidām no kvalitatīva «scandic noir» produkta, – reālisms, maniaki vienkāršo cilvēku ādās un pelēkdrūmas ziemeļu debesis.

Ja reiz iesaka direktors!

Seriāls ar nosaukumu «Those Who Kill» pirmo reizi Dānijā demonstrēts 2011. gadā, taču slikto reitingu dēļ to drīz atcēla. Cerot uz renesansi, tiesības seriālu adaptēt iegādājās ASV maksas televīzijas kanāls «A&E». Tajā galvenās inspektores lomu atveidoja populārā aktrise Kloē Seviņī, darbība noritēja Pitsburgā, taču arī šoreiz skatītājiem nepatika – nofilmēja tikai vienu sezonu. Taču, kad 2019. gadā seriāla stāstu ekrānos atjaunoja skandināvu straumēšanas platforma «Viaplay», tas kļuva par vienu no visvairāk skatītajiem platformas seriāliem. Šo kā vienu no oriģinālproduktiem ieteica arī platformas direktors Anderss Jensens ekskluzīvā intervijā ar «Rīgas Viļņiem». Ja reiz tā, tad jāpārbauda, vai tiešām labs.

Meitenes, kuras neatgriezās

Sižets šim «dānim» nebūt nav oriģināls, taču ir vairākas lietas, kas to izceļ uz kopējā detektīvu fona, un viena no tām – slepkavas identitāte ir zināma seriāla gaitā. Izmeklētājs ar darbaholiķa iezīmēm un bez privātās dzīves Jans (Kenets Kristensens) cīnās ar kādas pazudušas meitenes Jūlijas lietu. Tā nav pirmā šāda veida pazušana. Drīz tumsā, vienai ejot uz mājām, pazūd vēl viena jauna un blonda meitene Emma. Upurus vieno līdzīgs izskats un vecums. Viņas visas ir sievietes. Un tomēr lietas pavedieni – teju nekādi, izņemot 10 gadus vecu pašnāvību, kas izrādās slepkavība. Jaunās meitenes līķi atrod, un nu Janam rodas pārliecība, ka lietas ir saistītas. Ar viņu sāk strādāt psiholoģe, kura sākotnēji darbojusies sieviešu patversmē, – Luīze Bergšteina (Natālija Madueņo). Viņas uzdevums ir izzināt katru smalkāko niansi par slepkavas motīviem – kas, kā un kāpēc viņu virza uz noziegumu.

Pirmajā sezonā tā ir sieviete, kura piedzīvojusi smagas bērnības traumas, izvarošanas un vientulību, tā rezultātā slēpj savas upures slēgtā pagrabā uz nezināmu laiku. Visas sezonas gaitā lēnām tiek būvēta spriedze, skatītājs turēts neziņā par meiteņu likteni, bet noziedznieka baisais dzīvesstāsts liek just līdzi un zināmā mērā pat attaisnot varoņa rīcību. Šajā gadījumā tiek izmantota jau pārbaudīta formula – atklāt maniaku kā dzīves, ģimenes un sabiedrības iedragātu indivīdu, kurš, pašam to nejūtot, tiek sagūstīts pats savā šķobīgajā pasaulē un tomēr svēti tic savai patiesībai. Tikpat aktuāli – vai noziedzība veidojas izolētā sabiedrībā, vai tomēr vide ir līdzvainīga? Gan noskaņa, gan klaustrofobiski šaurie pagrabi un tumšās ielas, gan krēslainās mājokļu istabas piešķir vizuālo baudījumu skandināvu stilā, kur visas melnās lietas tiek pastrādātas pelēkzilā apgaismojumā. Šeit uzvirmo ironiski retorisks jautājums – vai Dānijā elektrība ir tik dārga, ja pat dziļā vakarā istabās neviens neieslēdz apgaismojumu arī tad, kad aiz loga kaut kas draudīgi čab? Un kā paliek ar nolaupītās Jūlijas pašsaglabāšanās instinktu – vienai nestaigāt pa vientuļām ielām stipri pēc pusnakts? Šīs nianses var šķist absurdas un piemist pat labiem skandināvu seriāliem, turklāt žanra noteikumi paredz iespaidīgas vizuālās telpas būvi – tā ir rēgaina, biedējoša mazpilsēta, kurā droši nav nekur. Vēl seriāla pirmo sezonu izceļ fakts, ka ir sieviešu pārsvars galveno varoņu lomās. Luīze ir emancipēta, lietišķa un racionāla, kura savas emocionālās traumas izcili slēpj aiz profesionāles maskas. Maniakālā Stīne (Signe Egholma Olsena), kura nedarbojas viena, iedveš šausmas ar to vien, cik neparedzama un bīstama viņa kļūst arī pati savai ģimenei, kuru ir gatava iznīcināt. Šo sieviešu psiholoģiskie portreti bagātina TV ekrānos redzamo varoņu dažādību un pieļauj domu, ka sieviete ir spējīga uz zvērībām, cietsirdību un empātijas trūkumu, tajā pašā laikā spējot būt sieva, draudzene vai māte.

Jauna sezona – jauns maniaks

Otrā sezona ir nupat svaigi izdota, tās pirmā sērija demonstrēta 28. martā. Abas sezonas pilnā apmērā ir jau pieejamas, tādēļ prieks tiem skatītājiem, kuriem patīk «izraut» stāstu no pirmā līdz pēdējam notikumam. Luīze ir atgriezusies psiholoģes-konsultantes ampluā. Viņa no Kopenhāgenas dodas uz mazpilsētu, jo tur nogalināti vairāki jauni vīrieši. Katram upurim ir atņemts pats dārgākais – kāda relikvija, suvenīrs vai lieta, kas viņam bijusi tuva un kas definējusi viņa personību. Šoreiz varam vērot Luīzes privāto dzīvi, par kuru iepriekš zinājām maz. Viņai ir draugs, kurš vēlas viņu bildināt, bet mazpilsētā dzīvo nedziedināmi slima Luīzes mammas draudzene Alise (Solbjorga Hjojfeldta). Arī viņas dēlu nogalināja. Alise lūdz Luīzei uzzināt patiesību par dēla nāvi, un nu psiholoģe strādā kopā ar izmeklētāju Karīnu Hūrpu (Helle Fagralida). Viņa ir laimīgi precējusies ar skolas gadu mīlestību un audzina pusaudžus. Sezonas gaitā abas sievietes tikai mazliet satuvinās, jo seriālā ir maz melodrāmas un attiecību. Tomēr Luīze atraida savu draugu un nevēlas ģimeni, turklāt iesaistās romantiskā afērā ar sezonas galveno ļaundari Pīteru (Tobiass Santelmans).

Viņš ir vientuļais tēvs, kuru sieva ir pametusi un devusies uz Singapūru. Mēs uzzinām, ka Pīteru, līdzīgi kā pirmajā sezonā, atraidīja tēvs, par savu mīļāko dēlu izvēloties viņa brāli. Šī nespēja kļūt vērtīgam savās un citu acīs raisījusi apsēstību – atņemt upuriem atmiņas, sasniegumus un pašvērtējumu.

Sievietes – amazones un pasīvi vīrieši

Abu sezonu noziedzniekus vieno destruktīvas attiecības ar ģimeni. Šķiet, ka pietrūktu tikai nedaudz mīlestības un rūpības, lai spētu novērst tālākās traģēdijas kāda cita ģimenē. Tieši šī sasaiste starp paaudzēm, empātijas trūkums un aukstums notur centrālos seriāla stāstus. Var tikai minēt to, kādēļ tā veidotāji izvēlējušies aptuveni 40 gadus vecus sliktos varoņus, kaut kādā mērā komentējot to slēpto vardarbību ģimenēs, kādu tad ataino «Tumsa. Slepkavas varā».

Piederība noteiktai paaudzei un audzināšanas metodes liek domāt par to, ko skandināvu sabiedrībā domā vai ko noklusē par ģimenes kopienu un tās tradīcijām. Tam pretī – galvenās varones – sievietes ap trīsdesmit. Amazones, kuras kontrolē savu dzīvi, bet sadzīviskas rūpes uztic partneriem, savu bērnu tēviem. Šīs sievietes neglābj glābjamus vīriešus, bet, ja cieš, tad tikai sevis dēļ. Tādējādi šis dāņu produkts kaut mazliet ilustrē gan pārmaiņas dzimumu lomās, gan atspēko ekspektācijas par to, kādai jābūt sievietei. Turklāt vīrieši seriālā iegūst pasīvas vērotāju un ģimenes pavarda sargātāju lomas. Kaut vai izmeklētājas Karīnas vīrs, kurš pacietīgi gaida mājās sievu, ir nolicis gulēt bērnus un ar lielāko iejūtību atbalsta sievu pēc grūtas dienas.

Sieva, vīrs, slepkava

«Scandic noir» žanrs literatūrā un TV ir gana populārs arī Latvijā, turklāt jau ilgu laiku. Stīgs Lārsons, Jū Nesbē, LTV demonstrētais seriāls «Tilts»… Dienas bez saulesgaismas, varoņu psiholoģija un praktiski vienmēr arī komentārs par valdošo sabiedrību padara šo žanru par universālu visās Skandināvijas valstīs, kurās mentalitāte, kaut atšķirīga, ir tuva cita citai. Ne velti norvēģu aktieri piedalās dāņu TV seriālos, un otrādi. Šādi darbi ir lielisks iemesls izaicināt katram savus stereotipus par labā un ļaunā attiecībām. Tie ļauj izprast, kāds patiesībā cilvēks ir tad, kad gaisma mājoklī ir izslēgta, bērni nolikti gulēt, bet garāžā noglabātā dārgā automašīna gaida nākamo izbraucienu uz slepkavības vietu.

«Den som dræber – Fanget af mørket»

Producē: Jonass Alens.

Pirmā sērija: 2019. gada 27. februārī.

Sezonu skaits: 2.

Scenārija autori: Inna Bruna.

Režisori: Karstens Millerups, Jonas Aleksandrs Arnbijs u. c.

Lomās: Natālija Maduenjo, Kenets Kristensens, Tobiass Santelmans, Helle Fagralida u. c.