Andris Bulis: “Es lasīju erotiskus dzejoļus džekam”

35 skaistāko grāmatu vidū “Erotērika” nonāca grāmatas dizaineres Baibas Lingas-Bērziņas un ilustratora Arvila Lindes snieguma dēļ. Uz sarkanā grāmatas vāka saskatāms un sataustāms sievietes krūšu līnijas reljefs, ko šķērso vīrišķību simbolizējošā asā, taisnā līnija. Iekšlapās publicētas A. Lindes grafiski ilustrētās kailās sievietes. Erotiski signāli ietverti arī grāmatas cenā, dzejoļu skaitā – 69 un citās niansēs.

Bulis atceras: “Es gribēju, lai mākslinieks ir tieši vīrietis, kurš izlasa šos dzejoļus un padara tos ilustratīvus. Mēs sēdējām bārā, pārrunājām vai pareizi uztveram viens otru, abi tādi kautrīgi sākumā, jo vispirms iepazināmies, es izstāstīju savu ideju. Atceros, ka pirmo reizi lasīju dzejoļus viņam vienam pašam, tas bija tik dīvaini! Es lasīju erotiskus dzejoļus džekam ar jautājumu vai tu gribētu ilustrēt.”

Interese par intīmās dzīves atklāšanu dzejas rindās aktierim radusies, gatavojoties pandēmijas aizslaucītajai idejai par dzejas izrādi. Iepazinis dažādu pasaules autoru piedāvājumu šajā žanrā un sācis rakstīt pats. Bulis ilgi šaubījies vai krājums jāizdod, taču grāmatu izdot mudinājuši tie, kuri aktiera erotisko dzeju bija dzirdējuši vai lasījuši.

“Grāmata ir izraisījusi interesi. Es esmu sūtījis pa pastu, esmu ticies ar cilvēkiem pie Dailes teātra, lai grāmatas parakstītu, jo tās ir bijušas kādam dāvanas. Man liels prieks, ka cilvēki saprot, ka uzdāvināt grāmatu, ne tikai manu grāmatu, bet vispār grāmatu, ir ne tikai moderni, bet ir arī garīgs baudījums,” stāsta Bulis.

Salīdzinājumā ar balvas dibināšanas laiku deviņdesmitajos gados, šobrīd poligrāfijas iespējas un maketēšanas prasmes Latvijā, esot kā diena pret nakti. Grāmatu skaistuma konkursa žūrija šī gada izdevumu klāstā saskata vairākas kopīgas iezīmes. Tostarp ir arī Buļa grāmatā jūtamā ciešā sadarbība starp māksliniekiem un autoru. Tāpat arī atturība krāsās un detalizētās papīra toņa izvēlēs. Bijis arī daudz provokatīvu eksperimentu.

Konkursa žūrijas pārstāve Aiga Dzalbe skaidro: “Šogad tās grāmatas, kurās tie eksperimenti bija visizteiktākie, neiekļuva nominācijās, bet es ceru, ka tas nenobremzēs māksliniekus un dizainerus, kas ir vairāk atļāvušies.” 

Vairākiem izdevumiem kopīga bijusi arī vēlme spēlēties ar vēsturisku stilistiku gan ilustrācijā, gan mēģinājumos atjaunot aizmirsto papīra naža lietošanu, bet arī to žūrija neuzskatīja par nominēšanas vērtu paņēmienu.

“Zelta Ābele 2020” saņēmēji jau nosaukti. 2020. gada skaistākās dzejas grāmatas titulu Latvijas Grāmatizdevēju asociācija piešķīra Raimonda Ķirķa debijas krājumam “Kartes”. Kategorijā "Proza" triumfēja Henrika Eliasa Zēgnera sastādītā "Mīlestības grāmata". Dokumentālo izdevumu kategorijā par skaistāko atzīta autoru kolektīva veidotā grāmata "Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music".

Zinātniskās literatūras klāstā izcilākā izrādījās Denisa Hanova un Valda Tēraudkalna grāmata "Asiņainā rītausma Parīzē: 1789.gada revolūcija kā mediju notikums". Kategorijā "Uzziņu literatūra" uzvarējusi Ievas Smiļģes grāmata "Itālija ar mani". Kā labākais mākslas izdevums godināts Šeldas Puķītes un Indreka Grigora grāmata "Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture". Savukārt kategorijā "Grāmatas bērniem un jauniešiem" galveno balvu ieguva Lienes Bērziņas grāmata "Ķiverēns". Šomēnes kļūs zināmi arī Literatūras gada balvas ieguvēji.