Brutāls mačo un sieviešu mīlulis - krievu aktieris Maksims Averins dzīvo uz pilnu klapi
Lai arī tieši televīzijas seriāli «Sklifosovska institūts» un «Gluharevs» 45 gadus veco Maksimu Averinu padarījuši par skatītāju mīluli arī ārpus Krievijas robežām, šim aktierim ir neierobežots potenciāls. Maksims var nospēlēt visu – sākot ar izmeklētāju, policistu, ķirurgu, izlūku un beidzot ar populāra televīzijas šova vadītāju.
Par tādiem aktieriem kā Averins saka – īsts vecis, brutāls mačo un sieviešu mīlulis. Viņam nav ne mazākās saprašanas par to, ko nozīmē pusmūža krīze vai radošais izsīkums, un darbs – tas ir vienīgais, kas liek Maksimam pārdzīvot. Savās intervijās viņš citē dižu cilvēku atziņas, no viņa sejas nenozūd slavenais Holivudas smaids, taču aktieris turpina attaisnoties, ka iekšēji nav mainījies ne par mata tiesu un dzīvo uz pilnu klapi.
Ekrānā iedejo jau sešu gadu vecumā
Jau sešu gadu vecumā maskavietis Maksims Averins debitē kino. Tā kā mamma kinostudijā «Mosfiļm» ir kostīmu māksliniece, bet tētis turpat strādā par mākslinieku–dekoratoru, viņi paņem dēlu līdzi ekspedīcijā uz Mahačkalu, kur 1981. gadā tiek uzņemta kinofilma «Grāfa Ņevzorova piedzīvojumi». Lai gan kļūt par aktieri bija tieši tēva sapnis, to īstenot ir lemts dēlam. Sešgadīgajam Averinam uztic nelielu epizodi. Vēsturiskajā debijā tuvplānā nofilmēts, cik azartiski Maksims dejo. Pēc trijiem gadiem jaunais aktieris nokļūst Miniatūru teātrī un tiek pie vienas no galvenajām lomām izrādē «Brandenburgas vārti».
Skolā Averinam interesējuši tikai humanitārie mācību priekšmeti, un reiz viņš pat atteicies rakstīt kontroldarbu matemātikā, skaidrojot, ka teātra skolā nu gan šis priekšmets nebūs vajadzīgs. Jau 9. klasē zēns sev izvirza mērķi atrast īsto nākotnes Alma Mater, tas ir, teātri.
Pirmie dzīves sitieni un atbalsts
Kad pusaudzis nosvin sešpadsmito dzimšanas dienu, izšķiras viņa vecāki. Šī ģimenes drāma stipri ietekmē jaunieša raksturu un pasaules uztveri, un ir vajadzīgs ne viens vien gads, lai piedotu nodevību saviem vistuvākajiem cilvēkiem. Maksims remdē savu aizvainojumu ar eksāmeniem dažādās teātra augstskolās. Sākumā Averins mēģina iestāties Viskrievijas Valsts kinematogrāfijas institūtā, bet, kad uzņemšanas komisija palūdz parādīt zobus, paziņo: «Es neesmu nekāds zirgs.» Loģiski, ka no abiturienta neviens nav gaidījis tādu bezkaunību, un Maksims ar troksni izgāžas aktiermeistarības eksāmenā.
Tālāk nākamais siržulauzējs savus spēkus izmēģina Ščukina Teātra institūtā, bet arī tur kaut kas noiet greizi. Taču tikai šī skola ir Averinam pie sirds. Iestāties tajā pašpārliecinātajam jaunietim izdodas ar otro piegājienu. Mācību laikā Averins kļūst par gandrīz visu pasniedzēju mīluli. Viņi ar sajūsmu seko sava audzēkņa panākumiem.
Visa dzīve ir teātris
1997. gadā Maksims Averins pabeidz Borisa Ščukina Teātra institūtu, un slavenā komiķa Arkādija Raikina dēls Konstantīns Raikins viņu kā pirmo uzaicina savā teātra trupā «Satirikons». Kā jau visi jauniņie, diplomētais aktieris sāk ar otrā plāna lomām, taču jau pavisam drīz tiek pie galvenajām lomām pašos veiksmīgākajos šī teātra iestudējumos un kļūst par vienu no vadošajiem «Satirikona» aktieriem. Maksima radošajā biogrāfijā psiholoģiska rakstura lomas veiksmīgi sadzīvo ar komedianta ampluā, kas īstenībā arī ir šīs teātra trupas vizītkarte. Jāpiebilst, ka šajā teātrī Maksims Averins darbojas 18 gadus, un šajā laikā viņš paspēj atveidot pirmā plāna lomas pat Šekspīra «Hamletā» un «Makbetā». Tagad Maksims Averins ir Maskavas Satīras teātra aktieris un labprāt īsteno individuālus teātra projektus. Viens no veiksmīgākajiem ir 2019. gadā iestudētais teatrāli muzikālais uzvedums «Riekstkodis», kurā viņš piedalās kopā ar orķestri «Krievu filharmonija».
Viss sākas ar mīlestību
Pirms trijiem gadiem LTV1 raidījumā «Ķepa uz sirds» ciemojās arī mūsu raksta varonis. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņam mājās ir divi kaķi un suns. Tobrīd viņš Rīgā viesojās ar savu monoizrādi «Viss sākas ar mīlestību» un piekrita būt par krusttēvu suņumeitenei Krētai, kura tobrīd meklēja mājas.
Aktieri arvien aizkustina, ka skatītājs lielajā informācijas virpulī atrod mirkli, lai atnāktu uz viņa izrādēm, vai noskatās seriālu, kurā Maksims spēlē. Averins uzskata, ka tagad daudzi dzenas pēc oriģinalitātes, bet viņš tajā saredz nevis mākslu, bet vēlmi izrādīties. Aizskart skatītāja dvēseles stīgas var tikai kaut kas ļoti, ļoti patiess. Runājot par dzīvniekiem, Maksima acīs ir īstas asaras. «Dievs šīs radības ir apveltījis ar tādu maigumu, kura diemžēl nav cilvēkiem,» viņš saka. «Mēs mākam samelot, bet suns nekad nemelos.»
Dzīvē gandrīz kā seriālā
Par savu personīgo dzīvi Averins kategoriski atsakās runāt ar mediju pārstāvjiem, arī uz dažādiem pasākumiem ierodas lepnā vientulībā, taču dzeltenās preses haizivis turpina Maksimu «apprecināt» ar tām sievietēm, ar kurām viņam bijušas attiecības populārajos seriālos «Sklifosovska institūts» un «Gluharevs».
Turklāt Maksima kaislīgākās fanes pirms pieciem gadiem satriecis fakts, ka viņš četrdesmito dzimšanas dienu pamanījās nosvinēt geju klubā «Majak» Sočos. Tomēr oficiālu pierādījumu par to, ka sieviešu siržulauzējs būtu gejs, paldies Dievam, nav. Atgriežoties pie sieviešu tēmas – reiz Averins, izrādās, atzinies, ka dēka ar kādu aktrisi bijusi, taču tikai vienu reizi, un tagad jau viņai esot mīlošs vīrs un trīs bērni. Vienā no Krievijas tīmekļa vietnēm gan atrodama informācija, ka studiju gados nākamā aktiera mamma, būdama ļoti taktiska un iejūtīga sieviete, esot klauvējusi, lai ieietu dēla istabā, jo katru reizi gultā ieraudzījusi citu meiteni. Vienu reizi, šķiet, astoņpadsmit gadu vecumā, Maksims Averins esot pat kādu meiteni bildinājis, taču pēc tam aizmirsis… apprecēt. Pirms trijiem gadiem «Instagram» vietnē parādās aktiera fotogrāfija, kurā viņš rokās tur jaundzimušo. Pēc drēbju krāsas spriežot, meiteni. Taču oficiālie pases dati apstiprina, ka Averins joprojām nav precējies un viņam nav bērnu. Zinātāji pieļauj, ka «Sklifosovska institūta» veidotāji speciāli palaiduši internetā «pīli»» lai piesaistītu skatītāju uzmanību seriāla jaunajai sezonai.
Averins gan turpina veiksmīgi izvairīties no komentāriem par privātās dzīves tēmu. Sarunās ar žurnālistiem viņš ģimenes dzīvi ir nodēvējis par «absolūtajām muļķībām», atzīmējot, ka «tieši vientulība viņam sagādājot vislielāko baudu». «Muļķības tas viss… Muļķības! Kā tajā anekdotē – nodzīvojis cilvēks ilgu mūžu. Ir daudz bērnu. Tagad viņš guļ uz nāves gultas un sten: «Glāzi ūdens būtu, kam pienest, bet dzert ta’ vairs negribas.»
Īsāk sakot, Sklifosovskis!
Starp citu, visbiežāk Maksimam Averinam presē piedēvētas attiecības ar seriāla «Sklifosovska institūts» partneri, aktrisi Mariju Kuļikovu. Gribētos gan piebilst, ka visdrīzāk skatītāji ir tik ļoti noticējuši abu brīnišķīgo ārstu lomu atveidotāju siltajām jūtām seriālā, ka arī žurnālistiem ir bijusi vēlēšanās šīs attiecības piedzīvot realitātē, taču, ak, vai, dzīvē dažkārt ir kā seriālā, taču ne otrādi. Īpaši pēdējā – astotajā – sezonā, kad Maksima atveidotais ķirurgs Oļegs Bragins ne tikai mīl, operē un pakļauj sevi dažādiem dzīvības riskiem savā profesijā, bet arī cīnās ar galvas smadzeņu vēzi. Vienkārši fantastiska seriāla metamorfoze, kad patiešām gribas noticēt visam, jo arī dzīvē tā taču mēdz būt!
«Sklifosovska institūta» astotā sezona pagājušajā mēnesī ir bijusi viena no visvairāk skatītajām Latvijā. Intervijā Andrejam Malahovam Maksims Averins atzīstas, ka strādājot pie savas lomas, ir sapratis, ka no slimības ir nevis jābaidās, bet ar to ir jācīnās. Asinis viņu nav biedējušas, drīzāk uzdzinušas adrenalīnu. Vienā no sezonām Averina atveidotais ķirurgs Oļegs Bragins pat nepaspēja uz savu kāzu saviesīgo daļu, jo pieteicās operēt pacientu, kura vēderā bija iestrēgusi bumba ar laika degli.
Seriāla aktieri, gatavojoties lomām, pirms tam esot «izoperējuši» neskaitāmi daudz broileru cāļu liemeņu – viņi arī iemācījušies uzlikt šuves. Silikona manekenam, kurš «spēlē» pacientus uz operāciju galda, veiktas aptuveni 80 operācijas. Vienai sērijai izgatavotas vairāk nekā 500 ārstu formas, un cepures dakterim Oļegam Braginam speciāli pasūtīja ASV. Ārsti no Nikolaja Sklifosovska Neatliekamās medicīnas pētniecības institūta neatteica padomu pat vēlā naktī, lai neviens mirklis seriālā nezaudētu savu ticamības devu.
Šovu zvaigzne
Lai kā arī būtu, aktieris Averins ir ne tikai par patiesumu uz skatuves, kino un televīzijā, bet arī par šoviem, kuriem jāturpinās. Viņa galvenie projekti PBK kanālā ir šovs «Mats matā», kam nupat sākusies jau piektā sezona, un «Trīs akordi», kurā pirms pāris gadiem visai eleganti uzstājās mūsu mīļais Busulītis. «Mats matā» Maksims ir jau pastāvīgais žūrijas loceklis. Viņš nevienam nepielien, nelišķē, nekautrējas izlikt arī zemus vērtējumus, tāpat kā izrāda neviltotu sajūsmu, ja šova dalībnieka priekšnesums ir aktieri patiesi aizkustinājis. Pagaidām viņš nav bijis šajā šovā konkursanta lomā, lai arī, šķiet, tā viņam piestāvētu. Tas, ka Averinam ir lieliska balss, apliecina gan viņa sadarbība ar Laimu Vaikuli (dziesma «Akapulko»), gan visas izpildītās dziesmas šovā «Trīs akordi», kura skatītāji vēl arvien viņam rakstot pateicības vēstules par lielisko vadīšanu.
Atgriešanās pie saknēm
Diemžēl pēdējie četri gadi aktiera dzīvē atkal saistās ar zaudējumiem. 2017. gadā viņš atvadās no savas pāragri mirušās mammītes (aktieris viņu dēvē par savu AIZSARDZĪBU). Līdz tam Maksims domājis, ka nāves vienkārši nav. Par mammu Gaļinu Maksimam ir ļoti mīļas atmiņas. «Tāds notikums no bērnības,» viņš stāsta intervijā neilgi pirms savas 45. dzimšanas dienas. «Man ir divas dzimumzīmes uz kājām. Es sūrojos – mammu, kam man tās dzimumzīmes? Viņa man vienkārši atbildēja – ja es tevi piepeši pazaudēšu, tad, pateicoties šīm dzimumzīmēm, es tevi atradīšu.» Mamma iemācīja Averinam turēt taisnu muguru, ne no kā nebaidīties, mīlēt dzīvi, jo tas ir pats galvenais. Un nekad nevairīties no darba.
2020. gads atkal ir sitis aktieri pa vissāpīgāko. No dzīves aiziet viņa vecākais brālis. Draugi baidās, ka Covid-19 pandēmijas laikā viņš sajuks prātā, jo aktiera darba grafiks iepriekš bija sarakstīts par minūtēm. Dīkstāve cilvēkam, kam darbs ir sievas vietā, līdzinās lēnai un mokošai pašnāvībai. Dzīvojot ar mammas doto mācību, Averins atradis iespēju, kā izkļūt no šķietamās bezizejas: tipogrāfijā jau ir nodots viņa pirmais radošo darbu krājums. Tā kā aktieris lieliski lasa dzeju (viņa mīļākais autors ir Roberts Roždestvenskis), turpinās darbs pie audiogrāmatu ierunāšanas.
Starp citu, decembrī arī sākās populārā seriāla «Sklifosovska institūts» 9. sezonas uzņemšana. Un vēl – tieši šajā karantīnas periodā Maksims ir sapratis, ka īstenībā bez daudz kā dzīvē var iztikt… Tajā taču ir tik daudz lieka! Izņemot, protams, tos, kas nekad nemelo.
