Mīklainā dvīņu pazušana. Seriāla "The Bay" recenzija
Kas ir laba britu detektīvstāsta sastāvdaļas? Šarmanti izmeklētāji, apmākušās debesis, atpazīstama pilsētas vai ciemata vide, iemīļoti varoņi, kuru rakstura iezīmes varētu atrast savā tuvākajā kaimiņā, draugā vai ģimenes loceklī.
Kā norāda prominentais amerikāņu žurnāls «The Atlantic», skatītāju pieprasījums pēc britu detektīvdrāmas arvien pieaug, un tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, kā norāda izdevums, pretstatā ASV «poliču» pakaļdzīšanās drāmām (ņemot vērā ASV relatīvi brīvo ieroču apriti, kas nereti beidzas ar traģiskām masu apšaudēm īstajā dzīvē), britu detektīvi lielākoties iztiek bez ieroču lietošanas ikdienā.
Tā vietā, lai vesela armija ar bruņotiem policistiem ielauztos aizdomās turamā dzīvoklī, britu detektīvi pacietīgi gaida, kad mājas iemītnieks pats atvērs tiem durvis un mierīgi pastāstīs savu sakāmo. Otrkārt, britu versijās lielāks uzsvars tiek likts uz seriālu varoņu psiholoģiju, motivāciju un dzīvesstāstiem, iezīmējot spilgtu sociālo ainu konkrētajā pilsētā, ciematā vai tuvāko cilvēku lokā.
Milzu popularitāti gūst izmeklētāju-sieviešu varones, izgaismojot dažādus sieviešu tipus vadošajos amatos nozarē, kurā dominē vīrieši. Vera Stenhoupa seriālā «Vera» tikpat labi varētu būt mamma vai ome jebkuram no mums. Aukstasinīgā gaišmate Stella Gibsone, ko seriālā «The Fall» izcili atveido Džiliana Andersone, ir neatkarīga bezbērnu dīva, kuras rūpīgais manikīrs spilgti kontrastē ar sērijveidas slepkavas šausmu darbiem, ar kuriem Gibsone sastopas ik dienas. «The Crown» zvaigzne, godalgotā Olīvija Kolmena, atveido vienkāršo Eliju Milleri seriālā «Broadchurch», kas Lielbritānijā izpelnījās milzu atsaucību. Millere ir māte un policiste, savas pilsētas patriote, viņa tikpat labi varētu būt skolotāja vai mediķe, ar savu krietnumu un labticību iekarojot skatītāju sirdis.
Slepkavība zvejnieku mazpilsētā
Turpretī TV kanāls «ITV» piedāvā vienu no jaunākajām sieviešu-izmeklētāju versijām, un tā ir Lisa Ārmstronga (Morvina Kristī) 2019. gadā veidotajā seriālā «Līcis» jeb «The Bay».
Vientuļā māte, kura audzina divus pusaudžus, viņai tas ne visai labi izdodas – darbā Lisa atrodas 24 stundas 7 dienas pēc kārtas. Tādēļ mājas solī palīdz Lisas māte. Ārmstrongas spēcīgākie ieroči ir viņas asā intuīcija, spēja sarunāties ar cietušajiem un aizdomās turamajiem ar īpašu vieglumu, meistarīgi izvilinot no viņiem vajadzīgo informāciju. Patiesi, lietišķs piegājiens šādās reizēs būtu pārāk sauss, sevišķi tādēļ, ka Lisas kontakts slepkavības izmeklēšanā ir cietusī ģimene. Kamēr Midsomera un Broudčērča ir izdomāti ciemati, paverot iespējas nogalināt vismaz katru otro tā iedzīvotāju, «Līča» darbība norit īstā piejūras mazpilsētā – Morkembā Anglijas ziemeļrietumos, kurā mīt vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju. 1950. gados tā bijusi prominenta kūrortpilsēta, taču šodien tās spozme ir mazliet pabalējusi.
Scenārija autors Dera Kārvils apzināti izvēlējies seriāla darbību risināt mazā pilsētā, kas lieliski attaisno cerības – galvenie varoņi ir vienkārši darbarūķi, daudzbērnu mātes, skolotāji un pusaudži, bet meklējumus neapēno lielpilsētu urbānais plašums. Tā teikt, katrā ciematā ir vismaz viens ļaunais, galvenais jautājums ir – kurš. Morkembā suvenīru tirgotāji sadzīvo ar zvejniekiem, darbojas jauniešu klubs, vietējos bāros cits citu pazīst. Kad pazūd dvīņu brālis un māsa, Lisa iztaujā dvīņu vecākus – gaidībās esošo māti Džesu (Šanela Meredita) un vietējo zvejnieku Šonu (Džonass Ārmstrongs). Izmeklēšanas sākumā Lisa ar šausmām apjauš, ka Šons ir tas noslēpumainais svešinieks, ar kuru Lisa pavadījusi nakti pēc draudzeņu ballītes bārā. Tā vietā, lai par to ziņotu bosam, Lisa dzēš pierādījumus no bāra novērošanas kamerām. Taču meli, protams, atklāsies. Lisas pusaugu bērni – Robs (Arts Pārkinsons) un Ebija (Imodžina Kinga), atstāti savā vaļā, dzīvo pilnasinīgu tīņu dzīvi. Robs iekūlies naudas izspiedēja nagos, kurš virtuāli izaicina Robu pastrādāt sīkas zādzības un tās fotografēt, attēlus, protams, sūtot nezināmajam ļaundarim. Ebija iegūst draugu Vinsentu (Adams Longs), kurš ir par viņu krietni vecāks un ir Šona darba kolēģis. Vinsentam ir kāds «hobijs» – izmantot pusaudžus narkotiku tirdzniecībā. Ebija, vēlēdamās gūt Vinsenta simpātijas, narkotikas pārdod, bet drīz saprot, ka nokļuvusi bīstamā afērā. Pazudušais dvīņubrālis atrasts nogalināts pludmalē, bet māsa pazudusi. Atrod tikai viņas mugursomu. Sākas ciemata riņķa dancis, kurā iesaistīti ir gan bērnu vecāki, gan viss zvejnieku kolektīvs, pat jauniešu kluba vadītājs. Tā kā brīnums nenotiek, Lisas noslēpumu atrod viņas pārinieks, uzcītīgais jaunulis un Lisas māceklis Meds (Tahīns Modeks). Sezonas noslēgumā Lisu atstādina no amata, taču viņa, protams, ir tā, kura slepkavu atklāj, jau būdama uz brīvām kājām.
Vienkāršā cilvēka traģēdija
Tieši šobrīd tiek demonstrēta seriāla otrā sezona, kur mēs Lisu satiekam jau mirklī, kad izmeklētāja, bosa ērgļa acs vadīta, darbu policijā turpina, tomēr bijusi spiesta pārdot mājokli, lai samaksātu sodu par pierādījumu dzēšanu, turklāt pazemināta amatā. Biroja klerka darbs Lisai nepiestāv, tādēļ viņa ir iesaistīta kāda bagāta advokāta brutālajā slepkavībā paša mājās. Vienīgais liecinieks ir advokāta dēls, kurš šoka stāvoklī neko neatceras. Šeit notikumu izklāstam liekam punktu, varam vien brīdināt, ka otrā sezona būs krietni nežēlīgāka un asiņaināka.
Bērni kā upuri – nogalināti vai pakļauti vardarbībai – ir populāra tēma televīzijā, jo tā izraisa tūlītēju līdzjūtību un asu reakciju, kas, protams, ir katra detektīva veiksmes formula. Tēma ir trausla un dramaturģiski kalpo kā izcils dzinējspēks, jo likmes ir augstas.
Kamēr skandināvu tik populārais «scandic noir» detektīvžanrs nesaudzē pat rūdītus asinsskatu vērotājus – upuri tiek sadalīti, sašķērēti un pakļauti pat rituālu darbībām kā «The Killing» un «The Bridge» gadījumos –, šoreiz noziegumam ir cilvēka seja. Proti, vainīgais varētu būt pat piemājas kioska pārdevējs, kamēr motīvs ir pietiekami spilgts un izskaidrojams, turklāt «Līcis» atklāj vēl vienu svarīgu faktoru – ne vienmēr slepkava pats apzinās, ko ir nodarījis. Bieži vien doma par dzīvības atņemšanu nav bijusi pat prātā. Tas ļauj skatītājam vilkt traģiskas paralēles ar reālo dzīvi – proti, ne visi noziedzinieki tiek sagūstīti rokudzelžos, vareni iznākot no mājas žurnālistu ielenkumā. Daudzi no viņiem vēl ilgi nīkst pelēkās cietuma kamerās un apnicīgās tiesas prāvās, tā īsti nespējot pieņemt, ka ir slepkavas. Tādi paši cilvēki kā mēs, kuri tuviniekiem un sabiedrībai atstāj neatbildētu jautājumu – kāpēc. Lisas uzdevums, kā jau minēju, ir izvilināt galveno varoņu cilvēkstāstus, Lisas spēja savirpināt nebūtiskas detaļas klajā patiesībā ir viņas darba instruments. Tam personisku odziņu piešķir Lisas cīņas – būt par labu māti saviem bērniem un nekļūt par svešinieci pašai savā sašķeltajā privātajā dzīvē, kas turpat vien pacietīgi gaida savu iznācienu.
