Jura Žagara sieva Trūdija atklāj, ar kādiem pārbaudījumiem viņu sagaidījusi dzīve Latvijā
Trūdija Žagare atklājusi, ko viņai nozīmējis sekot līdzi aktierim Jurim Žagaram uz Latviju un kļūt par viņa dzīvesbiedri.
Ar Trūdiju Latvijas sabiedrībā Juris Žagars pirmo reizi izgāja 2009. gada sākumā, atzīmējot filmas "Mazie laupītāji" pirmizrādi. Pēc tā prese un pirmizrādes viesi ilgi pārsprieda, kas bijusi gaišmatainā svešiniece viņam līdzās, gan neko vairāk par to, ka viņa ir īsta angliete no Londonas, neuzzinot.
Nu, kad 12 gadu Trūdija jau dzīvo Latvijā un ir Jura sieva, viņa aizkustinājusi un pārsteigusi daudzus, pastāstot, kā tobrīd šeit jutās un iedzīvojās.
Ieraksts, kas nesen nonācis soctīklos, tapis pirms pāris mēnešiem forumā "Līdere 2020". Tā tēma bija izkāpšana no komforta zonas, un Trūdija par to, cik tas dzīvē noderīgi, ilustrēja ar savu piemēru, atklājot, kādu risku uzņēmusies, no dzimtās vides, kurā jutās augsti novērtēta, 49 gadu vecumā dodoties nezināmajā līdzi mīļotam cilvēkam. Turklāt forumā Trūdija nodemonstrēja, ka ir teicami apguvusi latviešu valodu.
“Mans stāsts ir par to, kā meitene no Londonas sāka dzīvot Latvijas laukos. Kā jūs jau zināt, protams, viss sākās ar vīrieti,” iesāk Trūdija, atceroties, ka ar Juri satikusies 2008. gadā, taču zinājusi viņu ne kā slavenu Latvijas aktieri, bet gan savas mammas paziņu (Trūdijas mamma ir dzimusi Latvijā). Neieslīgstot atmiņās, kā tieši ar Žagaru satuvinājušies, Trūdija atklāj, ka iesākumā sarunājušies vācu valodā, jo tajā abi jutušies brīvi. “Juris atbrauca uz Londonu, un dzīvojām divus mēnešus kopā, saprotot, ka tas ir reāli – ka varam būt kopā vai nu Anglijā, vai Latvijā.”
Turpmākais bijis likteņa pirksts, kā spriež Trūdija. Vienlaikus uznākusi krīze, un uzņēmums "British Airways", kurā Trūdija strādāja 20 gadu, apsvēris 500 menedžeru atlaišanu. “Viņi piedāvāja labu kompensāciju tiem menedžeriem, kas būtu gatavi aiziet no darba. Zināju, ka man darbs ir garantēts un uzņēmums negrasījās mani atlaist, pat piedāvāja lielāku algu un amatu, bet tajā pašā laikā sāku domāt – varbūt šī ir mana iespēja mainīt dzīvi? Protams, lēmums nebija viegls, un tas bija jāpieņem divu nedēļu laikā. Man bija ērta un droša dzīve – labi draugi un interesants darbs, bet man bija 49 gadi, un es sapratu, ka negribu visu mūžu nostrādāt vienā darbavietā. Es arī negribēju vēlāk nožēlot, ka neesmu pieņēmusi šo lēmumu tikai tāpēc, ka pietrūka drosmes. Sapratu, ka jāriskē, lai dabūtu maksimumu no dzīves, kas nozīmēja iziet no komforta zonas,” par motivāciju pieņemt radikālu lēmumu izteicās Trūdija. Šādus brīžus katra cilvēka dzīvē viņa salīdzināja ar ieniršanu zem viļņa, lai nokļūtu mierīgākos ūdeņos. “Jā, tas ir liels diskomforts, bet citādi netiksi mierīgākos ūdeņos. Man līdz pēdējam bija grūti. Bet intuitīvi sapratu, ka pieņemu pareizu lēmumu.”
2008. gada 31. decembrī Trūdija asarām acīs pavadīja pēdējo darbdienu uzņēmumā, kurā izaugusi un veidojusies, bet jau 1. janvārī brauca uz Latviju – “uz jaunu dzīvi”. “Esmu optimiste, paļāvos, ka viss būs labi. Arī, ja nebūtu labi, es taču varētu braukt atpakaļ uz Angliju. Tikai tad, kad atbraucu uz Latviju, sapratu, cik citāda būs mana dzīve.”
Trūdija spilgti atceras pirmo Cēsu pusē pavadīto dienu. “Iepriekšējā dienā es vēl Londonā tikos ar draugiem, bet jau nākamajā pamodos Jura dzīvoklī Žagarkalnā, aiz logiem bija barga ziema. Tā vietā, lai uzvilktu augstpapēžu kurpes un brauktu uz darbu, man bija jāvelk slaloma zābaki un jākāpj uz slēpēm. Un tas bija pirmo reizi mūžā, kad biju uz slēpēm! Sapratu, ka slēpošana būs ļoti svarīga manā jaunajā dzīvē, ka jātiek ar to galā. Vēlāk, tajā pašā dienā, kājām gāju uz veikalu. Pusotru stundu turp un tikpat atpakaļ, jo man bija bail braukt ar mašīnu pa apledojuša un piesniguša ceļa labo pusi. Kad atnācu uz veikalu, nevarēju sazināties, lai gan protu runāt angliski, franciski, spāniski un vāciski… Pirmo reizi mūžā jutos diskomfortabli valodas dēļ.”
Juris Žagars un viņa motocikls
Savukārt vasarā Trūdijai nācies mācīties sēdēt uz Jura "Harley-Davidson" motocikla. “Pirmajā braucienā izskatījos nenormāli nelaimīga, turklāt sāka līt lietus. Diemžēl augstpapēžu kurpes vairs nebija mana ikdiena.” Satraucoši pārbaudījumi Trūdiju gaidījuši pat dārzā. “Un tas dārzs!
Kad Jura mamma lūdza atnest ķiplokus no dobes, sapratu, ka būs problēma… Es neesmu stulba, saprotu, kā izskatās ķiploki, bet, kā tie aug, es pilnīgi nezināju.
Tad es gāju uz dārzu, vilku laukā dažus augus – ja apakšā bija burkāni, sīpoli vai kas cits, bāzu atpakaļ tos zemē, kamēr neviens neredz. Tagad ir smieklīgi, bet tajā laikā man bija šausmīgi bail izskatīties smieklīgi. Tagad domāju, cik bieži gan bailes traucē mums uzsākt jaunas lietas…”
Liels šoks Žagara izredzētajai bijusi arī atpazīstamība. “Anglijā es biju pati par sevi, bet šeit biju nekas, tikai aktiera Jura Žagara sieva, un, godīgi sakot, tas man traucēja. Man arī bija drusku paranoja, jo visi domāja, kāpēc Juris ir kopā ar kaut kādu anglieti, kas neprot latviski,” novērojumus latviešu sabiedrībā neslēpa Trūdija. Rezumējot savu stāstu, viņa secināja, ka, izejot no komforta zonas, ir svarīgi nebaidīties kļūdīties. “Skaidrs, ka viss nesanāks uzreiz, skaidrs, ka mums ir bail no kļūdām. Tas ir jāpieņem! Kā slēpošanā – kad mācies slēpot, krīti simtiem reižu, bet tās nav kļūdas, tas ir process!” savas uzstāšanās izskaņā pauž Trūdija, piebilstot, ka šodien viņa piedalās slēpošanas sacensībās, brauc ar moci un lepojas ar pašas izaudzētiem tomātiem. “Latvija ir ļoti laba vieta dzīvei, visi mani angļu draugi ir iemīlējušies Latvijā. Es varu daudz vairāk darīt tagad nekā tad, kad man bija 50 gadu, jo es izkāpu no komforta zonas. Ja tu riskē, tas nozīmē, ka tu dzīvo!” piebilst šarmantā Trūdija Žagare.
Seksīgais aktieris Juris Žagars
Citas interesantākās ziņas lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
