foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
28. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Dziedātājam Dzintaram Čīčam šodien - dzimšanas diena!
Slavenības
2021. gada 28. janvāris, 02:46

28. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Dzimšanas dienas svinības šodien rīkos gan šlāgeru zvaigzne Dzintars Čīča un operdziedonis Viesturs Jansons, gan aktrise Gunta Virkava un itāliešu futbola leģenda Džanluidži Bufons. Pasaules vēsturē šī diena iegājusi arī ar to, ka akurāt pirms 20 gadiem Romas pāvests Jānis Pāvils II paziņoja, ka 1998. gadā aizklāti iecēlis kardināla kārtā Latvijas arhibīskapu Jāni Pujatu.

Jubilāri Latvijā

1993. gadā Dzintars Čīča - dziedātājs.

Dzintars Čīča uzvar "Dzintara dziesmu" aptaujā

2016. gada 18. jūnijā Pasta salā, Jelgavā notika "Dzintara dziesmu" konkursa fināls, kurā uzvarēja Dzintars Čīča ar dziesmu "Likteņlīnijas".

gallery icon
19

1985. gadā Lauris Dārziņš - hokejists.

1977. gadā Sandis Buškevics - basketbolists, tagad treneris.

1974. gadā Viesturs Jansons - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

1970. gadā Zane Teikmane - Latvijas Nacionālās operas baleta soliste.

1970. gadā Linda Mūrniece - bijusī iekšlietu ministre, viesnīcas "Hotel Roma" vadītāja.

1967. gadā Armīns Barkovskis - uzņēmējs, viens no kredītu izsniegšana uzņēmuma AS "West Kredit" akcionāriem.

1961. gadā Tatjana Kargina - uzņēmēja.

1951. gadā Gunta Virkava - aktrise.

1950. gadā Jēkabs Sproģis - zemnieku saimniecības "Mežvidi" īpašnieks.

1949. gadā Jānis Strupulis - tēlnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

1942. gadā Andris Kārkliņš - latviešu dzejnieks un ģitārists (miris 2011.gada 26.martā).

1942. gadā Juris Roberts Kalniņš - Ventspils Augstskolas asociētais profesors, Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra vadošais pētnieks, Latvijas asociācijas "Domāšanas attīstība" valdes loceklis.

1939. gadā Adams Vitauts Sankausks - viens no būvfirmas SIA "Viadukts" īpašniekiem.

1937. gadā Vitauts Ļūdēns - dzejnieks (miris 2010.gada 27.maijā).

1933. gadā Eduards Matisāns - zinātnieks (inženierzinātņu doktors), Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mehanizācijas institūta direktors, novadpētnieks.

1931. gadā Pēteris Martinsons - keramiķis.

1922. gadā Andrejs Johansons - kultūrvēsturnieks, rakstnieks un zinātnieks (miris 1983. gadā).

1863. gadā Mārtiņš Zīle - ārsts, Latvijas Universitātes rektors (miris 1945. gadā).

Jubilāri pasaulē

1986. gadā Džesika Enisa-Hilla - britu vieglatlēte, 2012. gada olimpiskā čempione septiņcīnā, trīskārtēja pasaules čempione.

1981. gadā Elaidža Vuds - amerikāņu aktieris.

1980. gadā Niks Kārters - amerikāņu dziedātājs ("Backstreet Boys").

1978. gadā Džeimijs Karagers - angļu futbolists.

1978. gadā Džanluidži Bufons - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs, 1997. gada Vidusjūras spēļu čempions.

1977. gadā Takuma Sato - japāņu "Formula-1" pilots.

1977. gadā Džoī Fatone - amerikāņu dziedātājs (*NSYNC).

1968. gadā "DJ Muggs" - amerikāņu mūziķis ("Cypress Hill").

1968. gadā Sāra Maklahlena - kanādiešu dziedātāja.

1963. gadā Dens Špics - amerikāņu mūziķis ("Anthrax").

1959. gadā Frenks Derabonts - amerikāņu kino un TV režisors ("Bēgšana no Šoušenkas", "Zaļā jūdze", "Staigājošie miroņi").

1955. gadā Nikolā Sarkozī - bijušais Francijas prezidents.

Karla Bruni un Nikolā Sarkozī

Bijušais Francijas pirmais pāris Karla Bruni un Nikola Sarkozī. Eksprezidentam būs jāstājas tiesas priekšā apsūdzībās korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā, ...

gallery icon
40

1950. gadā Hamads ibn Isa Al Halifahs - Bahreinas karalis.

1949. gadā Gregs Popovičs - basketbola treneris, pieckārtējs NBA čempions.

1948. gadā Čārlzs Teilors - bijušais Libērijas līderis (miris 2003.gadā).

1945. gadā Roberts Vaiats - angļu mūziķis.

1938. gadā Tomass Lindāls - zviedru zinātnieks, Nobela prēmijas ķīmijā laureāts.

1938. gadā Leonīds Žabotinskis - ukraiņu svarcēlājs, divkārtējs olimpiskais čempions, Holivudas zvaigznes Arnolda Švarcenegera bērnības elks (miris 2016. gadā).

1936. gadā Alans Alda - amerikāņu aktieris, scenārists un režisors.

1922. gadā Roberts Hollijs - amerikāņu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1993.gadā).

1912. gadā Džeksons Poloks - amerikāņu gleznotājs (miris 1956.gadā).

1887. gadā Artūrs Rubinšteins - poļu pianists (miris 1982.gadā).

1873. gadā Kolete - franču rakstniece (mirusi 1954.gadā).

1865. gadā Lala Ladžpats Rajs - indiešu brīvības cīnītājs (miris 1928.gadā).

1865. gadā Kārlo Juho Stēlbergs - pirmais Somijas prezidents (miris 1952.gadā).

1853. gadā Hosē Marti - kubiešu revolucionārs (miris 1895.gadā).

1717. gadā Mustafa III - Osmaņu impērijas sultāns (miris 1774.gadā).

1611. gadā Johanness Heveliuss - vācu astronoms (miris 1687.gadā).

1608. gadā Džovanni Alfonso Borelli - itāļu fiziologs, matemātiķis un fiziķis (miris 1679.gadā).

1457. gadā Henrijs VII - Anglijas karalis (miris 1509.gadā).

1225. gadā Akvīnas Toms - itāļu svētais (miris 1274.gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā notiek Latvijas un Albānijas abpusējā sadarbības līguma parakstīšana par valstu savstarpējo sadarbību aizsardzības jomā. Līgumu paraksta Latvijas aizsardzības ministrs Einars Repše un Albānijas aizsardzības ministrs Pandeli Majko.

2004. gadā notiek Kārļa Ulmaņa balvas pasniegšanas svinīgā ceremonija un grāmatas "Kārlim Ulmanim - 125" prezentācija. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Kārļa Ulmaņa balva piešķirta Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoram Voldemāram Strīķim un LZA īstenajam loceklim profesoram Valdim Bērziņam.

2003. gadā Privatizācijas aģentūras valde nolemj uzskatīt par pabeigtu valsts uzņēmuma "Ogre" privatizāciju.

2003. gadā Ministru kabinets pieņem lēmumu nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu "Bankas Baltija" krimināllietā tiesājamā Aleksandra Laventa prasībā pret Latviju. Ministru prezidents Einars Repše norāda, ka ECT spriedumus parasti nepārsūdz, bet izpilda, turklāt Laventa lietā ECT bijusi zināma taisnība, jo Latvijas tiesu sistēma pilnībā neatbilst starptautiskajiem standartiem un, kad apsūdzētais pretojas tiesas procesa norisei, tiesu sistēma nav spējīga efektīvi turpināt procesu.

2003. gadā Rīgas Kongresu namā uzstājas pasaulē pazīstamā grupa "STOMP" no Amerikas Savienotajām Valstīm. "STOMP" priekšnesums ir intensīvs teātra, šova, mūzikas un dejas sajaukums, kura izpildīšanā izmantoti visdažādākie "instrumenti" - spaiņi, mucas, "Zippo" šķiltavas, slotas, izlietnes, grabažas un sadzīves priekšmeti.

2002. gadā, tiekoties Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājam Jānim Porietim, tiek panākta vienošanās, ka Latvijas Pensionāru federācija tiks iesaistīta Ministru kabineta noteikumu izstrādē, kas regulēs jauno pensiju indeksācijas kārtību.

2002. gadā Rīgas apgabaltiesa atzīst Jūrmalas zivju pārstrādes uzņēmuma AS "Jūraslīcis" maksātnespēju. Darba vietas zaudē ap 1 000 uzņēmuma darbinieku, no kuriem 700 ir jūrmalnieki. Meklējot problēmas risinājumu, Jūrmalas dome panāk vienošanos ar diviem lielākajiem "Jūraslīča" kreditoriem - AS "Baltijas Tranzītu banka" un AS "Latvijas Unibanka", ka uzņēmuma kredīti netiks cedēti un tiks atbalstīta "Jūraslīča" sanācija.

2001. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II paziņo, ka 1998.gadā aizklāti iecēlis kardināla kārtā Latvijas arhibīskapu Jāni Pujatu un Ukrainas arhibīskapu Marianu Javorski.

2000. gadā noslēdzas žurnāla "Kapitāls" un aģentūras LETA rīkotā aptauja "Kapitāla biznesa cilvēks '99", kurā par uzvarētāju atzīts SIA "Lido" prezidents Gunārs Ķirsons.

1999. gadā Saeima par jauno Nacionālo bruņoto spēku komandieri apstiprina Zemessardzes pulkvežleitnantu Raimondu Graubi.

1999. gadā Saeimas deputāti izveido parlamentāro "Lattelekom" darbības izpētes, izmeklēšanas komisiju. Darbam tajā no katras Saeimas frakcijas tiek nozīmēti divi deputāti.

1998. gadā Rīgas ostā Vecmīlgrāvī oficiāli tiek sākta ostas Kuģu satiksmes un informācijas vadības centra ēkas būve. Jaunās ēkas celtniecības pamatmērķis ir paaugstināt kuģu satiksmes drošību Rīgas un citās Latvijas ostās, ostu darbības efektivitāti, kā arī aizsargāt vidi.

1998. gadā Valsts prezidents Guntis Ulmanis aicina atsaukties Draudzīgajam aicinājumam. Draudzīgā aicinājuma ideju 1935.gada 28.janvārī ierosinājis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Aicinājuma mērķis ir pievērst uzmanību skolām un dāvināt tām grāmatas.

1997. gadā SIA "Varner Baltija" paraksta līgumu ar Jūrmalas domi par viesnīcas "Jūrmala" privatizāciju.

1918. gadā notiek Latviešu Pagaidu Nacionālās Padomes 2.sesija.

Notikumi pasaulē

2016. gadā Pasaules veselības organizācija (PVO) izziņo brīdinājumu par Zikas vīrusa uzliesmojumu Dienvidamerikā.

2014. gadā, pieaugot saspīlējumam sabiedrībā, demisionē Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs.

2007. gadā 114 gadu vecumā mirst amerikāniete Emma Fausta Tilmena, kas tika uzskatīta par pasaules vecāko iedzīvotāju.

2004. gadā Hāgas kara noziegumu tribināls notiesā bijušo Horvātijas serbu nemiernieku līderi Milanu Babiču par horvātu vajāšanu kara laikā.

2004. gadā lords Hatons savā izmeklēšanas ziņojumā par Irākas ieroču eksperta Deivida Kellija pašnāvību attaisno Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru, taču asi kritizē BBC par Kellija kā informācijas avota atklāšanu. Ziņojums liek atkāpties no amata BBC valdes priekšsēdētājam Devinam Deivīsam.

2003. gadā Izraēlas premjerministra Ariela Šarona labējā partija "Likud" uzvar parlamenta vēlēšanās.

2002. gadā 94 gadu vecumā mirst populārā Zviedrijas bērnu grāmatu autore Astrīda Lindgrēna.

1998. gadā kukuļošanas skandāla dēļ no amata atkāpjas Japānas finanšu ministrs Hirosi Micudzuka.

1997. gadā Dienvidāfrikas policija valsts Patiesības komisijai atzīstas melnādaino pilsoņu tiesību līdera Stīva Biko slepkavībā 1977.gadā.

1988. gadā 76 gadu vecumā mirst padomju spiegs Klauss Fuhss, kura ASV un Lielbritānijā iegūtā informācija palīdzēja Maskavai 1949.gada augustā veikt pirmo kodolizmēģinājumu.

1986. gadā 72 sekundes pēc pacelšanās no Kanaveralas raga kosmodroma Floridā eksplodējot kosmosa kuģim "Challenger", iet bojā septiņi astronauti.

1982. gadā Itālijas pretterorisma spēki atbrīvo kaujinieku grupējuma "Sarkanās brigādes" gūstā 42 dienas pavadījušo ASV armijas ģenerāli Džeimsu Dozjēru.

1958. gadā Dānijas kompānija "Lego" patentē savus pasaulslavenos klucīšus.

1946. gadā Kanādas slavenākais burukuģis "Bluenose" uztriecas uz rifa pie Haiti krastiem.

1945. gadā ASV kravas mašīnu konvojs no Indijas šķērso Birmas un Ķīnas robežu, atverot slaveno "Birmas ceļu".

1943. gadā nacistu līderis Ādolfs Hitlers mobilizē visus pieaugušos vāciešus, lai uzvarētu Otrajā pasaules karā.

1939. gadā 73 gadu vecumā mirst īru dzejnieks un dramaturgs Viljams Batlers Jītss.

1935. gadā Islande kļūst par pirmo valsti, kas legalizē abortus medicīnisku un sociālu apsvērumu dēļ.

1932. gadā Japānas spēki sāk uzbrukumu Šanhajai.

1909. gadā ASV spēki pamet Kubu, kur tie atradās kopš Spānijas un Amerikas kara.

1902. gadā ar amerikāņu uzņēmēja Endrū Kārnegī dāvinājumu 10 miljonu ASV dolāru apmērā Vašingtonā tiek dibināts Kārnegī Institūts.

1871. gadā ar Francijas padošanos beidzas Francijas-Prūsijas karš.

1820. gadā krievu ekspedīcija Fabiana Gotlība fon Bellingshauzena un Mihaila Lazareva vadībā atklāj Antarktikas kontinentu.

1813. gadā Lielbritānijā tiek izdots Džeinas Ostinas romāns "Pride and Prejudice" ("Lepnums un aizspriedumi").

1788. gadā Austrālijas Botani līcī izveidota pirmā soda kolonija.

1724. gadā Pēteris I Sanktpēterburgā dibina Krievijas Zinātņu akadēmiju.

1573. gadā Polijas-Lietuvas kņazistē stājas spēkā Varšavas konfederācijas deklarācija, garantējot reliģisko brīvību valstī.

1547. gadā pēc Henrija VIII nāves par Anglijas karali kļūst viņa deviņus gadus vecais dēls Edvards VI, kurš ir pirmais Anglijas protestantu karalis.

1521. gadā Vormsas pilsētā sākas Svētās Romas impērijas līderu sapulce, kurā starp citiem jautājumiem tika apspriestas Martina Lutera un protestantu reformas sekas. Sanāksmes noslēgumā Romas imperators Karls V 25.maijā izdeva Vormsas ediktu, pasludinot Luteru ārpus likuma, aizliedzot viņa darbus un liekot viņu arestēt.