"Tas ir viens traks vīruss," ar Covid-19 sasirgusi Anna Lieckalniņa
Geštalta terapeite un TV raidījumu vadītāja Anna Lieckalniņa pēc teju mēnesi ilgas ārstēšanās no Covid-19 žurnālam "Kas Jauns" atklājusi – pateicoties saslimšanai, spējusi atgūties no ikdienas rūpēm. “26 dienas mājās biju pilnībā viena,” saka Lieckalniņa, kurai cīņa ar slimību bija īsts izaicinājums.
Anna Lieckalniņa bija viena no tām, kas uz vīrusa esamību skatījās skeptiski. “Jāatzīstas, man šķita, ka pasaulē valda pārspīlēta reakcija. Domāju, nevar būt tik traki, ka visa pasaule jānoliek uz pauzes,” skaidro viņa. Taču Annas domas mainījās, kad ar Covid-19 saslima pati.
Bērnus atstāj tēviem un bauda vienatni
Lieckalniņa atminas slimības gaitas sākumu – tad tā šķitusi vienkārša saaukstēšanās. “25. decembra vakarā parādījās vieglas saaukstēšanās pazīmes, neliela temperatūra, vieglas galvassāpes. Nekas neierasts. Otrajā dienā arī nejutos labi, trešajā dienā vīruss jau izpaudās ar augstu temperatūru un izteikti sliktu pašsajūtu,” slimības straujo gaitu atminas Anna. Viņa atzīst, ka aizvien nav sapratusi, kur tieši šo vīrusu “noķērusi”. “Uz šo jautājumu neesmu atbildējusi arī pati sev. Pārsvarā biju mājās, ja gāju, tad tikai uz veikalu, turklāt laikā, kad tur nebija daudz cilvēku, un ar auduma sejas masku. Tiešām nezinu… Varbūt, mājās nākot, kāpņu telpā vai grāmatnīcā, stāvot rindā, lai nopirktu Ziemassvētku dāvanas?” prāto Anna.
Viņa stāsta, ka saslimšana būtiski ietekmēja turpmākās dienas viņas ikdienas dzīvē: “Es paliku mājās viena. Meitas aizsūtīju pie tētiem. Tas bija ļoti interesants laiks, jo vienatnē biju 26 dienas, pie manis neviens nedrīkstēja nākt. Arī jauno gadu sagaidīju viena, bet jāatzīstas, ka man ļoti patika šis laiks, es izbaudīju vienatni, bija laiks sev, savām domām. Bija laiks darīt neko. Varēju atļauties būt gultā, skatīties filmas vai "YouTube" kanālus. Man nekur nebija jāsteidzas."
Tāds negaidīts dvēseles retrīts sanāca. Ikdienas skrējienā jau nesanāk laiks iegrimt tik dziļi savā dvēselē. Tagad man bija tāda izdevība.
Nav garantiju, ka izveseļosies
Atminoties slimošanas gaitu, Lieckalniņa ir pilnībā mainījusi domas par Covid-19 “patieso dabu”. “Tas ir viens traks vīruss, nevienam nenovēlu ar to sasirgt. Pats trakākais ir tas, ka tu saproti – principā esi tikai tu un vīruss. Zāles nepalīdzēs, un, ja arī brauksi uz slimnīcu, tāpat nebūs garantijas, ka izveseļosies. Cīnās tava imunitāte, un tas ir arī viss. Man vistrakākās bija ļoti spēcīgas galvassāpes. Tās turējās apmēram divas ar pusi diennaktis, nekādas tabletes nepalīdzēja. Apziņa, ka nekas nelīdz, ir tāda interesanta, visas ilūzijas sabrūk. Kad kļūst vēl sliktāk, kad īsti nevari nostāvēt kājās, uzdod sev jautājumu: “Kurā mirklī tieši ir jābrauc uz slimnīcu? Tagad vai nedaudz vēlāk?” Šis vīruss ir ļoti neatlaidīgs – kad liekas, ka jau iet uz labo pusi, tas atkal pārsteidz ar kaut ko jaunu: sākas kakla sāpes, pazūd garša, nejūti aromātus. Tā tas turpina pārvietoties pa ķermeni un pārsteigt sasirgušo, līdz beidzot es jau vairs neliku lielas cerības, ka “nu jau būšu vesela”, un vienkārši gaidīju, kad tas pāries,” par slimības gaitu pastāsta Lieckalniņa.
Šobrīd Anna jūtas labāk, taču par pilnīgu izveseļošanos vēl runāt pāragri. “Šķiet, ka nu jau esmu vesela. Man vīruss pārgāja plaušu karsonī, dzēru antibiotikas, tāpēc, to visu sasummējot kopā, vienkārši nebija vairs fiziskā spēka. Un tagad man ir mierīgs rehabilitācijas režīms. Vairāk augļu, pastaigas svaigā gaisā un miers. Šobrīd esmu mājās ar mazo. Aizbraucam uz mežu pastaigāties. Tas arī viss,” joprojām piesardzīga ir Lieckalniņa.
Citas ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
