foto: no izdevniecības Rīgas Viļņi arhīva
14. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē
Kristeram Serģim šodien svētki - dzimšanas diena!
Slavenības
2021. gada 14. janvāris, 02:23

14. janvāra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jauns.lv / LETA

Pasaules vēsturē šī diena iegājusi ar to, ka 2004. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs iezīmē radikālas pārmaiņas ASV kosmosa politikā, paziņojot par plāniem atgriezties uz Mēness, bet pirms 18 gadiem Rīgas dome nolēma izveidot Alkoholisma ierobežošanas komisiju.

Jubilāri Latvijā

1986. gadā Vitālijs Jekimovs - vieglatlēts.

1974. gadā Kristers Serģis - motosportists.

1963. gadā Vilnis Sliņķis - Alūksnes rajona prokuratūras virsprokurors.

1951. gadā Jeļena Jurēviča - Latvijas Sertifikācijas centra valdes priekšsēdētāja.

1951. gadā Antoņina Paškeviča - māksliniece.

1948. gadā Juris Indāns - valsts aģentūras "Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs" bijušais direktors.

1943. gadā Mariss Jansons - diriģents (miris 2019. gadā).

Maestro Marisa Jansona vārdā nosaukta jauna tulpes šķirne

Maestro Marisa Jansona vārdā nosaukta jauna tulpes šķirne

gallery icon
11

1933. gadā Aivars Gulbis - tēlnieks.

1928. gadā Pēteris Zeile - latviešu literatūras un mākslas kritiķis, filozofs.

1923. gadā Roberts Mūks - dzejnieks un filozofs (miris 2006. gadā).

Jubilāri pasaulē

1990. gadā Grants Gastins - amerikāņu aktieris un mūziķis (seriāli "The Flash", "Glee").

1982. gadā Keilebs Follovils - amerikāņu mūziķis ("Kings Of Leon").

1982. gadā Viktors Valdess - spāņu futbola vārtsargs, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2012. gada Eiropas čempions.

1973. gadā Džankarlo Fisikella - itāliešu autosportists.

1972. gadā Raimonds Rumšs - lietuviešu riteņbraucējs.

1971. gadā Lase Hjūss - norvēģu kalnu slēpotājs, trīskārtējs pasaules čempions un 1994. gada olimpiskais čempions.

1969. gadā Džeisons Beitmens - amerikāņu aktieris, režisors un producents, "Zelta globusa" ieguvējs.

1969. gadā Deivids Grols - amerikāņu bundzinieks, dziesmu autors un dziedātājs ("Nirvana", "Foo Fighters").

1968. gadā LL Cool J - amerikāņu reperis.

1967. gadā Emīlija Vatsone - angļu aktrise.

1965. gadā Šamils Basajevs - čečenu kaujinieku līderis (miris 2006. gadā).

1963. gadā Stīvens Soderbergs - amerikāņu kino režisors, "Oskara" balvas ieguvējs.

1952. gadā Kalins Popesku-Taričanu - bijušais Rumānijas premjerministrs.

1948. gadā Karls Vezerss - amerikāņu aktieris.

1948. gadā Valērijs Harlamovs - padomju hokejists (miris 1981.gadā).

1946. gadā Herolds Šipmens - britu sērijveida slepkava, saukts par "Doktoru Nāvi" (miris 2004.gadā).

1943. gadā Ralfs Steinmans - kanādiešu imunologs un šūnu biologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2011.gadā).

1941. gadā Milans Kučans - slovēņu valstsvīrs.

1941. gadā Feja Danaveja - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1921. gadā Dona Rīda - amerikāņu kino un televīzijas aktrise (mirusi 1986.gadā).

1919. gadā Džūlio Andreoti - itāliešu politiķis.

1886. gadā Hjū Loftings - angļu rakstnieks (miris 1947.gadā).

1883. gadā Nina Riči - Itālijā dzimusi franču modes dizainere (mirusi 1970.gadā).

1875. gadā Alberts Šveicers - Elzasas mediķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1965.gadā).

1861. gadā Mehmeds VI - osmaņu sultāns (miris 1926.gadā).

1806. gadā Metjū Fontēns Morī - amerikāņu okeanogrāfs (miris 1873.gadā).

1798. gadā Johans Rūdolfs Torbeke - holandiešu politiķis (miris 1872.gadā).

1551. gadā Alberiko Džentili - itāļu jurists (miris 1608.gadā).

83. gada p.m.ē. Marks Antonijs - Romas valstsvīrs un ģenerālis, kas sakāva Jūlija Cēzara slepkavas (miris 30.gadā p.m.ē).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Latvijas aviosabiedrība "airBaltic" veic pēdējo regulāro lidojumu starp Rīgu un Dubaiju Apvienotajos Arābu Emirātos.

2006. gadā sabiedriskā organizācija "Visu Latvijai" pārtop par partiju, kuras mērķis ir "uz mūžīgiem laikiem nodrošināt latviešu tautai politisko varu Latvijā".

2005. gadā nepilnu 48 gadu vecumā savās mājās mirst latviešu dzejnieks Māris Melgalvs.

2004. gadā tiek pasniegtas Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA), SIA "Lattelekom" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas 2004.gada balvas. LZA īstenais loceklis Ivars Biļinskis balvu saņem par starptautiski atzītiem svarīgiem sasniegumiem diskrētajā signālapstrādē un LZA korespondētājlocekle Ilze Loze - par mūža ieguldījumu Latvijas neolīta laikmeta pētniecībā.

2003. gadā Igaunijas pilsētā Kalvi notiek kārtējā Baltijas Ministru padomes sanāksme, kurā tiekas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjeri - Einars Repše, Sīms Kallass un Aļģirds Brazausks, lai apspriestu Eiropas Savienības, NATO jautājumus un Baltijas Ministru padomes reformu.

2003. gadā Ministru kabinets pēc tieslietu ministra Aivara Aksenoka ieteikuma Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā apstiprina līdzšinējo Ieslodzījuma vietu pārvaldes ģenerālinspektoru Daili Lūku.

2003. gadā Rīgas dome nolemj izveidot Rīgas pilsētas Alkoholisma ierobežošanas komisiju.

2001. gadā Rīgā notiek politiskās organizācijas "Mūsu Latvija" dibināšanas kongress, kurā par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tiek ievēlēts bijušais iekšlietu ministrs, bijušais Demokrātiskās partijas "Saimnieks" un savienības "Latvijas ceļš" biedrs Dainis Turlais.

1996. gadā Ventspils ostā tiek konstatēta naftas produktu noplūde. Ventspils ostas pārvaldnieka vietnieks Guntis Tīrmanis atzīst, ka tā ir lielākā naftas noplūde ostā pēdējos gados.

1991. gadā Maskavā Jānis Peters tiekas ar Mihailu Gorbačovu un sarunās piedalās arī PSRS AP priekšsēdētājs Anatolijs Lukjanovs. PSRS augstākie vadītāji situāciju Baltijā novērtē kā bīstamu un aicina kopīgi meklēt risinājumu pie sarunu galda. J.Peters, novērtēdams sarunu, izsakās, ka nav jālolo cerības, ka pašreizējā PSRS vadība ir gatava sarunāties ar Latviju kā ar ārvalsti.

1991. gadā Baltijas kara apgabala virspavēlnieks Fjodors Kuzmins izsaka ultimātu LR Augstākās Padomes priekšsēdētājam Anatolijam Gorbunovam, aicinādams atcelt visus pieņemtos Latvijas Republikas likumus un lēmumus, kas ir pretrunā ar PSRS un LPSR konstitūcijām, likumiem un lēmumiem, un pildīt PSRS prezidenta 14.maija deklarāciju.

1991. gadā OMON kaujinieki naktī uz 15.janvāri uzbrūk Rīgas policijas skolai un to ieņem.

1991. gadā NATO nosoda Padomju armijas spēka lietošanu pret demokrātiski ievēlēto Lietuvas valdību, novērtējot šo akciju arī kā iebiedēšanas politiku pret pārējām Baltijas valstīm.

1919. gadā Valdemārpilī notiek pirmās demokrātiskās pašpārvaldes institūcijas - domes vēlēšanas.

Notikumi pasaulē

2006. gadā 85 gadu vecumā mirst divkārtējā "Oskara" balvas laureāte Šellija Vintersa. 2005. gadā Eiropā būvētā kosmiskā zonde "Huygens" nosēžas uz Saturna lielākā mēneša Titāna.

2004. gadā četri cilvēki tiek nogalināti sprādzienā Erezas robežpunktā starp Izraēlu un palestīniešu teritorijām, islāma kaujinieku grupējumam "Hamas" pirmo reizi izmantojot sieviešu dzimuma spridzinātāju pašnāvnieci.

2004. gadā par Gruzijas nacionālo karogu pēc 500 gadu pārtraukuma tiek atjaunots tā dēvētais "piecu krustu karogs".

2004. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs iezīmē radikālas pārmaiņas ASV kosmosa politikā, paziņojot par plāniem atgriezties uz Mēness un, iespējams, vadīt pilotētu misiju uz Marsu.

2003. gadā desmitiem tūkstoši cilvēku Nikosijā dodas plašākajā demonstrācijā Kipras turku vēsturē, pieprasot izbeigt desmitiem gadus ilgo izolāciju.

2001. gadā pēc divu dienu Eiropas un Āzijas sarunām 25 abu kontinentu valstu finanšu ministri sola spēcināt savas ekonomikas, kas būtu mazāk ievainojamas ārējo krīžu gadījumos.

2000. gadā ANO tribunāls piespriež pieciem Bosnijas serbiem līdz 25 gadiem ilgus cietumsodus par simts musulmaņu nogalināšanu 1993.gadā kādā Bosnijas ciematā.

1999. gadā Eiropas parlaments nobalso pret 20 locekļu Eiropas Komisijas sastāva atlaišanu par nekompetenci un novērš krīzi, piekrītot veikt izmeklēšanu par krāpšanu un nepareizas vadības gadījumiem.

1996. gadā Žorži Sampaiju tiek ievēlēts par Portugāles prezidentu.

1994. gadā ASV prezidents Bils Klintons un Krievijas prezidents Boriss Jeļcins paraksta Kremļa līgumus, kas likvidē abās valstīs vienai uz otras mērķiem programmēto kodolieroču sistēmas un dod iespēju demontēt Krievijas kodolarsenālu Ukrainā.

1993. gadā amerikāņu televīzijas zvaigzne Deivids Letermans paziņo, ka ar savu ārkārtīgi populāro sarunu šovu "pārceļo" no kanāla NBC uz CBS.

1985. gadā tenisiste Martina Navratilova izcīna savu 100. uzvaru tenisa turnīros.

1980. gadā ANO Ģenerālā asambleja apstiprina aicināšanu nekavējoties izvest visus ārvalstu spēkus no Afganistānas, šādi reaģējot uz PSRS invāziju 1979.gadā.

1978. gadā Džonijs Rotens pēc pēdējā ASV turnejas koncerta pamet grupu "Sex Pistols".

1972. gadā Dānijas tronī kāpj karaliene Margrēte II, kas ir pirmā sieviete, kas valda Dānijā kopš 1412.gada, turklāt arī pirmais dāņu monarhs kopš 1513.gada, kura vārds nav Frederiks vai Kristiāns.

1970. gadā Sako Eisaku tiek ievēlēts Japānas premjerministra amatā jau uz trešo termiņu.

1969. gadā misijā dodas padomju kosmosa kuģis "Sojuz 4", kas vēlāk ar "Sojuz 5" sekmīgi veic pirmo pilotēto kosmosa kuģu saslēgšanos Zemes orbītā.

1967. gadā Sanfrancisko Zelta vārtu parkā notiek hipiju pulcēšanās "The Human Be-In", aizsākot Mīlas vasaru. Pasākumu apmeklēja ap 20-30 tūkstoši cilvēku.

1965. gadā pirmo reizi 43 gadu laikā tiekas Īrijas un Ziemeļīrijas premjerministri.

1957. gadā mirst aktieris un režisors Hempfrijs Bogarts, kurš ieguva "Oskara" balvu par lomu filmā "The African Queen", un radīja tādas filmas kā "The Maltese Falcon" un "Casablanca".

1955. gadā amerikāņu aktrise Merilina Monro apprecas ar beisbola zvaigzni Džo DiMadžo.

1953. gadā Josips Brozs Tito tiek ievēlēts par pirmo Dienvidslāvijas Republikas prezidentu.

1943. gadā Frenklins Rūzvelts kļūst par pirmo ASV prezidentu, kas savu pilnvaru laikā lido ar lidmašīnu, dodoties uz Kasablanku tikties ar britu premjeru Vinstonu Čērčilu.

1943. gadā sabiedroto spēku līderi tiekas Kasablankā, lai vienotos par stratēģiju Otrā pasaules kara noslēgšanai un nacistu spēku beznosacījumu padošanās pieprasīšanai.

1939. gadā Norvēģija izvirza pretenzijas uz Karalienes Modas zemi Antarktikā.

1907. gadā zemestrīcē Jamaikā iet bojā vairāk nekā tūkstotis cilvēku.

1900. gadā Romā notiek Džakomo Pučīni operas "Toska" pirmizrāde.

1858. gadā Francijas imperators Napoleons III paglābjas atentāta mēģinājumā.

1832. gadā amerikāņu rakstnieks Edgars Alans Po izdod savu pirmo īso stāstu "Mecengeršteins".

1814. gadā tiek noslēgts Ķīles līgums, saskaņā ar kuru Dānijas karalis Frederiks VI atdod Norvēģiju Zviedrijai, pretī saņemot Pomerāniju.

1784. gadā ASV ratificē miera līgumu ar Lielbritāniju.

1690. gadā Vācijas pilsētā Nirnbergā tiek izgudrota klarnete.

1539. gadā Spānija anektē Kubu.

1514. gadā Romas pāvests Leo X izdod bullu pret verdzību.

1501. gadā Erfurtes universitātē tiek uzņemts 17 gadus vecais Martins Luters.

1301. gadā mirst Ungārijas karalis Endre III, izbeidzot Arpadu dinastijas vadīšanu.