24. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1964. gadā Leons Leščinskis - Liepājas Teātra aktieris.

1967. gadā Aigars Undzēns - Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores vietnieks.

1979. gadā Aldis Siliņš - Dailes teātra aktieris.

Jubilāri pasaulē

1166. gadā Anglijas karalis Džons (miris 1216.gadā).

1588. gadā Austrijas Konstance - Polijas karaliene (mirusi 1631.gadā).

1745. gadā Bendžamins Rašs - amerikāņu valstsvīrs un zinātnieks (miris 1813.gadā).

1798. gadā Adams Mickevičs - poļu dzejnieks (miris 1855.gadā).

1818. gadā Džeimss Preskots Džouls - britu fiziķis (miris 1889.gadā).

1837. gadā Bavārijas Elizabete - Austrijas imperatore (mirusi 1898.gadā).

1843. gadā Lidija Koidula - igauņu dzejniece (mirusi 1886.gadā).

1845. gadā Georgs I - Grieķijas karalis (miris 1913.gadā).

1868. gadā Emanuels Laskers - vācu šahists un matemātiķis (miris 1941.gadā).

1881. gadā Huans Ramons Himeness - spāņu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1958.gadā).

1886. gadā Maikls Kērtiss - ungāru izcelsmes amerikāņu kinorežisors ("Kasablanka", miris 1962.gadā).

1905. gadā Hovards Hjūss - amerikāņu kinoproducents un aviators (miris 1976.gadā).

1906. gadā Džeimss Čeizs - angļu rakstnieks, Eiropas trilleru karalis (miris 1985. gadā).

1910. gadā Frics Leibers - amerikāņu rakstnieks (miris 1992.gadā).

1922. gadā Ava Gārdnere - amerikāņu aktrise (mirusi 1990.gadā).

1927. gadā Mērija Higinsa Klārka - amerikāņu rakstniece.

1934. gadā Stipe Mesičs - bijušais Horvātijas prezidents.

1943. gadā Tarja Halonena - Somijas 11. prezidente.

1945. gadā Lemijs Kilmisters - britu dziedātājs un basģitārists ("Motorhead") (miris 2016. gadā).

1957. gadā Hāmids Karzajs - pirmais demokrātiski ievēlētais Afganistānas prezidents.

1961. gadā Ilhams Alijevs - Azerbaidžānas prezidents.

1963. gadā Mērija Remsija - amerikāņu dziedātāja ("10 000 Maniacs").

1971. gadā Rikijs Mārtins - puertorikāņu dziedātājs.

1973. gadā Stefanija Meiere - amerikāņu rakstniece ("Krēsla").

1974. gadā Raians Sīkrests - radio un TV šovu vadītājs un producents.

1974. gadā Marselo Salass - čīliešu futbolists.

1981. gadā Dima Bilans - krievu dziedātājs.

Notikumi Latvijā

1584. gadā Rīgā pilsētnieki traucē katoļu mesu Sv.Jēkaba baznīcā. Sākas kalendāra nemieri, kas ilgst līdz 1589. gadam.

1905. gadā Vecaucē ierodas soda ekspedīcijas nodaļa, kas apšauda to ar lielgabaliem un šautenēm.

1905. gadā pēc Jaunpils rīcības komitejas lēmuma tiek nodedzināta Jaunpils pils un spirta dedzinātava.

1920. gadā Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics līdz 31.decembrim uzturas Parīzē, lai saņemtu atbalstu Latvijas de iure atzīšanai.

1994. gadā kuģis "Katrana", kas no Latvijas uz Zviedriju ved 149 bēgļus no Āzijas valstīm, uzskrien uz sēkļa pie Igaunijas krastiem Sāremā.

1999. gadā vietā, kur satiekas Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežas, tiek uzstādīta akmenī un metālā kalta robežzīme, bet piecu metru rādiusā ap to - triju kaimiņvalstu robežstabi.

2001. gadā Rīgā, Doma laukumā darbojas pirmo reizi rīkotais Ziemassvētku tirdziņš.

Notikumi pasaulē

1515. gadā Tomass Volsijs kļūst par Anglijas Lordu kancleru.

1715. gadā Zviedrijas spēki okupē Norvēģiju.

1777. gadā angļu kapteiņa Džeimsa Kuka ekspedīcija atklāj Kiritimati, kas tiek dēvēta arī par Ziemassvētku salu.

1814. gadā tiek noslēgts Ģentes miera līgums starp ASV no vienas puses un Angliju un Īriju no otras, izbeidzot 1812.gada karu. Tālaika vājo komunikācijas iespēju dēļ ziņa par miera līgumu ASV sasniedza tikai pēc vairākām nedēļām un asiņainā Ņūorleānas kauja tika izcīnīta jau faktiski pēc kara beigām.

1818. gadā austriešu komponists Francs Grūbers sacer melodiju dziesmai "Klusa nakts, svēta nakts", kuras oriģinālo tekstu divus gadus agrāk sacerēja austriešu priesteris Jozefs Mors.

1851. gadā nodeg ASV Kongresa bibliotēkas, kas faktiski kalpo kā ASV nacionālā bibliotēka. Liesmas iznīcina 35 000 grāmatu.

1865. gadā vairāki ASV pilsoņu kara konfederātu veterāni izveido balto rasistu organizāciju "Kukluksklans".

1914. gadā Vācijas kara lidmašīna nomet vienu bumbu uz Duvru pirmajā uzlidojumā Lielbritānijai Pirmā pasaules kara laikā.

1924. gadā Albānija kļūst par republiku.

1941. gadā Lielbritānijas spēki vāciešiem atkaro Lībijas pilsētu Bengāzī.

1942. gadā tiek nogalināts Francijas Višī valdības augsta ranga loceklis admirālis Fransuā Darlāns.

1946. gadā tiek nodibināta Francijas Ceturtā republika.

1951. gadā Lībija pasludina monarhiju karaļa Idrisa I vadībā.

1953. gadā, pasažieru vilcienam iegāžoties upē Jaunzēlandē, iet bojā 151 cilvēks.

1954. gadā Laosa iegūst neatkarību no Francijas.

1979. gadā Padomju Savienības spēki iebrūk Afganistānā, lai atbalstītu valsts marksistu valdību.

1989. gadā gāztais Panamas ģenerālis Manuels Antonio Norjega vēršas pie Romas katoļu baznīcas pāvesta sūtņa un lūdz politisko patvērumu.

1992. gadā ASV prezidents Džordžs Bušs apžēlo Kasparu Veinbergu un vēl piecus Ronalda Reigana palīgus par viņu līdzdalību Irānas "Contra" skandālā, kas aizsākās atklātībā nonākot faktam, ka no ieroču tirdzniecības Irānai gūtā peļņa nelikumīgi novirzīta Nikaragvas pretkomunistiskajiem nemiernieku grupējumam "Contra".

1995. gadā tūkstošiem palestīniešu sapulcējas Betlēmes galvenajā laukumā, lai atbrīvoti no Izraēlas 28 gadus ilgušās okupācijas brīvi svinētu pilsētā pirmos Ziemassvētkus.

1997. gadā Parīzes tiesa piespriež mūža ieslodzījumu starptautiskajam teroristam "Karlosam Šakālim" par divu franču slepeno aģentu nogalināšanu.

1999. gadā Kotdivuāras armija apvērsumā gāž valsts prezidentu Anrī Konanu Bendī.

2003. gadā Eiropā vienā no lielākajiem korporāciju skandāliem iesaistītais Itālijas pārtikas gigants "Parmalat" lūdz tiesā bankrota aizsardzību.