TV
2020. gada 20. novembris, 05:35

Ballītes, kokaīns, novārtā atstāts bērns - "Ērkšķu šova" Ināras skarbais stāsts

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

Vēl pavisam nesen Ināru varēja uzskatīt par ballīšu karalieni – ja Cēsīs bija kāds burziņš, viņa vienmēr tika uzaicināta, un šajās izpriecās netrūka ne alkohola, ne narkotiku. Kā tagad izvērtusies 22 gadus vecās meitenes dzīve?

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Jā! Tieši tā Ināra paziņoja, uzsākot dalību projektā "Caur ērkšķiem uz...." Izrādās, ka tajās viņas ballītēs jautrībai ar alkoholu vien nepietika, tika smēķēta gan marihuāna, gan lietots kokaīns. Kur meitene Cēsīs tika pie narkotikām?

“Tajās kompānijās tas bija pieejams, es to dabūju par brīvu. Man šīs ballītes šķita skaistas un dārgas, jo filmās taču tiek rādīts, ka kokaīns ir bagāto dzīves sastāvdaļa. Lietojot kokaīnu, iedomājos sevi kā bagātnieci, izbaudīju bagāto dzīvi. Naudas man nebija, bet dzīvoju dārgi,” atceras Ināra un, vaicāta, par kādiem nopelniem tad tikusi pie tādas izšķērdīgas un bezrūpīgas dzīves, aizdomājas: “Es nezinu! Es tiešām nezinu, kāpēc mani tajās kompānijās pieņēma un visu uzsauca. Varbūt tāpēc, ka man ir foršs raksturs, ka ar mani tusiņos ir jautri? Varbūt tāpēc, ka man vienu brīdi bija baigi krutais puisis, viņš baigi kāvās...”

Uz iebildi, ka kokaīns ir dārgas narkotikas un kurš katrs to nevar atļauties, Ināra atbild: “Es zinu! Bet Cēsīs daudz ko var dabūt vieglāk nekā Rīgā. Problēma ar narkotikām Cēsīs patiešām ir liela un, tāpēc ka tās ir ļoti viegli dabūt, visi lieto. Arī es lietoju. Es pat brīnos, kāpēc ne reizes “neuzrāvos”. Es jau no 16 gadu vecuma tusējos, gāju pa klubiem, bez autovadītāja apliecības braukāju ar auto, lietoju narkotikas, bet nebiju ne reizi aizturēta, man nav nevienas sodāmības. Varbūt dzīvoju laimes krekliņā?”

Nākamā lapa: Atradusi darbu