foto: Publicitātes
Solis šur vai tur. Seriāla "For All Mankind" recenzija
TV
2020. gada 5. novembris, 14:00

Solis šur vai tur. Seriāla "For All Mankind" recenzija

Antra Feldmane

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Kāda būtu pasaule, ja pirmais cilvēks, kurš spēris soļus uz Mēness, nebūtu Nīls Ārmstrongs, bet padomju astronauts Aleksejs Ļeonovs? Ja Niksons zaudētu ASV prezidenta krēslu agrāk, nekā tas patiesībā bija, ja amerikāņi kosmosa izpētes braucienā uz Mēnesi nosūtītu nevis vienu, bet vairākas sievietes?

Tieši šādas (paralēlās) vēstures pavērsienus piedāvā "Apple TV+" lūkojamā amerikāņu vēsturiskā drāma ar fantāzijas elementiem "For All Mankind". Tas ir daudzslāņains seriāla scenāristu iztēles lidojums pa neizpētīto Visumu un 60. gadu ASV.

Lielo puiku spēles uz dzīvību

Ir grūti izcelt vienu tēmu, par ko ir "For All Mankind", jo, vispārīgi secinot, tas ir stāsts par astronautiem 1969. gada ASV, par kosmosa programmas NASA treniņu bāzi putekļainā Amerikas vidienē un sapņiem, kas sniedzas, jā, līdz Mēnesim.

Skatītājs tiek aizvests nostalģiskā retro pasaulē ar 60. gadu roka un soula mūziku, kurā turīgie astronautu vīri pārvietojas ar spīdīgiem auto, karsējas saules pielietās terasēs, tērpušies košos īso piedurkņu kreklos, malko dzērienus un pārspriež nākamo misiju uz Mēnesi. Viņiem līdzās ir izdarīgas, atbalstošas sievas, bet lielie amerikāņu politiķi spriež, kā aukstā kara ēnā pārspēt varenībā Padomju Savienību. Pieaugušie spēlē lielo puiku spēles ar likmēm uz cilvēku dzīvību, jo pagājušā gadsimta 60. gados došanās uz kosmosu ir ārkārtīgi bīstama avantūra.

Tiktāl viss būtu skaidrs. Un te sākas cita vēsturiskā realitāte, jo seriālā 1969. gads iezīmē pirmo amerikāņiem neglaimojošo sakāvi. Par pirmo astronautu, kurš spēris kāju uz Mēness, kļūst Padomju Savienības varonis Aleksejs Ļeonovs, un jau labi zināmo «īstā» Nīla Ārmstronga izteikumu: «Šis ir mazs solis cilvēkam, bet liels – cilvēcei!» nomaina pompozais «šis ir marksistu-ļeņinistu veids, kā dzīvojam». Pie televizoriem nīkstošā nācija ir šokā, Niksons vārās dusmās un draud atņemt finansējumu NASA programmai. It kā ar to nebūtu gana, Padomju Savienība nolūkā dibināt ilgtermiņa bāzi uz Mēness pirmo reizi nosūta sievieti. NASA atbildi parādā nepaliek un dibina apmācību programmu 20 sievietēm-pilotēm, kurām būs jāsagatavojas misijai uz Mēnesi rekordīsā laikā, trenējot iemaņas testa lidojumos un šķērsojot tuksnesi karstumā ar vienu ūdens pudeli. Uz Mēnesi dosies tikai viena un pati labākā.

Var saprast televīzijas kritiķu piesardzību, sakot, ka mēģinājums apvienot reālus, vēsturiskus faktus un varoņus ar izdomātiem notikumiem var beigties ar fiasko. Tomēr amerikāņu scenāristam Ronaldam Mūram, kurš zinātnisko fantastiku elpojis visu savu mūžu un bijis autors tādiem seriāliem kā «Star Trek» un «Battlestar Galactica», šis darbs izdevies patiesi izcils. Mūrs ideju seriālam guva kādā ikdienišķā sarunā ar bijušo astronautu, apspriežot scenāriju, kurā Padomju Savienības astronauts pirmais kāpj uz Mēness. Viņš kopā ar seriāla «Fargo» veidotājiem radījis apbrīnojami cilvēcīgu un gudru vēstījumu par astronautiem, viņu ģimenēm, tehniskajiem darbiniekiem, inženieriem un pat nodaļu ambiciozajiem vadītājiem, kopīgiem spēkiem apvienojot «Fargo» absurdumu un iracionalitāti ar Mūra skatījumu par Visuma iekarošanas politiskajiem, militārajiem un personiskajiem aspektiem. Beigu beigās, vai ir kas īstāks par vēlmi kļūt lielākam par pašu un aiz sevis atstāt kaut ko, kā dēļ par tevi atcerēsies paaudzēm tālā nākotnē?

Niksona sapņu pāris

«For All Mankind» sākumā iepazīstam astronautu Edu Boldvinu, kurš pēc neveiksmīga «Apollo 10» lidojuma uz Mēnesi, skalodams bēdas ar viskiju astronautu iecienītajā bārā, reportierim atklāj, ka nosēšanās uz Mēness patiesībā bija iespējama, taču tas netika izdarīts. Tas nesaskan ar NASA viedokli, un Eds tiek atstādināts no paša dārgākā. Viņam ir liegts piedalīties misijās, tā vietā ļaujot kārtot garlaicīgus papīrus «Sibīrijā» jeb NASA mazsvarīgajos departamentos.

foto: Eric Charbonneau/Shutterstock/ Vida Press
Džoels Kinemans (no labās) seriāla pirmizrādes ballītē. Eda lomas atveidotājs Džoels Kinemans atklāj, ka astronauta kostīmā viņam bijis jāpavada pusgads, kas ir kopējais seriāla uzņemšanas laiks. Kinemans augumā ir krietni garāks nekā vidēji astronauts, kā rezultātā viņš atzīst, ka tas ir bijis viņa visu laiku neērtākais kostīms.

Par notikušo ir sašutusi viņa sieva Kārena, eleganta amerikāņu mājsaimniece, kura apzinās, ka līdzās mājas pienākumiem viņai jāpilda Eda «pirmās lēdijas» loma, sarunājoties ar pie mājas sirojošiem žurnālistiem un dodoties uz svinīgām pieņemšanām. Gordo ir Eda labākais draugs un misiju biedrs, ar ko viņi kopā ir šķērsojuši tūkstošiem kilometru pretī Mēness melnajai peklei, tostarp ar «Apollo 10». Gordo ir impulsīvs dauzoņa, kurš pārkāpj laulību un kam garšo alkohols, tomēr vairāk par visu mīl savu sievu Treisiju, ar kuru abi savulaik bijuši astronautu sapņu pāris. Treisija ir bijusī lidotāja, kura karjeru ziedojusi ģimenei un divu bērnu audzināšanai. Viņu prototips īstajā dzīvē ir Gordons Kūpers un Trūdija Olsone, abi no viņiem dzīvi veltījuši astronautikai un laulībā pavadījuši vairāk nekā 20 gadu.

Mēs iepazīstam Margo, jaunu sievieti, kura vēlas kļūt par NASA galvenā vadības paneļa direktori, dodot komandas misijai. Margo naktis pavada, risinot matemātikas uzdevumus, bet brīvbrīžos spēlē klavieres džeza bārā. Viņas pirmais solis ceļā uz labāku amatu ir nervus kutinoša tikšanās ar ASV kino bieži atainoto misiju direktoru Džīnu Krancu, par kura mīļāko saukli kļuvis «Failure is not an option» (izgāšanās pat nepastāv kā variants – no angļu val.). Un vai kļūdīties būtu iespējams, Krancam īstajā dzīvē vadot «Apollo 13» atgriešanās misiju pēc kosmosa kuģa sprādziena?

Starp citu, šis notikums ir iemūžināts arī labi zināmajā 1990. gadu astrosāgā «Apollo 13» ar Tomu Henksu, Kevinu Beikonu un Bilu Pakstonu galvenajās lomās. Tomēr Krancs ir konservatīvs «cietais rieksts», kurš Margo tikšanās laikā noskalda, ka karjera ar ģimeni nav apvienojama. Par Margo protežē kļūst Verners fon Brauns, inženieris un raķešu konstruktors īstajā dzīvē un seriālā, viena no svarīgākajām personībām nacistiskās Vācijas un vēlāk ASV raķešu būvē. Tieši viņa saistība ar Hitlera režīmu kļūs par klupšanas akmeni fon Brauna karjerā, kur viņam ASV acu priekšā būs jāattaisno sava saistība ar koncentrācijas nometnēs mocīto cilvēku izmantošanu raķešu būvē. Tas kļūst par melnā PR gājienu, diskreditējot viņu esošo NASA problēmu kontekstā.

Pēc tam, kad uz Mēness kāpj astronaute no Padomju Savienības, organizācija atgriež dzīvē programmu «Mercury 13», kuras mērķis ir rekrutēt sievietes-pilotes misijai uz Mēnesi. Patiesībā šī programma netika realizēta, taču seriāla veidotāji, ne bez pamata, izvēlējās atstāt šo sieviešu stāstus, kas ļauj skatītājam iepazīt kolorītu sabiedrības ainu, neiztiekot bez diskriminācijas, rasisma, pasīvās agresijas un pastāvošās vīriešu dominances astronautikas nozarē. Mollija Kobsa, prototips pilotei Džeraldīnei Kobsai, ir teicamniece. Viņa programmā ir pirmā, ar asu raksturu apveltīta un mērķtiecīga. Mollijai vīriešu pasaule ir teicams spēles lauks, un tikai retais iedomātos, ka «aukstā» lēdija ir precējusies ar hipiju, kura dzīvokli apdzīvo psihedēliskas gleznas un indiešu svētie raksti. Programmā ir arī viņas sāncense Petija Doila, kurai kāds testa lidojums izvēršas traģisks. Daniela Pūla ir vienīgā afroamerikāņu sieviete «Mercury 13». Viņas tēla būtiskākais «grauds» ir Danielas attiecības ar no Vjetnamas kara atgriezušos vīru – cilvēku, kurš kalpo par metaforu amerikāņu kolektīvajai kara traumai, iemiesojot tūkstošiem jaunu vīriešu atsvešinātību mājās, viņu sašķeltos prātus un sadragāto vērtību sistēmu.

Taču Niksona uzmanība ir vērsta uz programmai uzrunāto piloti Treisiju un Gordo, kuram solīta vieta nākamajā kuģī uz Mēnesi. Blondā skaistule Treisija ir kā holivudisks rotājums prezidenta «pastkartē» krieviem. Skaistais astronautu pāris, amerikāņu sapņa iemiesojums. To Padomju Savienība viņiem neatņems. Tikmēr paralēlajā sižeta līnijā tiek atainota jauna meksikāņu meitene Adelaida, kura kopā ar tēvu nelegāli šķērso ASV robežu ar viltotiem dokumentiem un, līdzīgi kā tūkstošiem meiteņu, «Mercury 13» iedvesmota, vēlas kļūt par astronauti. Viņa viena pati dodas 24 stundu ilgā braucienā uz Hjūstonu, lai kopā ar atbalstītāju pūli vērotu kosmosa kuģa pacelšanos.

Vientulība Visumā

Noteikti jāizceļ arī seriālā iesaistīto aktieru darbs, un vislielākā cieņa pienākas galvenās – Eda – lomas atveidotājam, zviedru izcelsmes amerikāņu aktierim Džoelam Kinemanam, kurš sevi pierādījis gan Holivudas grāvējā «Robokops» un politiskajā drāmā «Kāršu spēle», gan seriāla amerikāņu adaptācijā «Nogalināšana». Lai skatītājiem nelaupītu atklāšanas prieku, seriāla galvenos notikumus paturēšu kā intrigu, bet noteikti ir vērts pieminēt, ka tieši Eda tēls ir viens no būtiskākajiem pieturas punktiem šajā stāstā. Eds ir kluss, pretrunīgs un neirotisks vīrietis, kurš savai nu jau kosmosa biedrenei Mollijai izplatījumā atzīst, ka ir spējīgs uz grandioziem žestiem visas nācijas vārdā, bet knapi spēj iemācīt savam dēlam Šonam braukt ar velosipēdu. Viņš ir un paliek mīlošs vīrs un tēvs, kuru vainas apziņa neatstāj ne mirkli. Kinemana niansētais solo uznāciens seriāla noslēgumā, jau atkal atrodoties uz Mēness, ir aizkustinoša vientulības manifestācija. Tā ir Eda nogurdinošā esība Visumā, ko nespēj atvieglot pat mīļotās sievas Kārenas seja mazajā kuģa pārraides ekrānā no Zemes. Tā ir nojausma par tuvojošos traģēdiju, ko Edam nāksies sastapt, atgriežoties no misijas. Un tas ir kluss Eda gājiens pa Mēness grubuļaino virsmu, slīdot gar padomju ienaidnieku uzstādītajām iekārtām. Tā pati milžu cīņa, tās pašas lielvalstis un viena auksta planēta, kurai pats cilvēks nemaz nav vajadzīgs.