Zinātnes cena. Filmas "Bīstamais elements" recenzija
Filma "Bīstamais elements" ("Radioactive") stāsta par Mariju un Pjēru Kirī – viņu mīlestību un atklājumiem, kas uz visiem laikiem mainīja mūsdienu zinātni.
Ir 19. gadsimta beigas, Parīze. Marija Sklodovska, jauna, enerģiska un talantīga zinātniece no Polijas, vēlas mainīt pasauli. Un iepazīšanās ar ambiciozo kolēģi Pjēru Kirī kļūst par liktenīgu abiem – viņu atklājumi uz visiem laikiem mainīja mūsdienu zinātni.
Marija Sklodovska-Kirī (1867–1934) ir viena no slavenākajām zinātniecēm cilvēces vēsturē. Viņas nopelns ir veiktie atklājumi radioaktīvo materiālu pētīšanā, kā rezultātā elementu periodiskā tabula tika papildināta ar diviem jauniem elementiem – rādiju un poloniju. Viņa ir vienīgā zinātniece - sieviete, kas divas reizes saņēmusi Nobela prēmiju.
Izpatikt nekad nav bijis mērķis
Lieki teikt, ka dižās zinātnieces stāstu zina teju visi – atbrauca uz Franciju, satika Kirī, atklāja radioaktīvas vielas un no kontakta ar tām nomira. Filmas sākumā šķiet, ka neko vairāk tā arī nepiedāvās, taču palēnām «Bīstamais elements» ievelk gan ar atmosfēru, gan mazāk zināmām detaļām par Marijas dzīvi (ja vien neesi viņas fans, kas cītīgi studējis zinātnieces biogrāfiju vai regulāri pārlasi viņas lapu «Vikipēdijā»), gan aktrises Rozamundas Paikas lielisko tēlojumu.
Lomai Paika nopietni gatavojusies – pirms filmēšanās speciāli viņai tika organizētas ķīmijas nodarbības. Četras reizes nedēļā. «Bija sajūta, ka atkal mācos skolā, un tas bija brīnišķīgi. Ir svarīgi saprast, ka smadzenes ir muskuļi, kas mums ir regulāri jātrenē,» saka Paika. Kirī viņa nav parādījusi kā pagalam pozitīvu galveno varoni – Marijas tēlā ir daudz īpašību, kas skatītājam nebūt nešķitīs patīkamas. Bet tāda jau Kirī arī esot bijusi – izpatikt kādam nekad nav bijis mērķis, galvenais bijis darbs zinātnes vārdā. Trausla un impulsīva, skarba un tieša – filmā Paikai ir iespēja izvērsties un atrādīt savu aktiermākslu pilnā plaukumā. Īpaši sirds sažņaudzas brīžos, kad Kirī pati skalda rūdu vai vakarā iet uz dusu, apkampusi pudelīti ar savu atklājumu, kas, kā mēs tagad zinām, ieveda kapā ne tikai viņu pašu, bet arī spēj nodarīt neizmērojamu ļaunumu un dot arī milzu labumu, protams.
Viens ir skaidrs – ikviens liels atklājums, ikviens liels lēciens pasaules attīstībā nāk ar savu cenu, ar savām sekām. Un filma liek padomāt – vai šīs sekas (personiskas traģēdijas, uzupurēšanās, intrigas vai pat globālas katastrofas) ir tā cena, ko vērts maksāt par jauniem atklājumiem un izgudrojumiem? Un kā var izmērīt šāda atklājuma vērtību ar iespējamām sekām, kas var gaidīt nākotnē? Uz šiem jautājumiem sava atbilde jāmeklē katram pašam, un ar tiem savulaik, protams, cīnījās Marija Kirī. Bet tādu dzīvi – ar upurēšanos, panākumiem un arī neveiksmēm – viņa bija izvēlējusies.
Viņām labi sanāk
Iespējams, varētu likties, ka «Bīstamais elements» ir kārtējā kino nodeva feminisma lauciņā. Šoreiz tā gluži nav – lai gan filmas režisore ir sieviete un stāsts ir par vienu no izcilākajām un gudrākajām pasaules sievietēm. Ne režisore Maržana Satrapi, ne arī Marija Kirī feministu kustībās nav piedalījušās, viņas vienkārši darbojas nozarēs, kurās gan tolaik, gan joprojām dominē vīrieši, un viņām ļoti labi sanāk. Īpaši atmosfēriski Satrapi sanācis filmā parādīt gan to labo, gan to šausminošo, kas pasauli mainījis pēc Kirī izgudrojumiem. 19. gadsimta beigu noskaņa filmā mijas ar ainām no tālākiem laikiem – rentgena aparātu nestā revolūcija medicīnā un kodolizmēģinājumi Nevadas štatā; vēža ārstēšana ar jonizējošo radiāciju, atombumbas nomešana uz Japānas pilsētām un Černobiļas katastrofa…