20 tūkstoši eiro par mutes palaišanu - kāds ir pašmāju dārgākais, slepenākais un krāšņākais šovs "Balss maskā"

Pie halles Mārupē, kur augustā tika filmēts šovs, piebrauc melns busiņš ar melniem, necaurredzamiem stikliem. No tā izkāpj cilvēks, tērpts melnā. Galvā kapuce, kas uzmaukta līdz acīm, priekšā sejai melns plastmasas vairogs, pie kādiem esam pieraduši (tiesa- caurspīdīgiem) pandēmijas laikā, mugurā džemperis, uz kura rakstīts: «Nerunā ar mani!».

Apsarga pavadīts, savādais stāvs izslīd no mašīnas un pazūd pa ierakstu studijas dienesta ieejas vārtiem. Pēc brīža noslēpumainais auto piebrauc atkal, un no tā izkāpj nākamais melnais cilvēciņš… Viņi, cits par citu nekā nezinot, dodas katrs uz savu ģērbtuvi, kurā lemts pārtapt krāšņā tēlā, lai pēc brīža izietu uz skatuves. Tā sākās «Balss maskā» filmēšana.

Par mutes palaišanu – 20 tūkstoši

Neraugoties uz noslēpumainību, šovs tomēr tiek ierakstīts skatītāju klātbūtnē. Bet viss nav tik vienkārši. Pirms ieejas studijā katram jāparaksta līgums, ko iesaka rūpīgi izlasīt. Jā, šis nav tas gadījums, kad vieglprātīgi varētu uzlikt parakstu, kā to esam raduši darīt standarta dokumentiem, jo sods par jebkādas informācijas nopludināšanu ir… 20 000 eiro. It kā ar to vēl būtu par maz, turpat pie ieejas tiek pieprasīts arī mobilais tālrunis, lai tā visu redzošo kameras aci aizlīmētu ar līplenti. Mazums, kādam neviļus paslīd roka tieši tobrīd atrādīties soctīklos, tā atklājot noslēpumā turētās maskas… Atliek uzmanīgi vērot… Taču ne matiņš nenodod, kas kurš ir. Redzam tikai virsējo tēlu, bet apakšā ir vairāki maskējoši slāņi, kā tautā saka - zeķe galvā… Kad šova ieraksts tuvojas noslēgumam un skatītāji saintriģēti līdz pēdējam, cerot, ka tūlīt kāda no dalībniekiem maska kritīs, viņiem zāle jāatstāj, jo maskas atklāšana tiek filmēta tikai detektīvu klātbūtnē. Tātad – visi, arī «Rīgas Viļņi», vienlīdz būsim pārsteigti tikai pie TV ekrāniem!

Producente atklāj, ka arī no šova veidošanas komandas ne visi zina, kas slēpjas aiz maskām – to nezina ne ieraksta, laukuma, skaņu režisori un pat ne operators… Tiek lēsts, ka šo noslēpumu zina ne vairāk kā astoņi deviņi cilvēki visā Latvijā. Kā atklāj Jansone, aiz maskām nav tikai dziedātāji, bet arī citu jomu zināmākie pārstāvji. «Dalībnieki apzināti maldina detektīvus, viens no maldinošākajiem gājieniem bija krūtis, piemēram, kāpēc detektīvi visas kārtis lika uz sievieti. Otrā gadījumā tā bija dziedāšana – tas, ka cilvēks vispār dzied, un dzied tik labi,» stāsta producente.

Noteikumi jeb kā to redzam televīzijā

Projekts izklaidēs 12 svētdienas, kurās vērosim masku sagatavotus priekšnesumus – visu šova laiku katram dalībniekam ir viena maska –, viņu uzdotās mīklas par sevi, kam it kā jāvedina uz atklājumu, kas zem tās slēpjas, un detektīvu (Samanta Tīna, Jānis Šipkēvics seniors, Jānis Krīvēns un Baiba Sipeniece-Gavare) centienus viņus atmaskot.

Katrā sērijā, pēc filmēšanā klātesošo skatītāju un detektīvu vērtējuma, tiks atklāta viena maska un izstāsies tās īpašnieks. Pirmajā raidījumā savstarpējos dueļos tiksies sešas maskas, otrajā – nākamās sešas. Trešajā un ceturtajā sērijā uzstāsies atlikušie piecinieki. Pirmā reize, kad satiksies visas atlikušās astoņas maskas vienkopus, lai turpinātu sacensties ik svētdienu, būs piektā sērija. Līdz pat finālam katru svētdienu aizies jeb atklāsies pa dalībniekam, līdz lielajā finālā priekšnesumiem spēkosies divi veiksmīgākie dalībnieki.

Projekts jau ir nofilmēts, un ik raidījumu skatītāji klātienē ar īpašas aplikācijas palīdzību balsoja par savu simpātiju, kā arī vērtējumu izteica detektīvi. Savukārt finālraidījumā balsošanas iespēja tiks televīzijas skatītājiem – uzvarētāju noteiks skatītājs!

Viena maska izmaksā tūkstošus

Jāteic, maskas patiešām nav nekāda niekošanās ap «zorro» tipa brillītēm. Tās ir iespaidīgs ekipējums, no kura lielākā daļa uz šovu Latvijā atceļojusi no TV3 kolēģiem Igaunijā, atklāj šova producente Ilze Jansone. Pirmkārt, laika bijis visai maz, lai darinātu visas maskas Latvijā, otrkārt – viena maska izmaksā no diviem līdz trim tūkstošiem eiro (Amerikas projektā, kur šovbiznesā apgrozās krietni vairāk naudas, vienas maskas uzmeistarošanai tiekot tērēti pat 50 000 dolāru), treškārt – laikmetā, kad mācāmies taupīt vides resursus, tas pat ir ļoti praktisks lēmums. Zināms, ka Latvija šova vēsturē ir pirmā, kurā tiek izmantoti citā valstī radīti tēli. Lai tas tā notiktu, bijusi jāvaicā atļauja šova turētājiem, kas tādu arī devuši, ņemot vērā, ka tas skar kaimiņvalstis, kuras vieno līdzīgs kultūras mantojums un izpratne par to.

Ar latvisku kodu

«Lai arī no malas šķiet, ka tā ir tikai maska, tas ir milzu darbs – gan radošais, gan fiziskais – un garš process,» stāsta šova «Balss maskā» kostīmu direktore Ance Beinaroviča. Viņa atklāj, ka no 12 maskām trīs tapušas Latvijā: daļēji Zvirbulis un Lutausis, bet pilnībā – Rīga. Gan igauņu masku pielāgošana mūsu dalībniekiem, gan jauno masku radīšana tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Nacionālā teātra komandu.

«Kad zinājām, ka vajadzēs veidot trīs maskas, sapratām, ka vēlamies tajās ievīt latvisko kodu. Zvirbuli – šo mazo, visiem pazīstamo putniņu –, tāpat kā latvieti, esam ieraduši dēvēt par «pelēko». Taču tas, ka latvietis ir kluss un noslēgts pēc savas būtības, vēl nenozīmē, ka viņam nav tā šikuma, enerģijas un svētku. Tāpēc nolēmu Zvirbulim, uzvelkot brokāta fraku, piešķirt šo krāšņumu un zināmu enerģisko nemieru. Un arī Zvirbuļa saimnieks to forši iznes uz skatuves,» turpina kostīmu direktore. Latviskais kods būtu pamanāms un novērtējams arī Lutauša tēlā. «Lutausī arī iemājo šis latviskais tēls, kāds mums ir, bet padarīts skatuviskāks – viņā parādās Latvijas ūdeņu, mežu, labības krāsas; viņš manā pasaulē savā ziņā ir tautas sargātājs ar lielām maņām – ausīm un acīm, ar ko dzird un redz, kā lielais viszinis,» stāsta Ance. Pat Lutauša uzacis nav tapušas tāpat vien. «Mūsu vectēviem parasti ir lielas un biezas uzacis, manā apziņā tās norāda uz dzīves gudrību un viedumu, tāpēc arī Lutausim tādas ir!» piebilst māksliniece. Absolūti no nulles, tas ir - tēla ideju ieskaitot, Nacionālajā teātrī tapusi viscaur baltā Rīga. «Vēlējāmies kādu tēlu, kas iemieso latvisko būtību, bija doma par tautumeitu, bet nevēlējāmies pārlieku to personificēt. Tautumeita manās acīs ir kaut kas liels, cēls un skaists, bet iemieso etalonu - jau gatavu stāstu par sevi, kas nelikās atbilstoši un pareizi pret pārējiem tēliem. Gribējām padarīt visaptverošāku. Tāpēc, saglabājot latvisko garu, izveidojām šādu Rīgu,» stāsta māksliniece, priecājoties, ka maska saņēmusi daudz komplimentu, pateicoties arī tās nēsātājai, kas spējusi uztvert, iznest un papildināt šo tēlu.

Lelles 17 kilogrami

Vaicāta, kā maskas atradušas savus īpašniekus, Beinaroviča atklāj, ka to lielākoties lēmuši šova rīkotāji. «Pašiem dalībniekiem nebija izvēles kataloga, maskas piedāvājām ļoti konkrēti. Un jāatzīst, ka esam piemērojuši diezgan veiksmīgi – piedzīvojam, ka dalībnieki un maskas kļūst radnieciski viens otram. Tas nav vienkārši – paņemt un uzvilkt masku –, tajā visā ir daudz domu un spēka ielikts. Es redzu, ka tā enerģija aiziet, kā saimnieki pieņem un izdzīvo tās maskas, viņiem tās nav tukšs apģērba gabals, bet rakstura lielums, kurā viņi iemiesojas. Tas nav no pakaramā kaut kas nocelts, tas ir stāsts, ko viņi uzvelk…» emocionāli savos novērojumos dalās māksliniece.

Jāpiebilst, ka šādā izskatā dalībniekiem nepavisam nav fiziski viegli, jo, esot maskās, viņi īsti nespēj nedz redzēt, nedz kustēties, tāpēc katrai uz skatuves ir pavadošās personas. Kad tērpu māksliniecei vaicā, kurai maskai ir visgrūtāk, populārākā atbilde ir – Lellei, jo tā esot ārkārtīgi smaga. «Neesam paši svēruši, bet klīda runas, ka tā sver 17 kilogramu,» zina teikt māksliniece. Viena no smagākajām esot arī Acs un Rīgas galva. Savukārt Mākonim, kā novēroja «Rīgas Viļņi», ir visgrūtāk noturēt savu «galvu», kas pie straujākām kustībām draud sasvērties vai pat nokrist.