13. septembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1894. gadā Ernests Blanks - publicists, rakstnieks un vēsturnieks, pirmais politiskais publicists, kurš 1917. gada maijā formulēja prasību pēc pilnīgi neatkarīgas Latvijas valsts (miris 1972. gadā).

1939. gadā Guntis Ulmanis - Latvijas Valsts 5. prezidents.

1948. gadā Egils Rozenbergs - tekstilmākslinieks.

1960. gadā Uldis Dreiblats - žurnālists.

1961. gadā Guntars Ruņģis - Latvijas Nacionālās operas solists (tenors).

1971. gadā Jūlija Gurviča - Latvijas Nacionālās operas baleta soliste.

1973. gadā Anrijs Matīss - bijušais satiksmes ministrs.

1974. gadā Rihards Buks - sitaminstrumentu mūziķis.

1976. gadā Elvis Mihaiļenko - bokseris, boksa treneris un boksa komentētājs.

1982. gadā Toms Bluks - hokejists.

Jubilāri pasaulē

1520. gadā Viljams Sesils - angļu valstsvīrs, karalienes Elizabetes I padomnieks (miris 1598.gadā).

1739. gadā Grigorijs Potjomkins - krievu politiķis, carienes Katrīnas II favorīts (miris 1791.gadā).

1903. gadā Klodete Kolbēra - Francijā dzimusi amerikāņu aktrise (mirusi 1996.gadā).

1924. gadā Moriss Žars - franču komponists, elektroniskās mūzikas pioniera Žana Mišela Žāra tēvs (miris 2009.gadā).

1944. gadā Žaklīna Biseta - britu aktrise, "Zelta globusa" ieguvēja.

1951. gadā Aleksandrs Rozenbaums - krievu dziedātājs, mūziķis, komponists un aktieris.

1957. gadā Vinnijs Episs - amerikāņu mūziķis ("Black Sabbath", "Dio", "Heaven and Hell").

1961. gadā Deivs Masteins - amerikāņu mūziķis ("Metallica", "Megadeth").

1965. gadā Zaks Stārkijs - britu bundzinieks ("The Who", "Oasis").

1967. gadā Maikls Džonsons - amerikāņu vieglatlēts, bijis pasaules rekordists 200 un 400 metru skriešanā, četrkārtējs olimpiskais un astoņkārtējs pasaules čempions.

1969. gadā Daniels Fonseka - urugvajiešu futbolists, 1995. gada "Copa America" uzvarētājs.

1969. gadā Tailers Perijs - amerikāņu aktieris, komiķis, lugu un scenāriju autors.

1971. gadā Stella Makartnija - britu modes dizainere.

1971. gadā Gorans Ivanisevičs - horvātu tenisists, 2001. gada Vimbldonas turnīra uzvarētājs, Deivisa kausa un Hopmana kausa ieguvējs, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvējs, tagad treneris.

1973. gadā Kristina Arona - franču vieglatlēte.

1973. gadā Fabio Kanavaro - itāliešu futbolists, tagad treneris, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempionāta sudraba godalgas īpašnieks, 2006. gadā atzīts par gada labāko futbolistu pasaulē.

1977. gadā Fiona Epla - amerikāņu mūziķe.

1982. gadā Nenē - Brazīlijas basketbolists.

1989. gadā Tomass Millers - vācu futbolists, 2014. gada Pasaules kausa ieguvējs.

Notikumi Latvijā

1502. gadā notiek Smoļinas kauja starp Livonijas un Krievijas armiju. Uzzinājis, ka Maskavas lielkņazs Ivans III pulcina krievu un tatāru spēkus un gatavojas lielam uzbrukumam, Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ar savu karaspēku pirmais pārgāja robežu un sākumā apmetās Pleskavas tuvumā, bet pēc tam devās ienaidniekam pretī un sastapa to pie Smoļinas ezera. Domājams, ka kaujā piedalījās ap 18 000 vīru no Krievijas puses un ap 5000 livoniešu. Šai karagājienā piedalījās arī daudz latviešu, to starpā arī kuršu ķoniņš A.Peniķis, kas vadīja pats savu pulku un vēlāk kā atzinību par varonību kaujas laukā no Pletenberga saņēma lēnī jaunu zemes gabalu. Kauja ritēja ar mainīgām sekmēm un beidzās ar livoniešu uzvaru. Uzvarai bija sevišķi liela nozīme Livonijas pastāvēšanā, jo tā uz 50 gadiem apturēja krievu spiešanos uz rietumiem.

2003. gadā naktī uz 13.septembri Rīgā, Lizuma ielā 4, tiek apgānīti ebreju kapi. Tajos apgāzti pieminekļi, vairāki monumenti ar dzeltenu krāsu aprakstīti ar necenzētiem vārdiem un nacistiskiem saukļiem. Par ebreju kapu apgānīšanu tiek aizturēti trīs jaunieši.

2005. gadā Meža kapos Mākslinieku kalniņā tiek atklāts kapa piemineklis dzejniekam Mārim Čaklajam (1940-2003) un Latvijas Nacionālā teātra aktrisei Valdai Freimutei-Čaklajai (1938-1973). Pieminekļa autors ir mākslinieks akmeņkalis Ivars Feldbergs.

2006. gadā pie lidostas "Rīga" tiek atklāts jauns meteoroloģisko novērojumu radars, kas iegādāts, lai nodrošinātu meteorologus ar precīzu un operatīvu informāciju par stihiskām dabas parādībām.

Notikumi pasaulē

1224. gadā Asīzes Fransiskam parādās stigmas.

1503. gadā Mikelandželo sāk darbu pie Dāvida statujas.

1898. gadā Hannibals Villistons Gūdvins patentē celuloīda fotofilmu.

1899. gadā Henrijs Bliss kļūst par pirmo cilvēku ASV, kas gājis bojā autonegadījumā

1940. gadā Otrajā pasaules karā Vācijas bumbvedēju uzbrukums nodara postījumus Bakingemas pilij Londonā.

1942. gadā Vācijas armija Otrajā pasaules karā sāk visaptverošu uzbrukumu Staļingradai, sastopoties ar sīvu padomju spēku pretestību.

1959. gadā padomju "Luna 2" kļūst par pirmo kosmosa kuģi, kas sasniedz Mēnesi.

1965. gadā Luiss Ārmstrongs saņem "Grammy" balvu par labāko vīriešu vokālu dziesmā "Hello, Dolly!".

1971. gadā Ņujorkas štata policija un Nacionālie gvardi triecienā ieņem Atikas cietumu, lai izbeigtu piecas dienas ilgos nemierus un aplenkumu. Operācijas laikā iet bojā 31 ieslodzītais un 11 cietumsargi, kas bija sagrābti par ķīlniekiem.

1982. gadā Monako princese Greisa Kellija, braucot kopā ar meitu Stefāniju no lauku mājām uz pilsētu, piedzīvo trieku un ar automašīnu "Rover P6" nogāžas no klints. Princese Greisa, nenākot pie samaņas, nomira nākamajā dienā. Princese Stefānija avārijā cieta tikai vieglus ievainojumus.

1985. gadā kompānija "Nintendo" izlaiž savu ārkārtīgi pieprasīto videospēli "Super Mario Bros".

1990. gadā Padomju Savienības slavenākais masu slepkava Andrejs Čikatilo tiek apsūdzēts 53 slepkavībās. Čikatilo pastrādāja bērnu un jaunu sieviešu slepkavības 12 gadu laikā netālu no Rostovas Krievijā.

1996. gadā amerikāņu reperis Tupaks Šakurs mirst sešas dienas pēc tam, kad viņš tika sašauts Lasvegasā.

1999. gadā bumbas sprādzienā pie daudzstāvu dzīvojamās mājas Maskavā tiek nogalināti vismaz 119 cilvēki.

2005. gadā spridzinātājs pašnāvnieks Bagdādē šiītu musulmaņu svētku laikā pievilina pūli tuvāk savam minivenam un uzspridzina to, nogalinot 114 šiītus.