25. augusta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1985. gadā Kaspars Bērziņš - basketbolists.

1963. gadā Aleksandrs Radzevičs - aktieris.

1962. gadā Māris Bružiks - vieglatlēts, divkārtējs Eiropas čempions trīssoļlēkšanā telpās.

1952. gadā Ailona Dārzniece - Aizputes novada pašvaldības policijas priekšniece.

1948. gadā Anna Žīgure - Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes locekle, rakstniece un tulkotāja.

1945. gadā Marina Kosteņecka - rakstniece, publiciste.

1910. gadā Auseklis Baušķenieks – gleznotājs (miris 2007. gadā).

1877. gadā Jānis Jaunsudrabiņš -  rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem (miris 1962. gadā).

Jubilāri pasaulē

1988. gadā Aleksandra Bērka - angļu dziedātāja.

1987. gadā Bleika Laivlija - amerikāņu aktrise.

1981. gadā Reičela Bilsone - amerikāņu aktrise.

1976. gadā Aleksandrs Skarsgords - zviedru aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1973. gadā Fatihs Akins - Vācijas turku kinorežisors.

1972. gadā Džo Raits - angļu kinorežisors.

1970. gadā Klaudija Šīfere - vācu supermodele un aktrise.

1968. gadā Stjuarts Mērdohs - skotu mūziķis ("Belle & Sebastian").

1964. gadā Blērs Andervuds - amerikāņu aktieris un režisors.

1962. gadā Vivjens Kempbels - īru ģitārists ("Def Leppard", "Whitesnake", "Dio").

1961. gadā Billijs Rejs Sairess - amerikāņu mūziķis un aktieris.

1958. gadā Tims Bērtons - amerikāņu režisors, producents un scenārists.

1954. gadā Elviss Kostello - angļu mūziķis.

1952. gadā Džeds Dounss - angļu taustiņinstumentālists, ("Buggles", "Yes", "Asia").

1951. gadā Robs Halfords - angļu dziedātājs ("Judas Priest").

1949. gadā Džīns Simonss - amerikāņu basģitārists un dziedātājs ("Kiss").

1938. gadā Frederiks Forsaits - angļu rakstnieks.

1930. gadā Šons Konerijs - skotu aktieris, "Oskara" balvas ieguvējs.

1930. gadā Georgijs Danelija - gruzīnu kinorežisors, scenārists un aktieris (miris 2019. gadā).

1928. gadā Herberts Krēmers - vācu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts.

1925. gadā Steps Butauts - lietuviešu basketbolists un treneris (kā spēlētājs trīsreiz kļuvis par Eiropas čempionu un ieguvis sudraba medaļu olimpiskajās spēlēs, kā treneris divreiz līdz pasaules čempionu titulam aizvedis PSRS sieviešu izlasi, miris 2001. gadā).

1918. gadā Leonards Bernsteins - amerikāņu komponists, diriģents, autors, mūzikas lektors un pianists (miris 1990. gadā).

1916. gadā Frederiks Čepmens Robinss - amerikāņu pediatrs un virusologs, Nobela prēmijas laureāts (miris 2003.gadā).

1912. gadā Ēriks Honekers - Austrumvācijas vadītājs (miris 1994.gadā).

1900. gadā sers Hanss Ādolfs Krebss - vācu fiziķis un bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1981.gadā).

1882. gadā Šons O'Kelijs - Īrijas prezidents (miris 1966.gadā).

1850. gadā Šarls Rišē - franču zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1935.gadā).

1841. gadā Emils Košērs - Šveices medicīnas zinātnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1917.gadā).

1845. gadā Ludvigs II - Bavārijas karalis (miris 1886. gadā).

1786. gadā Ludvigs I - Bavārijas karalis (miris 1868. gadā).

1767. gadā Antuāns Luī Leons de Rišebūrs de Senžists - franču revolucionārs un rakstnieks (miris 1794.gadā).

1744. gadā Johans Gotfrīds Herders - vācu dzejnieks, kritiķis, teologs un filozofs, viens no romantisma pamatlicējiem (miris 1803. gadā).

1530. gadā Ivans IV - Krievijas cars (miris 1584.gadā).

1414. gadā Siksts IV - Romas pāvests (miris 1484. gadā).

Notikumi Latvijā

2005. gadā par Rēzeknes jaunās domes priekšsēdētāju ievēl Tautas saskaņas partijas pārstāvi Jāni Tutinu.

2004. gadā svarcēlājs Viktors Ščerbatihs Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīna otro sudraba godalgu Latvijai, tiekot pie otrās vietas svara kategorijā virs 105 kilogramiem. Pirmo sudraba medaļu izcīnīja vingrotājs Jevgēņijs Saproņenko.

2003. gadā tiek saņemta informācija par Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī it kā ievietotu spridzekli. Drošības dienesti, meklējot sprādzienbīstamo priekšmetu Valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, gandrīz divas stundas pārbauda visu teritoriju. Šādi priekšmeti pilī un tās apkaimē netiek atrasti.

2001. gadā Latvijas satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un Baltkrievijas dzelzceļa prezidents Viktors Rahmeņko paraksta dzelzceļa robežnolīgumu, kas atvieglo dzelzceļa kravu šķērsošanas procesu uz Latvijas un Baltkrievijas robežām.

2000. gadā Latvijas Dzelzceļnieku biedrība atzīmē dibināšanas 80.gadadienu.

2000. gadā Rīgā viesojas Vispasaules dzīvnieku aizsardzības organizācijas izpilddirektors Endrjū Diksons un šīs biedrības Eiropas reģionālais pārstāvis Dragans Nostiks.

1999. gadā Latviju apmeklē Amerikas Savienoto Valstu kongresmenis Loids Dodžets.

1998. gadā tiek nodibināts Latvijas Bērnu kultūras atbalsta fonds.

1817. gadā Aleksandrs I apstiprina Kurzemes muižniecības izstrādāto zemnieku brīvlaišanas projektu. No 1819.gada 23.aprīļa jauno likumu sāk realizēt praksē.

Notikumi pasaulē

2012. gadā 82 gadu vecumā mirst amerikāņu astronauts Nīls Ārmstrongs - pirmais cilvēks, kas izkāpis uz Mēness.

2004. gadā Dienvidāfrikas Republikas policija apcietina bijušās Lielbritānijas premjerministrs Mārgaretes Tečeres dēlu Marku Tečeru, kas apsūdzēts līdzdalībā apvērsuma plānošanā Ekvatoriālajā Gvinejā. Tečers vēlāk atzina savu vainu un panāca mierizlīgumu ar prokuroriem.

2003. gadā divu automašīnās ievietotu bumbu sprādzienos Indijas finanšu galvaspilsētā Mumbajā (Bombejā) tiek nogalināti 52 cilvēki un vismaz 150 ievainoti.

2000. gadā Zimbambves prezidents Roberts Mugabe dod rīkojumu valdībai atsavināt baltajiem īpašniekiem piederošas 509 fermas, lai nodrošinātu melnādainajiem iedzīvotājiem dzīves vietas.

1997. gadā Austrumvācijas pēdējam komunistu līderim Egonam Krencam tiek piespriests 6,5 gadu cietumsods par cilvēku šaušanu pie Berlīnes mūra 80.gados.

1991. gadā Baltkrievija pasludina neatkarību no Padomju Savienības.

1989. gadā pēc 12 gadu ilga ceļojuma ASV kosmosa kuģis "Voyager 2" pārlido Neptūnu un tā mēnesi Tritonu, nosūtot uz Zemi fotogrāfijas ar pārpurvotām vietām, aizsalušiem ezeriem un krāteriem.

1988. gadā ugunsgrēks iznīcina Portugāles galvaspilsētas Lisabonas vēsturisko centru.

1988. gadā Irāna un Irāka uzsāk tiešas sarunas, lai mēģinātu izbeigt astoņus gadus ilgo karu.

1978. gadā pirmo reizi 45 gadu laikā publiski tiek izstādīts Turīnas līķauts, kas tiek uzskatīts par Jēzus līķautu.

1967. gadā pie lielveikala Ārlingonā, Virdžīnijas štatā ar diviem šāvieniem tiek nogalināts Amerikāņu nacistu partijas līderis Džordžs Linkolns Rokvels. Notikuma vietā tiek aizturēts nacistu partijas līdzdibinātājs Džons Palters, kurš par aizraušanos ar kreisām idejām pirms dažiem mēnešiem izslēgts no partijas.

1944. gadā Francijas un sabiedroto spēki atbrīvo Parīzi no nacistiem un galvaspilsētā atgriežas ģenerālis Šarls de Golls.

1942. gadā Lielbritānijas karaļa Džordža VI jaunākais brālis Kentas grāfs iet bojā aviokatastrofā militāras misijas laikā Islandē.

1940. gadā Otrajā pasaules karā britu lidmašīna nomet pirmo bumbu uz Berlīni.

1936. gadā Krievijā pēc paraugprāvas tiek izpildīts nāvessods padomju līdera Josefa Staļina 16 oponentiem.

1910. gadā ASV tiek dibināta taksometru kompānija "Yellow Cab".

1900. gadā mirst vācu filozofs Frīdrihs Nīče.

1894. gadā Japāņu biologs Sibasaburo Kitasato atklāj buboņu mēra infekcijas avotu un publicē savus atklājumus žurnālā "The Lancet".

1830. gadā Beļģija saceļas pret Nīderlandi.

1825. gadā Urugvaja pasludina neatkarību no Brazīlijas.

1768. gadā angļu jūrnieks un pētnieks Džeimss Kuks sāk savu pirmo ceļojumu.

1758. gadā Prūsijas Frederika II spēki Condorfa kaujā sakauj Krievijas armiju.

1718. gadā ASV Luiziānas štatā tiek nodibināta Ņūorleānas pilsēta.

1609. gadā Galileo Galilejs Venēcijas likumdevējiem demonstrē savu pirmo teleskopu.

1580. gadā Spānija Alkantaras kaujā sakauj Portugāli.