Slavenības

Krievu TV zvaigznei Marijai Ivakovai cīņā ar depresiju palīdz šamaņi un astrologi

Žurnāls "Rīgas Viļņi"

Raidījumu ««Pjatņica» rīts» un «Ģerbonis vai cipars» vadītāja Marija Ivakova atklājusi, ka viņas dzīves svarīga sastāvdaļa kādu laiku bijusi depresija. Īpaši smagi Marijai bijuši pēdējie mēneši.

Krievu TV zvaigznei Marijai Ivakovai cīņā ar depre...

Vispirms maija beigās viņa izslimoja koronavīrusu, kam sekoja nākamais pārbaudījums – mīļotā vīrieša Ņikitas tēva, pazīstamā aktiera un režisora Mihaila Jefremova Maskavas centrā izraisītā smagā avārija, kurā bojā gāja otra sadursmē iesaistītā auto šoferis. Traģiskā avārija notika 8. jūlijā, un Jefremovs pie stūres bija sēdies smagā reibumā, turklāt viņa asinīs tika konstatētas narkotiskās vielas. Patlaban notiek tiesas sēdes, kurās aktieris, jāsaka, uzvedas pavisam savādi. Viņš sevi dēvē par individuālā darba veicēju, noliedz, ka būtu aktieris, kā arī ir paziņojis, ka vispār neatceras notikušo un ne pie kā nav vainīgs.

Kā Marijai izdodas tikt galā ar šo visu? Izrādās, jaunā dāma ar pieredzējušu speciālistu palīdzību regulāri «ienirst» savā zemapziņā.

«Smago darbu ar sevi es nesāku tāpat vien, tāpēc, ka nebūtu, ko darīt. Jau kopš bērnības mani mocījušas panikas lēkmes un depresīvas garastāvokļa maiņas, darot mani ārkārtīgi nelaimīgu. Daudzi šādos gadījumos sāk lietot alkoholu vai narkotikas, bet es meklēju palīdzību pie speciālistiem. Izkārpīties no šī «bardaka» bija grūti. Ārsti izrakstīja antidepresantus, kurus es tomēr nelietoju. Zāles nomāc simptomus, bet es gribēju atrast cēloņus, kāpēc ar mani tas viss notiek. Devos pie šamaņiem, psihologiem, astrologiem, dažādiem pārvērtību treneriem, jogas speciālistiem, dziedniekiem. Es ieskatījos tādos savas dvēseles dziļumos, kuros mūžam labprātīgi neieskatītos. Man ir izdevies atrast harmoniju ar sevi. Darbs, protams, vēl nav galā, bet nevaru pat izteikt, cik fantastiska ir sajūta, kad vienkāršas lietas rada prieku, kad tevi vairs tik ļoti netracina trūkumi citos cilvēkos un ka pilnvērtīgi vari pievērsties darbam,» par ceļu uz pilnvērtīgu dzīvi stāsta Ivakova.