Maskās un bez ballītes - Solvitas Āboltiņas meitai izlaidums pandēmijas skartajā Itālijā

Kad Solvita Āboltiņa kļuva par vēstnieci, kopā ar viņu uz Itāliju devās meita Anna, bet dēls palika Latvijā. “Lai arī Itālijā basketbols ir labā līmenī, Artūrs tomēr nolēma trenēties un mācīties Latvijā. Viņš 11 gadus bija nomācījies Rīgas Franču licejā, tomēr absolvēja Valkas Jāņa Cimzes ģimnāziju, jo aizvadīto gadu trenējās VEF basketbola akadēmijā Valkā, kur nodrošināti labi treniņu, mācību un dzīvošanas apstākļi. Artūrs vidusskolas eksāmenus kārtoja Valkā, absolvēja Jāņa Cimzes ģimnāziju, taču uz savu izlaidumu viņš gan netika, jo bija jābrauc uz dvīņumāsas izlaidumu Itālijā,” saka Solvita Āboltiņa, priecājoties, ka tā bija lieliska iespēja visai ģimenei atkal satikties un pabūt kopā.

Vīruss izdara korekcijas

Anna Āboltiņa Itālijā mācījās "Marymount International School" Romā. “Tā ir viena no daudzajām starptautiskajām skolām Romā, kurā mācās diplomātu bērni, kā arī atvases tiem itāļiem, kuri apzinās labas izglītības nozīmi. Šo skolu pēc Otrā pasaules kara izveidoja ASV mūķenes, tāpēc tajā liels uzsvars tiek likts kristīgajām vērtībām. Skola darbojas pēc ASV programmas, mācības notiek angļu valodā, un, beidzot šo skolu, tiek izsniegts Amerikas vidusskolas diploms,” skaidro Solvita Āboltiņa.

Viņas meitai mācības šopavasar gan notika attālināti – Covid-19 pandēmijas dēļ Anna nevarēja apmeklēt skolu klātienē. “Viņa ar skolas basketbola komandu piedalījās starptautiskajā basketbola turnīrā Vācijā. Kad meitenēm vajadzēja atgriezties, viņām nācās doties karantīnā. Taču skola ļoti labi nodrošināja attālinātās mācības, bija iespējamas diskusijas ar skolotājiem, arī kontroldarbi tika kārtoti attālināti – datora kamerai bija jāatrodas tā, lai skolotāji redzētu, ka audzēkņi neizmanto kādus palīglīdzekļus,” teic vēstniece.

Izlaidums maskās un bez ballītes

Izlaidums bija paredzēts 31. maijā, taču skola veica absolventu un viņu vecāku aptauju – vai vēlas izlaidumu 31. maijā, taču tas notiks attālināti, vai arī izlaidums tiks pārcelts uz vēlāku laiku, kad epidemioloģiskā situācija valstī uzlabosies un šādi pasākumi tiks atļauti. Protams, pārliecinošs vairākums nobalsoja par izlaidumu klātienē.

“Izlaidums notika skolas pagalmā un bija ļoti skaists, gaumīgs un sirsnīgs. Skolēni bija tērpušies amerikāņu skolām raksturīgajos absolventu talāros – meitenēm balti, zēniem zili –, visiem bija īpašās galvassegas ar pušķi, kurš brīdī, kad absolvents saņem diplomu, tiek pārmests uz otru pusi. Protams, tika ievēroti visi drošības pasākumi, kas Itālijā ir ļoti strikti. Absolventi bija maskās, uz skatuves tika sasēdināti ar nepieciešamo distanci, turklāt tā, lai vecāki redzētu tieši savus bērnus. Izlaidumā atļāva piedalīties tikai vistuvākajiem absolventu ģimenes locekļiem, katram pirms ieiešanas skolas teritorijā tika izmērīta ķermeņa temperatūra, ģimenes sasēdināja, ievērojot distanci citai no citas,” stāsta Āboltiņas kundze.

“Bija skaistas runas, runāja gan paši skolēni, gan mācītājs, kurš ikdienā bija kopā ar audzēkņiem, gan skolotāji. Atsevišķi tika nosaukti tie absolventi, kuri kādā mācību priekšmetā bija izcilnieki,” stāsta vēstniece, piebilstot, ka viņas meita arī bijusi starp tiem – Annai labi padevusies psiholoģija, ko viņa sākusi apgūt tikai Itālijā. “Un tas nebija brīnums, ka viņa guva tādus panākumus – šajā skolā viņai mainījās attieksme pret mācībām. Redzēju, kā Anna Itālijā mācījās – Latvijā ko tādu nebiju novērojusi, ka viņa, pārnākusi mājās no skolas, būtu atteikusies no atpūtas un teikusi: “Mammu, es nevaru, man ir jāmācās. Es gribu, lai skolotāja ar mani lepotos.” Itālijā Anna no nulles apguva psiholoģiju un bija šajā priekšmetā bija viena izcilniecēm. Labas sekmes bija arī franču valodā un matemātikā, kur viņai bija pamatīga zināšanu bagāža no Rīgas Franču liceja, kur šos priekšmetus māca labāk nekā skolā Romā,” paskaidro Solvita Āboltiņa.

Un ko tālāk? Vai vēstnieces meitai ir jau skaidri nākotnes plāni? “Jā! Viņa grib studēt psiholoģiju! Skolā Romā ir tāds amats kā kanclers, kurš ar jauniešiem runā par viņu nākotnes plāniem un palīdz izvēlēties, kur mācīties tālāk. Anna izvēlējās universitāti Lielbritānijā, ir jau atnācis apstiprinājums, ka viņa šajā skolā ir uzņemta, bet, iespējams, ka mācības tajā vajadzēs uz kādu brīdi atlikt. Viss atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas Anglijā, kā arī no tā, ka britu premjers pieņēmis lēmumu paaugstināt studiju maksu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Ir vēl arī cita ķibele – Anna nupat guva nelielu kājas traumu, kā dēļ varbūt vajadzēs Latvijā pavadīt ilgāku laiciņu. Līdz ar to pastāv varbūtība, ka šoruden meita studēs kādā no Latvijas augstskolām,” atbild vēstniece. 

Roma tukša kā izslaucīta

Solvita Āboltiņa ar meitu Itālijā uzturējās arī tad, kad valsts ziemeļu reģionos Covid-19 sērga prasīja tūkstošiem upuru. Vaicāta, kā ir dzīvot valstī, kuru pārņēmusi nāvējoša vīrusa pandēmija, vēstniece atzīst, ka viņa tik ļoti pierada pie Itālijā esošajām stingrajām drošības prasībām, ka, ierodoties Latvijā, visur lietojusi sejas masku.

“Itālijā joprojām publiskās telpās jāuzturas ar maskām, pārtikas veikalos obligāti rokās jābūt cimdiem, kas pirms tam vēl ir jādezinficē. Bet tajos mēnešos, kad valstī viss bija slēgts un bez īpaša iemesla nevarēja iziet ārpus mājām, tad, braucot uz vēstniecību pa absolūti tukšajām Romas ielām, sajūtas bija ļoti jokainas. Patiesībā arī šobrīd Romas centrs ir patukšs. Ja agrāk Trevi strūklakas laukums bija ļaužu pārpilns, tad tagad tur ir vien pārdesmit tūristu, kurus visus cenšas ievilināt blakus esošie restorāni un kafejnīcas, kam cīņa par katru apmeklētāju ir izdzīvošanas jautājums. Jo ekonomiskā situācija tūrisma nozarē, kultūras dzīvē, modes industrijā un sabiedriskajā ēdināšanā Itālijā tagad ir ļoti, ļoti bēdīga. Protams, kaut kas jau atsākas darboties, bet ierastā dzīve pilnībā nav atgriezusies. Lai gan savu rīta kafiju itāļi gan beidzot var iedzert. Un tas psiholoģiski viņiem ir ļoti svarīgi,” teic Solvita Āboltiņa, kura pati izmantoja Jāņu laika atvaļinājumu un ar ģimeni paceļoja pa Sicīliju.

“Patiesībā šis ir labs laiks, lai viesotos Itālijā. Jo nav tūristu pūļu radītās burzmas, cenas samazinātas. Protams, vīruss nekur nav zudis, piesardzība jāievēro, taču itāļu picu garša no tā nav mainījusies – tās joprojām ir tikpat gardas. Protams, ir jāievēro visas drošības pasākumi, ieteicams pirms muzeju un citu publisku pasākumu apmeklējumiem reģistrēties internetā, lai iespējamo problēmu gadījumā atbildīgie dienesti varētu sazināties un brīdināt par iespējamām sekām. Ja ievēro piesardzību, tad viss būs kārtībā!” iedrošina Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa.

Citas interesantākās ziņas skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!