"Ar asarām acīs dūru, kur pagadās!" - Kašers atminas savu pirmo pīrsingu

"Pirmo savu pīrsingu es izdūru nabā pats, kad man bija 9 gadi! Uzkarsēju adatu uz plīts, iekodos dvielī un ar asarām acīs dūru, kur pagadās!" atklāj Kašers, ar savām atmiņām daloties gan "Facebook", gan "Instagram".

"Tajos laikos pīrsingi bija milzīga EKSTRA, un man par visām varītēm tos vajadzēja dabūt. Protams, nabā ieliku parasto ausu ļipiņu auskaru ar metāla aizdari un, lai cik ļoti sāpēja caurdurtā naba, es biju laimīgākais cilvēks pasaulē! Vismaz uz 3 dienām, jo prieki nebija ilgi – viss sapampa, radās infekcija, netīšām aizķēru aiz drēbēm, tā nu izplīsa mans 3 dienu lolojums, atstājot rētas uz visu dzīvi!" raksta Kašers.

"Ar to, protams, nebeidzās mans “caurdūreja eksperta” ceļojums pīrsinga pasaulē! Dienu pirms dalības debašu turnīrā es sadomāju izdurt pīrsingu degunā – tā pati adatas karsēšanas metode, košana dvielī un asaru jūra… Protams, nebija profesionālu pīrsingu, tāpēc liku to pašu ausu ļipiņu auskaru ar metāla aizdari, kas izradījās nedaudz lielāks par pašu caurumu! Šķiet, tiešam biju neapstādināms! Ņēmu lielāku adatu un dūru vēlreiz! Debašu turnīrā ieguvām 4. vietu valstī – to paveicu ar lielu, sarkanu, piepampušu degunu un 39 grādu temperatūru!
Es zinu, ko nozīmē milzīgas sāpes, iekaisumi, pūžņošana, piepampumi un strutas, tāpēc, lai no tā visa izvairītos, šobrīd dodos tikai pie labākajiem speciālistiem savā jomā! Man ir paveicies tikt visam cauri sveikā ar nelieliem pampumiem, temperatūrām un iekaisumiem, taču es zinu cilvēkus, kuriem bija jāatvadās no ausu ļipiņas to pašu, manis uzskaitīto, neprofesionālo iemeslu dēļ. Tāpēc lūgums – pirms uzticēties pīrsinga, tetovēšanas un skaistumkopšanas salonu piedāvātajiem pakalpojumiem, pārbaudi to kvalifikāciju un higiēnas normu ievērošanu. Sargājam savu veselību un esam atbildīgi!"

Tāpat Kašers arī pastāstījis, kā 18 gadu vecumā ticis pie sava pirmā tetovējuma.

"Tas tika veidots kādā Pārdaugavas dzīvoklītī pie meistara, kurš tikai mācījās par tādu kļūt! Toreiz man svarīgāks bija materiālais aspekts, nevis kvalitāte, proti, piedāvājums bija krietni lētāks, nekā to varēja izdarīt salonos! Cik atceros, tie nebija paši labākie apstākļi un ļoti šaubos, vai tika ievērotas higiēnas prasības, ņemot vērā, ka tetovētājs paralēli savam darbam kūpināja cigareti," atminas Kašers un atklāj: "No tetovējuma ļoti ātri atbrīvojos, jau dažus gadus vēlāk, jo bija izbalējušas krāsas un man bija ļoti liels kauns savu aptetovēto roku rādīt citiem! Es neskaitāmas stundas pavadīju internetā, meklējot labākos tetovēšanas speciālistus Latvijā, tādā veidā nonākot pie meistara, kuram esmu uzticīgs jau vairāk kā 10 gadus! Mans meistars vienmēr dezinficē un sterilizē savus instrumentus, mēbeles, izmanto jaunas adatas, strādā cimdos, ir rūpīgs un profesionāls, ar milzīgu pieredzi Latvijā un ārpus tās! Esmu redzējis ļoti neprofesionālus darbus. Paejot laikam, cilvēki cenšas no tiem tikt vaļā vai nu ar lāzera palīdzību, vai meklējot citus meistarus, kuri iepriekšējās kļūdas cenšas izlabot un pārveidot. Tie ir lieli naudas līdzekļi, sāpes un nepatīkami mirkļi! Daudzi ar nekvalitatīvo iznākumu cenšas sadzīvot visu dzīvi, velkot garas piedurknes, vai slēpjot tetovējumu garajās biksēs. Tetovējums paliek uz mūžu, tāpēc, ja apsver domu par tetovējuma izveidi – lūdzu pārdomā divreiz, ieskaties Veselības inspekcijas sarakstā, vai meistars ir paziņojis par savu darbību, un dodies tikai pie tiem meistariem – varbūt samaksāsi vairāk, taču būs kvalitāte, profesionāla pieeja un garants, ka tiek ievērotas visas nepieciešamās higiēnas prasības."