Pecolli ar savu iluzionisma muzeju izglābuši cilvēka dzīvību

Šajā krīzes laikā spilgts piemērs tam, ka nevajag nolaist rokas pat šķietami bezcerīgā situācijā un ka bēdas apvieno pat svešus cilvēkus, ir iluzionistu Pecolli ģimenes iecerētais brīnumu muzejs un iluzionisma teātris "Mystero". Pecolli piecus gadus centās dabūt kredītu, lai iegādātos bijušā kinoteātra "Liesma" ēku Vienības gatvē un izveidotu tajā muzeju. Šā gada sākumā tas izdevās, bet tad sākās koronavīrusa sērga, un Pecolli sapnis varēja izplēnēt kā pērnais sniegs.

Kad sabrūk viss

Ideja par muzeju un teātri iluzionistiem Pecolli bija jau 25 gadus. „Visus šos gadus Enriko krāja rekvizītus muzejam. Viņš piedalījās izsolēs, pirka visdažādākos priekšmetus no visas pasaules. Es pat smēju, ka gadā varēju atļauties tikai vienu kurpju pāri, jo visi līdzekļi aizgāja muzejam,” stāsta Dace Pecolli, sakot, ka viņi pēdējos piecus gadus centās dabūt kredītu, lai iegādātos noskatīto ēku un izveidotu tajā iecerēto muzeju.

Beidzot decembrī tas izdevās, janvārī tika iegādāta ēka, februāra beigās Pecolli ar savu burbuļu šovu "Bubblelandia" devās turnejās pa visu pasauli, lai atpelnītu aizdevumu. „Plāns bija lielisks – kamēr mēs turnejās braukājam pa pasauli, tikmēr ēkā tiek izveidots muzejs, strādnieki strādā, bet mēs tik sūtām naudu. Plašāk par savu ieceri nevienam nestāstījām, gribējās rudenī, kad viss būtu gatavs, kā uz burvja mājiena uzburt šo vietu. Pasniegt visiem to kā lielu pārsteigumu,” stāsta Dace Pecolli.

Bet dzīvē notiek citādi. „Bijām jau noslēguši līgumus par sešām turnejām. Vispirms pavasarī bija paredzēts, ka trīs mēnešos uzstāsimies 49 pilsētās ASV, tad vasarā bija plānots braukt uz Alžīriju, Taivānu, Dubaiju, septembrī ar jauno šovu būtu divu mēnešu ASV tūre, bet pēc tam viesizrādes Kanādā. Un tad nāca vīruss, un visas tūres tika atceltas. Izjūtas, kad sabrūk tas, ko 25 gados esi skaisti sakārtojis tā, lai garantētu sev stabilu nākotni vismaz divus gadus uz priekšu, ir neaprakstāmas. Saproti, ka šajā pasaulē tomēr nekas nav stabils un neko nevar garantēt – būvē ko būvēdams, vienmēr jābūt gatavam, ka tas viss var sabrukt jebkurā brīdī. Un šādās situācijās jāspēj sevī atrast resursus saprast, kādi ir varianti iziet no ķezas. Taču tam visam ir nepieciešams liels iekšējais spēks,” uzsver Dace.

Nelaime vieno sabiedrību

Iluzioniste neslēpj: „Bijām pamatīgā ķezā. Bija divas izejas – vai nu nolēkt no jumta, vai mēģināt atrisināt situāciju. Un tad es atcerējos par feniksu – putnu, kurš atdzima no pelniem. Izlasīju šo leģendu, kuras morāle ir tajā, ka, kaut kam nomirstot, kas jauns dzimst vietā. Sapratu, ka nevar padoties, ka „jāliek jauna bilde iekšā”. Es vienmēr esmu teikusi – ļaujiet man strādāt, es zinu, kā nopelnīt. Taču ar šoviem mums tika, tēlaini sakot, sasietas rokas – mums tika liegts darīt to, ko mācējām. Bet fiziski mēs bijām sveiki un veseli, tāpēc paši ķērāmies pie remontdarbiem.”

Dace gan atzīst – ja viņa būtu pilnīgi viena, diez vai viņai atrastos spēki nepadoties. „Protams, ka uznāk vājuma mirkļi. Labi, ka man ir teicama komanda – mans vīrs, mans tēvs, mans dēls, mani draugi un nu jau arī sveši cilvēki, kas mani atbalsta un neļauj sabrukt un padoties. Ja man sākumā šķita, ka šis nu patiešām nebūtu īstais brīdis, lai īstenotu savu sapni, tad tagad esmu sapratusi – nē, viss ir pareizi. Jo esmu saņēmusi negaidīti lielu cilvēku atsaucību un mīlestību.”

Izglābj pašnāvnieku

Dace ir pārsteigta par cilvēku atsaucību, jo palīdzību neliedz pat svešinieki: „Daudzi palīdz ar finansēm, resursiem, sūta ar mīlestību piepildītas vēstules. Piemēram, viena akla sieviete katru mēnesi no savas invaliditātes pensijas sūta 15 eiro. Katru mēnesi! Es viņai saku: mīļā sirds, paldies, bet jums pašai vairāk noderēs! Taču viņa turpina to darīt, sakot, ka tas nekas, ka viņa neredz, – labus darbus var sajust ar sirdi. Savukārt viens puisītis teica, ka viņš nevarēs atļauties savai vecmāmiņa uzcelt pieminekli, taču iemūžināt viņas vārdu vienā no muzeja krēsliem gan, tāpēc viņš veica ziedojumu!”

Pecolli atzīst, ka viņa tic brīnumiem un brīnumi notiek! „Tik daudz cilvēku gatavi sniegt palīdzību par velti, neprasot naudu. Piemēram, ēkas fasādes dizainu apsolījusies uzdāvināt kāda dizaina kompānija, projektu izstrādāt un saskaņot palīdzēs arhitekte no ļoti prestiža arhitektu biroja, savukārt grīdu par brīvu iebetonēja kāds uzņēmums. Daudzi jo daudzi ir gatavi šajā laikā nesavtīgi palīdzēt. Es vienkārši esmu patīkamā šokā, jo ko tādu negaidīju – tik daudz labo gariņu un eņģeļu ir iesaistījušies,” gandarīta ir Dace un piebilst: „Man patīk cilvēkiem maksāt par darbu, man patīk dot, bet tagad pašai ir jāmācās pieņemt palīdzību. Bet nekas – kad varēšu, tad viņiem visiem atdarīšu.”

Dace arī atklāj, ka ar savu muzeju pat izglābusi kāda cilvēka dzīvību. „Līdz šim es "Facebook" apstiprināju draudzību ar patiešām tuviem draugiem, un man „draugos” bija 600 cilvēku. Bet nu sāku atsaukties arī uz svešinieku draudzības uzaicinājumiem. Tā es esmu sadraudzējusies ar pavisam svešiem cilvēkiem, man veidojas pilnīgi jaunas sadarbības, sakari. Reiz internetā sarunājos ar kādu cilvēku, un pēc šīm sarunām jutu, ka viņš vairs nevēlas dzīvot. Viņš tieši tā arī pateica, ka laikam iešot pakārties! Un es atbildēju: „Kā tu vari kārties, ja tev pie manis sienas jākrāso!” Un tā es viņu izsitu no šīm nelāgajām domām,” gandarīta ir Pecolli.

Palīdz arī Arnis Mednis

Slavenais mūziķis Pecolli ģimenei palīdz ar idejām un vajadzīgo speciālistu kontaktiem skatuves un zāles apskaņošanai. „Es neliedzu palīdzību, jo arī gribu šajā vietā realizēt savas idejas. Forša vieta, domāju, ka te būs ļoti interesanti, kad viss ies vaļā!” pārliecināts ir Arnis Mednis, kas arvien vairāk atgūst veselību pēc savulaik pārciestā insulta. „Progress ir jūtams. Bet jācīnās! Idejas un ieceres ir, atliek tikai tās īstenot!”