Līķi izstādē, Zenta slīkst Gaujā un Ušakova teju liktenīgais skrējiens - neaizmirstamie notikumi 2011. gada pavasarī

Žurnāls "Kas Jauns" turpina atskatu uz neseno vēsturi – notikumiem pirms desmit gadiem, kad pārcietām apjomīgāko finanšu krīzi kopš Lielās depresijas pirms Otrā pasaules kara. Šoreiz uzmanība pievērsta 2011. gada pavasarim.

Šaušana kinoteātrī popkorna dēļ

Ne tikai Latviju, bet visu pasauli 18. februārī pāršalca traģēdija Rīgas kinoteātrī "Citadele", kur pēc "Melnā gulbja" kinoseansa beigām jurists Nikolajs Zikovs pusaudzes meitas acu priekšā nošāva viņas tēvu – bankas "Citadele" augsta līmeņa darbinieku, četru bērnu tēvu Aigaru Egli.

Tik stulba un cietsirdīga slepkavība Rīgai pievērsa visas pasaules uzmanību. Izrādījās, ka Egle dzīvību zaudēja tāpēc, ka Zikovam bija aizrādījis, ka viņš seansa laikā pārāk skaļi uzvedas un čabina popkorna paku. Nikolajs Zikovs ieradies uz filmu ar 10–15 minūšu nokavēšanos un ar izaicinošu uzvedību sācis traucēt pārējos skatītājus. „Viņš uzvedās kā saimnieks – attaisīja popkorna turzu un sāka nenormāli skaļi ēst. Viņam bija pagarš ādas kažoks, uzvedība un miesas būve liecināja, ka viņš jūtas pilnīgi pārliecināts par savām spējām,” notikušo atstāstīja aculiecinieki, sakot, ka Zikovs nav reaģējis uz citu skatītāju aizrādījumiem, līdz netālu sēdošais Aigars Egle izsitis čaukstošo paku Zikovam no rokām, un tad kinozālē iestājies miers. Filmas beigās, kad uz ekrāna jau bija titri, starp abiem vīriešiem izcēlusies asa vārdu pārmaiņa, līdz Zikovs izvilcis "Glock" pistoli un izšāvis četras reizes. Tiesa Nikolajam Zikovam par slepkavību piesprieda 17 gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju.

"Kas Jauns" toreiz rakstīja, ka Zikovs bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants, savulaik studējis Policijas akadēmijā, labi mācījies arī skolā un pat saņēmis Rīgas domes Zelta stipendiju. Viņa kaislība bija ieroči, uz lekcijām universitātē nāca, bruņojies ar pistoli, un uzskatīja, ka privātpersonām būtu jāļauj brīvi, bez lieliem ierobežojumiem, iegādāties un nēsāt ieročus.

Rīgā izstāda mirušu cilvēku ķermeņus

Topavasar tirdzniecības centrā "Spice Home" viesojās pasaulslavena izstāde "Bodies Revealed", kas šokēja ar īstu cilvēku ķermeņiem.

Tajā bija iespējams aplūkot vairāk nekā 200 orgānus un ķermeņa daļas, kas sagatavotas, pateicoties īpašai, inovatīvai metodei, ko dēvē par polimēru konservēšanu. Šā procesa gaitā cilvēka audi tiek saglabāti, izmantojot speciāli apstrādātu šķidru silikonu, kā rezultātā audi sacietē. Tādā veidā tiek iegūts eksemplārs, kas ir pārklāts ar caurspīdīgu gumijas masu. Katram no izstādē apskatāmajiem objektiem bija saglabāta šūnu sistēma, kas uzskatāmi parāda ķermeņa kaulu, muskuļu, nervu, asinsvadu un orgānu sarežģītību.

Lintiņam mūziķi „sametas” ledusskapim

„Mēs, mūziķi, cits citam izpalīdzam. Ja kādam ir nepieciešama mana palīdzība, es vienmēr braucu. Ne jau nauda ir svarīgākais, bet cilvēku draudzība un prieks. Un tagad mums ir prieks, ka Lintiņi varēs tikt pie kārotā ledusskapja,” izteicās dziedātāja Liene Šomase pēc tam, kad populārais bundzinieks Gundars Lintiņš dzimtajā Jelgavā bija sarīkojis vērienīgu 40. jubilejas lielkoncertu, kurā piedalījās Latvijā populāri skatuves mākslinieki.

Mūziķi, uzstājoties Lintiņa jubilejas lielkoncertā, saņēma arī honorāru, kas bija paredzēts degvielas iegādei, lai nokļūtu no Rīgas uz Jelgavu un atpakaļ, taču šo naudu Gundara skatuves kolēģi salika aploksnē, kā arī klāt vēl pielika 105 latus, kuri koncerta laikā tika iegūti, izsolot Lintiņa bungu vālīšu komplektu. Zinot, ka Lintiņu ģimenei nepieciešams jauns ledusskapis, naudiņa tika pasniegta jubilāram.

Ivars Kalniņš Latvijā bez darba

Aktierim Ivaram Kalniņam 2011. gada sākums bija kreņķīgs. Viņš tolaik pārsvarā uzturējās Krievijā, jo pēdējo desmit gadu laikā bija kļuvis par atzītu un pieprasītu aktieri Krievijā.

„Esmu spiests sev maizi pelnīt ārzemēs,” toreiz žurnālam "Kas Jauns" klāstīja Kalniņš, neslēpjot dusmas, ka teātrim viņš izrādījās nevajadzīgs un dzimtenē ir bezdarbnieks. „Gan bezdarbnieka, gan bērnu pabalsti aizvaino manu pašcieņu. Kad piedzima jaunākā meita, izdomājām pārbaudīt, kāds ir šis bērna dzimšanas pabalsts. Tagad to saņemam, tikai ar to knapi pietiek autiņiem. Un, ja kādam šī mana muldēšana nepatīk, varu to pabalstu atdot atpakaļ,” pirms deviņiem gadiem tiešs bija Kalniņš, sašutis piebilstot: „Kad dzirdu par pensiju indeksācijām – ka cilvēkiem pie pensijām pieliks vien pāris santīmu klāt –, jūtos pazemots. Un kā valsts aizņemtā nauda tiks izmantota? Nu nav šis process caurspīdīgs. Par ražošanu valstī mēs vispār nerunājam, bet – kā tad aizņemto naudu varēs atdot? Tas nozīmē, ka mēs gaidām kādu onkuli, kurš atnāks un nopirks mūsu kantori, kas saucas „brīvā Latvija”?”

Cunami izposta Japānu

Tā gada postošākā dabas katastrofa mūsu planētu piemeklēja 11. martā, kad Klusajā okeānā pie Japānas krastiem notika deviņas balles spēcīga zemestrīce.

Tā izraisīja augstus cunami viļņus, kas burtiski noslaucīja no zemes virsas vairākas pilsētas un daļēji sagrāva Fukušimas I atomelektrostaciju, izraisot bīstamāko kodolkrīzi kopš Černobiļas atomkatastrofas. Zemestrīces un tās izraisītā cunami upuru skaits tiek lēsts ap 20 000 cilvēkiem.

Uz hokeju ar "Rolls-Royce"

Kamēr vairākums Latvijas turīgo ļaužu krīzes iespaidā bija savilkuši ciešāk jostas un atteikušies no greznajiem luksusa transportlīdzekļiem, toreizējais "Trasta komercbankas" padomes priekšsēdētājs Igors Buimisters pa Rīgu traucās lepnā "Rolls-Royce Ghost" limuzīnā.

Automašīna bija reģistrēta kā "Trasta komercbankas" īpašums, un ar to Buimisters pat devās vērot hokeja maču starp Rīgas "Dinamo" un Jaroslavļas "Lokomotiv".

Bet jau pēc pieciem gadiem baņķiera prieki beidzās, jo 2016. gada 3. martā Eiropas Centrālā banka pēc Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ierosinājuma anulēja "Trasta komercbankas" licenci – FKTK bija secinājusi, ka banka ilgstoši strādāja ar zaudējumiem. 16. martā tika paziņots, ka ir sākta "Trasta komercbankas" bankrota procedūra.

Ēķis sapērk 200 radioaparātu

2011. gada pavasarī ar šķietami dīvainu rīcību izcēlās toreizējais LNT šefs Andrejs Ēķis, kas iztērēja 1000 latu, lai nopirktu ap 200 radioaparātu, starp kuriem bija arī 70 gadu veci eksponāti. Izrādās, ka radioaparāti bija nepieciešami Ēķa producētajai filmai "Sapņu komanda 1935", tāpēc tos iegādājies gada nogalē no kāda vīra Bauskas pusē.

„Tā kā ar Graubu taisām filmas par vēsturi, regulāri meklējam arī attiecīgā laikmeta rekvizītus. Tā nu es nejauši kādā interneta sludinājumu portālā pamanīju, ka tiek piedāvāti radioaparāti. Sapratu, ka man tos vajadzētu!” toreiz stāstīja Ēķis. Sazinājies ar kādu kolekcionāru Bauskas pusē un savā rīcībā par 1000 latiem ieguvis vismaz 200 vienību – visu kolekciju, kāda vien ražota Latvijā, sākot ar trīsdesmitajiem gadiem un beidzot ar pēdējiem modeļiem, kas tapuši uzņēmumā VEF un A. Popova Rīgas radiorūpnīcā.

"UgunsGrēka" Zentu no upes izvelk glābšanas dienests

Atklājot tūrisma sezonu, 2011. gada 7. maijā Valmierā notika vērienīgs laivu brauciens Abuls–Gauja. Tajā līdz ar vismaz 250 dalībniekiem devās arī Valmieras Drāmas teātra aktrise Regīna Devīte jeb seriāla "UgunsGrēks" varone Zenta.

„Ar laivu esmu braukusi tikai pāris reižu dzīvē. Pēdējo reizi – pirms apmēram desmit gadiem, kad kāds kolēģis laivā bija paņēmis arī savu sunīti, pekinieti...” atcerējās Devīte, kurai laivojums pa Gauju beidzās ar peldi, jo Valmieras krācēs viņas vadītā kanoe laiva apgāzās, un aktrise nokļuva upes ūdeņos, kas topavasar bija vēl pavisam ledaini auksti.

Gadsimta kāzas

Aprīļa beigās vispirms pasaules uzmanība tika pievērsta ASV, kur vairākas dienas tās deviņus štatus plosīja vairāk nekā 400 tornado un bojā gāja vismaz 330 cilvēki, bet 29. aprīlī teju trešā daļa no planētas septiņiem miljardiem iedzīvotāju atradās pie televizora un vēroja „gadsimta kāzas”. Lielbritānijas prinča Viljama un Keitas Midltones laulību ceremoniju tiešraidē noskatījās aptuveni divi miljardi cilvēku, un šī pāra dienām un nedienām britu karaļnamā joprojām var sekot kā ziepju operai.

Ušakovs pārvērtē spēkus

22. maijā notika tradicionālais Rīgas maratons, un tajā pusmaratona – 21 kilometru garo – distanci devās veikt arī Rīgas mērs Nils Ušakovs. Diena bija saulaina, pat karsta, un iespējams, ka tas, kā arī spēku pārvērtēšana un spītīga vēlme nepadoties un pierādīt savu mačo dabu noveda pie tā, ka 100 metrus pirms finiša Ušakovs saļima.

Bez samaņas esošais politiķis tika nogādāts Stradiņu slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, bet pēc tam transportēts uz klīniku Berlīnē. Lai glābtu Ušakova dzīvību, tuvinieki lūdza ziedot naudu, un cilvēki bija atsaucīgi – saziedoti tika vairāk nekā 180 000 latu, no kuriem lielu daļu pēcāk Ušakovs ziedoja bērnu, kā arī autoavārijā cietušā Latvijas džudista Vladimira Osnača ārstēšanai.

Ilgāku laiku turēts mākslīgi izraisītā komā, Ušakovs atguva veselību un Latvijā atgriezās tikai pēc diviem mēnešiem. Atgriezies darbā, Nils Ušakovs bija pamatīgi izmainījies. Viņam personiski vairs tik ļoti nerūpēja kārtība Rīgā un pilsētas labklājība, bet gan politiskie jautājumi. Vispirms viņš par jaunuzcelto Nacionālo bibliotēku izteicās, ka tā atgādinot lielveikalu "Maxima", tad pauda atbalstu referenduma rīkošanai, lai krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu, bet gada nogalē Rīgas domē ieviesa divus kaķus, paziņodams, ka viens no viņiem ir krievs Kuzja, bet otrs – latvietis Muris.