Pēcnāves noslēpumi: kas notiek ar ķermeni, kad tas tiek kremēts
Par spīti neskaitāmām zinātniskām teorijām un reliģiskiem uzskatiem, neviens īsti nezina, kas notiek ar cilvēku pēc nāves. Nevar droši apgalvot, ka pastāv pēcnāves dzīve, taču mēs varam izvēlēties, kas notiks ar mūsu ķermeni pēc tam, kad mūsu dzīves dienas būs skaitītas.
Kāds krematorijs Lielbritānijā medijam "Mirror" centies kliedēt mītus par nāves fiziskajiem aspektiem. Pagājušajā gadā "Bramcote" krematorijs Notingemā rīkoja tādu kā "atvērto durvju dienu", lai ar sabiedrību runātu par to, kas notiek kremēšanas laikā.
Apbedīšanas pakalpojumu vadītāja Lūsija Singere: "Pastāv tik daudz mītu par to, kas notiek krematorijā. Cilvēki domā, ka mēs pārdodam zārkus vai samaisām pelnus. Mēs vēlamies būt caurspīdīgi, mums rūp. Mēs vēlamies, lai cilvēki šajā procesā jūtas droši."
Varētu domāt, ka tikko zārks aizripo aiz aizkara, tas tūlīt nonāk krāsnī un sadeg. Tā tas nav. Saskaņā ar likumu krematorijiem ķermenis jāsadedzina 72 stundu laikā. Šajā Lielbritānijas krematorijā tas tiek izdarīts 24 stundās.
Pirmais solis ir pārliecināties, ka zārkā nav palicis nekas tāds, kam tur nevajadzētu būt. Otrkārt, un, iespējams, galvenokārt, mirušā tuviniekiem ir jāziņo, vai ķermenī atrodas elektrokardiostimulators. Ja tas kurtuvē eksplodētu, gaisā varētu uzlidot krematorijas krāsnis, kas sver gandrīz 20 tonnas.
Ar gāzi darbināmās krāsns liesmas temperatūra svārstās no 800 līdz 1000 grādiem pēc celsija. Karstums ir tik liels, ka ja krāsni izslēgtu piektdienas vakarā, pirmdienas rītā tā joprojām karsētu ar 300 grādu lielu spēku.
Ķermenis deg aptuveni 90 minūtes, bet pēc tam, izmantojot "spiega caurumu" tiek pārbaudīts, vai process ir beidzies un nav redzamas liesmas. Procesa laikā tiek izsūknētas un filtrētas atkritumu daļiņas, lai apturētu dzīvsudraba nokļūšanu atmosfērā.
Krematorijs, kas ik gadu kremē 3000 cilvēkus, meklē iespējas, lai izmantotu gāzes centra apsildīšanai. Pelnus, kuriem jābūt smilšu konsistencē, pēc tam savāc ar grābekli un atstāj uz stundu atdzist.
Vecākais darbinieks Endijs Hands norāda, ka beigus svars ir atkarīgs no cilvēka izmēra un kaulu blīvuma, taču viņš esot dzirdējis, ka tam jābūt atptuveni tādam pašam kā viņu dzimšanas svaram.
Pēc tam pelni tiek ievietoti mašīnā, kas tos izsijā, lai izņemtu liekos metālus, piemēram, laulības gredzenus vai gūžas implantus, kas tiek nodoti pārstrādei, bet ieņēmumi tiek ziedoti labdarībai.
Un tad jau radinieki izvēlas, ko ar pelniem iesākt. Daži pelnus iestrādā, piemēram, rotaslietās vai tetovējumos. Pamata kremēšana Lielbritānijā izmaksā 687 mārciņas (aptuveni 750 eiro).
