Modē nākušas "meža vistas" - pašmāju slavenības pārņem piepju bums

Ieraugot, kā kadru pēc kadra tiek ievākta milzu dzeltena piepe, dalīta, panēta, cepta un ēsta, ar joni visiem soctīklu izmantotājiem Latvijā tapis skaidrs, ka šo sēni tik tiešām ēd, slavē un iesaka. Izrādās, tās ir parastās sērpiepes (Laetiporus sulphureus) jeb „meža vistas”, kas jau nodēvētas par maija un jūnija meža karalienēm, tāpēc nogaršot steidz katrs, kurš to vēl nav izdarījis.

Piemēram, pagājušajā nedēļā sēra piepi, panētu miltos, olā un ceptu, provēja teātra režisora Jura Rijnieka ģimene, un pēc tam viņa sieva Antra paziņoja, ka ir „reāli garšīgi”, jo „riktīgi garšo pēc vistiņas”.

Viņas ieraksta rosināta, garšas pieredzē dalījās arī Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska, gan atzīstot, ka nekā īpaša šajā ēdienā neesot sajutusi. Viņas dzīvesbiedrs, režisors un teātra vadītājs Herberts Laukšteins, nezinādams, ko ēd, pat noteicis, ka garšo pēc piepes. „Manā virtuvē daudz aprunātā piepe nonāca pavisam jauši. Mūsu ģimenes draugs un palīgs saimniecībā, kādreizējā bērnu auklīte Elga, ir meistars dažādu gardumu pagatavošanā. Viņa kopā ar savu meitu, kas ir vegāne, sacepa pilnu šķīvi „karbonāžu”. Lai es pagaršojot un uzminot, kas tas ir! Protams, pagaršoju un, protams, neuzminēju. Vīrs uz jautājumu, kā garšo, atbildēja, ka pēc piepes arī garšo,” sarunā ar Kas Jauns pieredzi komentē aktrise, pieļaujot, ka šī našķa pievilcība slēpjas ne pašā sēnē, bet neveselīgajā panējumā. „Es vienkārši cenšos izvairīties no panētiem ēdieniem, tieši tāpēc, ka man tie tīri labi garšo. Un kuram, ja vien tu neteiksi, ka tā ir piepe, negaršos sviestiņā cepts, oliņā, miltiņos apviļāts, garšvielām bagātināts gardums?!” kritiski sajūsmai par „piepju bumu” pieiet Kučinska. „Sajūsmu neizrādu, bet slikti nebija,” nosaka aktrise.

Tikmēr vides žurnāliste un zaļā dzīvesveida piekritēja Anitra Tooma soctīklos atrādījusi, kur atradusi savu sēni.

Laikā, kad mežs šķiet kā izslaucīts, sēņotāji mēdz mierināt cits citu, sakot, ka katru jau sava baravika sagaidīs. Tā sēra piepe sagaidījusi Anitru – dižojoties zem jostasvietas Aizvīķu parka raganas bendes skulptūrai. Tiem, kam šķitis tas tikai tāds joks, Anitra paskaidrojusi, ka piepi nudien paņēmusi līdzi, jo to atļāvis parka saimnieks, un arī likt to galdā viņa ir gatava, jo augusi uz ozolkoka skulptūras.

Arī rakstniece Maija Pohodņeva vasaras sākumā dodas piepjot. No ievāktā viņa gatavo gan maltītes tūlīt ēšanai, gan krājumus ziemai, piemēram, sērpiepes nedaudz apcep un liek saldētavā.

Kas ir sēra piepe?

Parastā sērpiepe Latvijā sastopama bieži – uz lapu koku stumbriem, dažkārt arī uz celmiem, un to var atrast pat pilsētas parkā. Jauna tā ir dzeltena un sulīga, veca kļūst cieta un vairs nav ēdama. Sēra piepes garšu ietekmē piepes vecums un koks, uz kura tā aug. Tieši tāpēc to nedrīkst ēst, ja piepe uzaugusi uz Latvijā tik reti sastopamās parastās īves – piepe būs piesavinājusies indīgās vielas no koka.

Pret parasto sērpiepi izturies tāpat kā pret jebkuru citu sēni – nogriez ar nazi, ja vajag, ar birstīti noslauki. Sagriez sīkāk un apcep uz pannas. No piepes var gatavot karbonādi, to var likt mērcē vai zupā. Sagriežot plānās šķēlēs un cepot cepeškrāsnī, var iegūt kaut ko līdzīgu čipsiem. Sēra piepi nav ieteicams marinēt vai sālīt, taču to var kaltēt.

Citas interesantākās ziņas lasiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!