26. maija jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1976. gadā Aleksejs Avečkins - Latvijas Nacionālās operas baleta solists (miris 2013.gadā).

1970. gadā Dzintars Zaķis - uzņēmējs un politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts.

1969. gadā Rihards Kozlovskis - jurists un politiķis, bijušais iekšlietu ministrs.

1968. gadā Ričards Zakss - AS "Super FM" valdes loceklis.

1948. gadā Valdis Šteins - ģeogrāfijas zinātņu doktors.

1941. gadā Imants Kalniņš - komponists.

Jubilāri pasaulē

1981. gadā Eda Inesa Eti - igauņu dziedātāja.

1979. gadā Mehmets Okurs - turku basketbolists, 2004. gada NBA čempions, 2001. gada Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs.

1977. gadā Luka Toni - itāliešu futbolists, 2006. gada Pasaules kausa ieguvējs.

1971. gadā Mets Stouns - amerikāņu aktieris, animators, producents, scenāriju autors un komponists, viens no seriāla "Dienvidparks" radītājiem, piecu "Emmy" balvu, "Grammy" balvas un triju "Tony" balvu ieguvējs.

1969. gadā Anželika Varuma - Ukrainā dzimusi krievu dziedātāja, aktrise un raidījumu vadītāja.

1968. gadā Frederiks - Dānijas kroņprincis.

1966. gadā Helēna Bonema Kārtere - angļu aktrise.

1964. gadā Lenijs Kravics - amerikāņu mūziķis.

1960. gadā Roms Ubarts - lietuviešu vieglatlēts, 1992. gada olimpiskais čempions diska mešanā, 1988. gada olimpisko spēļu sudraba godalgas ieguvējs, 1986. gada Eiropas čempions.

1951. gadā Sallija Raida - ASV pirmā kosmonaute sieviete (mirusi 2012.gadā).

1949. gadā Pema Grīra - amerikāņu aktrise.

1949. gadā Vords Kaningems - amerikāņu programmētājs, pirmā "wiki" radītājs.

1948. gadā Stīvija Niksa - amerikāņu mūziķe ("Fleetwood Mac").

1946. gadā Miks Ronsons - britu ģitārists un mūzikas producents (miris 1993.gadā).

1940. gadā Levons Helms - amerikāņu mūziķis ("The Band"), miris 2012.gadā.

1928. gadā Džeks Kevorkjans jeb "Dakteris Nāve" - amerikāņu eitanāzijas atbalstītājs (miris 2011.gadā).

1926. gadā Mailzs Deiviss - amerikāņu mūziķis (miris 1991.gadā).

1920. gadā Pegija Lī - amerikāņu dziedātāja (mirusi 2002.gadā).

1909. gadā Adolfo Lopess Mateoss - bijušais Meksikas prezidents (miris 1969.gadā).

1909. gadā Nikolajs Gurhanovs - krievu pareizticīgo mācītājs un mistiķis (miris 2002.gadā).

1907. gadā Džons Veins - amerikāņu aktieris (miris 1979.gadā).

1895. gadā Doroteja Langa - amerkāņu fotogrāfe (mirusi 1965.gadā).

1893. gadā Norma Talmedža - amerikāņu aktrise (mirusi 1957.gadā).

1877. gadā Aisedora Dunkane - amerikāņu dejotāja, tiek uzskatīta par modernā baleta pamatlicēju (mirusi 1927.gadā).

1566. gadā Mehmeds III - Osmaņu imperators (miris 1603.gadā).

1478. gadā Klements VII - Romas katoļu pāvests (miris 1534.gadā).

Notikumi Latvijā

2011. gadā Starptautiskais valūtas fonds apstiprina aizdevuma kārtējā maksājuma piešķiršanu Latvijai, atvēlot šim nolūkam 170,7 miljonus ASV dolāru (84,67 miljonus latu).

2011. gadā Saeima nedod atļauju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā saistībā ar fiktīviem darījumiem un slēptām kapitāldaļām vairākos uzņēmumos. Par atļauju veikt kratīšanu balso 35 "Vienotības" un nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāti, pret šādas atļaujas došanu balso septiņi "Par labu Latviju" frakcijas deputāti un deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Vitauts Staņa (ZZS). Balsojumā atturas 37 deputāti - pārējie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti un "Saskaņas centra" frakcija. Balsojumā nepiedalās ZZS frakcijas deputāti Dana Reizniece-Ozola, Laimis Šāvējs un Didzis Zemmers, kā arī pats Šlesers.

2010. gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolemj anulēt AS "VEF banka" 1992.gada 21.februārī izsniegto licenci kredītiestādes darbībai.

2007. gadā Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" sāk lidojumus uz Dalamanu Turcijā.

2006. gadā Viesītes kultūras pilī notiek profesora Paula Stradiņa 110 gadu jubilejai veltītā konference "Medicīna laukos". Sarīkojums sākas ar veltījuma zīmes "XX gadsimta Viesītes mediķiem un Viesītes slimnīcai" atklāšanu pie Paula Stradiņa mājas, pirmā Viesītē celtā doktorāta, Raiņa ielā 55.

2006. gadā Atēnu olimpisko spēļu vicečempions Vadims Vasiļevskis vieglatlētikas sacensībās Vācijā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā. Vasiļevskis sacensībās "Anhalt 2006" savā labākajā mēģinājumā šķēpu raida 88,12 metru tālumā, labojot Ērika Raga pirms pieciem gadiem sasniegto Latvijas rekordu. 2001.gada 22.jūlijā Raga rezultāts sacensībās Londonā bija 86,47 metri. Vasiļevskis kļūst arī par "Anhalt 2006" vīriešu šķēpmešanas sacensību uzvarētāju.

2005. gadā Rīgā oficiālā vizītē ierodas Eiropas Padomes (EP) Sporta departamenta vadītājs Džordžs Vokers EP Sporta attīstības komitejas (CDDS) darba programmas ietvaros, kuras mērķis ir iepazīties ar sporta attīstības tendencēm Baltijas valstīs un apspriest tālākas sadarbības iespējas paplašinātās Eiropas kontekstā. Vizītes laikā Džordžs Vokers viesojas Sporta pārvaldē, Latvijas Olimpiskajā komitejā, Olimpiskajā centrā, Sporta medicīnas un Antidopinga centrā.

2005. gadā vizītē Gruzijā uzturas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Šajā dienā Latvijas amatpersonas tiekas ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili un ar Gruzijas parlamenta priekšsēdētāju Nino Burdžanadzi.

2005. gadā, apvienojot trīs SIA "Rīgas satiksme" arodbiedrības - "Rīgas satiksmes" arodorganizāciju, "Rīgas satiksmes" elektrotransporta darbinieku arodbiedrību un "Rīgas autostāvvietu" arodorganizāciju, tiek izveidota jauna arodbiedrība - SIA "Rīgas satiksme" arodorganizācija. Par arodbiedrības valdes priekšsēdētāju tiek ievēlēts Pēteris Simažs.

2004. gadā tiek atklāta skaņu ierakstu studija "Sound Division Studios", kas ir pirmā visaugstākajiem pasaules standartiem atbilstošā studija ne tikai Latvijā, bet arī visā Austrumeiropā.
2004. gadā Ministru prezidents Indulis Emsis un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tiekas ar Amerikas Savienoto Valstu Kongresa pārstāvi Tomasu Lantosu.

2003. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Zviedrijas premjerministrs Jērans Persons. Zviedrijas premjers ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu pārrunā Baltijas jūras reģiona attīstību un jautājumus par reģiona sadarbību ar Krieviju. Latvijas Ministru prezidents Einars Repše un Zviedrijas premjerministrs pārrunā abu valstu attiecības Eiropas Savienībā.

2002. gadā Rīgas Zooloģiskajā dārzā pirmo reizi notiek "Varžu dienas" pasākumi.

2001. gadā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga prezidents Volfgangs Tīrze.

2001. gadā Gulbenē notiek Tautas partijas 4.kongress.

2000. gadā Daugavpilī sākas pilsētas 725 gadu jubilejas svinības.

2000. gadā Rīgā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Kazahstānas Republikas ārlietu ministrs Jerlans Idrisovs paraksta protokolu par konsultācijām starp Latvijas un Kazahstānas Ārlietu ministrijām.

2000. gadā Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Kurzemes sētā izceļas ugunsgrēks, kas nodara Ls 219 700 zaudējumus, neskaitot 330 bojā gājušās vērtības. Uguns pilnībā noposta Brīvdabas muzeja 19.gadsimta laidaru, stipri cieš Kurzemes sētas dzīvojamā māja, bet 18.gadsimta klēti ugunsdzēsējiem izdodas nosargāt.

1999. gadā Rīgā viesojas Izraēlas Ārlietu ministrijas delegācija Centrāleiropas valstu departamenta direktora vietnieka Šimona Šteina vadībā.

1998. gadā Rīgas dome pieņem lēmumu "Par Daugavas jauno šķērsojuma vietu", kurā, pamatojoties uz Francijas konsultantu grupas BCEOM veiktajiem pētījumiem, tiek noteikts, ka Daugavas jaunā šķērsojuma vieta Rīgā būs Bukultu ielas un Spilves ielas trasē, šajā vietā tiks būvēts vai nu tunelis, vai Ziemeļu tilts.

1998. gadā Ministru kabinets akceptē pievienošanos Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam, kas paredz, ka nāvessods miera laikā netiek ne piespriests, ne izpildīts.

1998. gadā Vašingtonā uz pirmo sēdi sanāk Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu divpusējā ekonomisko jautājumu darba grupa, kas izveidota saskaņā ar Baltijas - ASV hartu.

1998. gadā Latviju darba vizītē apmeklē Lietuvas parlamenta Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis. Vizītes noslēgumā Landsberģis uzsver, ka Baltijas valstīm jābūt vienotām un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas diskusijas "pasaulē nedrīkst izskatīties kā savstarpējs konflikts".

1990. gadā triju Baltijas valstu ārlietu ministri Lennarts Meri, Jānis Jurkāns, Alģirds Saudargs paraksta deklarāciju par PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pilnvarām galotņu konferencē. Deklarācijā pasvītrots, ka PSRS prezidentam nav juridisku tiesību pārstāvēt trīs Baltijas valstis konferencē un viņa noslēgtie līgumi nebūs saistoši Baltijas valstīm. Baltijas valstis apsveic līgumu starp ASV un PSRS, jo tas var palīdzēt atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

Notikumi pasaulē

2011. gadā Serbijas varasiestādes arestē bēguļojošo serbu kara noziedznieku Ratko Mladiču. Bijušais Bosnijas serbu ģenerālis ir apsūdzēts genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas izdarīti Bosnijas 1992.-1995.gada kara laikā. Galvenās apsūdzības saistītas ar 44 mēnešus ilgo Sarajevas aplenkumu, kurā tika nogalināti vismaz 10 000 cilvēku, un 1995.gada Srebrenicas asinspirti, kurā tika noslepkavoti vairāk nekā 8000 musulmaņu vīriešu.

2008. gadā Etiopijas Augstākā tiesa piespriež nāvessodu bijušajam diktatoram Mengistu Haili Mariamam.

2006. gadā Bulgārijas parlaments apstiprina vienošanos ar ASV, atļaujot Vašingtonai izvietot savā teritorijā trīs karabāzes, kaut arī Bulgārijā ir liela opozīcija pret ārvalstu karaspēku valstī.

2003. gadā Nepāliešu šerpa Lakpa Gelu pārspēj ātrākā kāpiena Everestā rekordu, sasniedzot pasaules augstāko virsotni desmit stundās un 56 minūtēs.

2002. gadā Marsa izpētes zonde "Odyssey" atklāj pazīmes par lieliem sasaluša ūdens apgabaliem uz Marsa.

1997. gadā Austrālijas premjerministrs Džons Hovards personīgi atvainojas desmitiem tūkstošiem aborigēnu, kurus iepriekšējā valdība piespiedu kārtā atņēma vecākiem, lai asimilētu austrāliešu sabiedrībā.

1992. gadā "Adobe Systems, Inc." līdzdibinātājs Čārlzs Geške ASV Kalifornijas štatā tiek nolaupīts kompānijas autostāvvietā, noziedzniekiem pieprasot 650 00 dolāru izpirkumu. Geški pēc četrām dienām atbrīvo FIB.

1986. gadā Eiropas Kopiena apstiprina Eiropas karogu zilā krāsā ar dzeltenām zvaigznēm.

1972. gadā ASV un Padomju Savienība paraksta Stratēģisko ieroču ierobežošanas līgumu (SALT 1) par kodolarsenāla samazināšanu.

1969. gadā Džons Lennons un Joko Ono Monreālas viesnīcā "Queen Elizabeth" sāk savu otro kampaņu gultā par mieru.

1966. gadā britu Gviāna iegūst neatkarību, kļūstot par Gajanu.

1940. gadā Lielbritānija uzsāk plašu jūras operāciju, lai evakuētu sakautos sabiedroto spēkus no Denkerkas pludmalēm.

1923. gadā pirmo reizi notiek Lemānas 24 stundu sacīksties.

1918. gadā tiek nodibināta Gruzijas Demokrātiskā Republika.

1896. gadā Nikolajs II kļūst par Krievijas caru.

1896. gadā Čārlzs Dovs publicē savu "Dow Jones Industrial Average" pirmo izdevumu.

1889. gadā Eifeļa tornī tiek atklāts pirmais lifts.

1670. gadā Anglijas karalis Čārlzs II un Francijas karalis Luī XIV paraksta Slepeno Duvras līgumu, kas liek Francijai atbalstīt Anglijas centienus atkalapvienot Romas katoļu baznīcu, bet Anglijai liek palīdzēt Francijai tās karā pret Holandes republiku. Trešais Angļu-holandiešu karš izcēlās tieši šī līguma rezultātā.

1538. gadā Ženēva izraida Žanu Kalvinu un viņa sekotājus. Kalvins nākamos trīs gadus dzīvo trimdā Strasbūrā.

1293. gadā zemestrīcē Kamakurā, Japānā iet bojā 30 000 cilvēku.

451. gadā notiek Avarairas kauja starp armēņu dumpiniekiem un Sasanidu impēriju. Armēņi kaujā zaudē, taču iegūst tiesības atklāti praktizēt kristietību.