Interpretācija par tēmu. Seriāla "Freids" recenzija

Mūsdienās Zigmunda Freida, saukta par psihoterapijas zinātnes tēvu, vārds nekādus paskaidrojumus neprasa, pat neprofesionāļu vidū Freida vārds izraisa vismaz kaut kādu asociāciju.  Lai kā mūsdienu akadēmiskā psiholoģija apgāž Freida izvirzītās teorijas citu pēc citas, nevar noliegt, ka savulaik viņš psiholoģijā ir veicis milzu apsvērumu, ir pat radies termins «Freida laikmets». Un Freids, protams, nav vienīgais starp ģēnijiem pasaules vēsturē, kura revolucionārajām idejām viņa pirmajos pastāvīgās darbības gados netrūka kritizētāju un noliedzēju.

Arī seriālā varam novērot, ka jaunajam ebreju ārstam patiesi nav klājies viegli - Freids (austriešu aktieris Roberts Finsters) tiek viņa vecāko kolēģu un pasniedzēju izsvilpts brīdī, kad prezentē jaunu ārstēšanas metodi - hipnozi. Seriāls šādi arī ieved stāstā - jaunais dakteris vairāku Vīnes ievērojamu ārstu klātbūtnē hipnotizē sievieti, kura pēdējo 30 gadu laikā nav izdvesusi ne vārda. Viņam izdodas sievieti atgriezt pagātnes notikumos un panākt, lai viņa iekliedzas. Un jau tūlīt atklājas meli - Freids, apzinoties, ka metode vēl ir tikai izstrādes stadijā, ir falsificējis savu prezentāciju, uzaicinot pacientes lomā būt savai gādīgajai mājas uzraudzītājai.

Līdz šim brīdim es kā skatītāja, kura apzinās neskatāmies dokumentālu filmu, bet tomēr inscenējumu, vēl joprojām pieņemu spēles noteikumus, jo dramaturģija prasa savu un neesmu gaidījusi redzēt tikai un vienīgi uz vēsturiskiem faktiem balstītus personāžus un epizodes, tomēr pirmās sērijas tālākie notikumi kardināli maina manu priekšstatu, un, godīgi sakot, ir brīdis, kad vairs nesaprotu, ko tieši seriāla autori ir vēlējušies izstāstīt. Tāpēc viennozīmīgi ir jābrīdina - negaidiet, ka FREIDS būs Zigmunda Freida biogrāfija. Nē, drīzāk šo  Freidu var nodēvēt par Vīnes Šerloku Holmsu, un skatītājam pēc būtības jāakceptē tas, ka jāaizmirst visas savas zināšanas vai priekšstati par Freidu un jāienirst 8 sēriju mistikas trillerī.

Misticisms

Jaunais Zigmunds Freids, kurš, iespējams, pārlieku aizrāvies ar kokaīnu lietošanu (ko vēlāk lieto un pēta medicīnas nolūkos), pēc piedzīvotās sakāves saprot, ka tiek apdraudēta viņa profesionālā reputācija. Ar drauga Artūra Šnitlera palīdzību viņš iekļūst Vīnes augstās sabiedrības aprindu organizētā nakts ballē, kuras laikā kļūst par liecinieku spiritisma seansam. Demonstrācijā mājas saimniece grāfiene Sofija fon Szapari (Anja Kling) aizbilstamā Flēra Salome (franču aktrise Ella Rumpfa) pēc īpašas zīmes noved sevi transā un runā kādas klātesošas sievietes mirušā vīra vārdiem. Pati Flēra, savukārt, redz sapni, kur viņa seko šīs pašas sievietes meitai, un pamostas, piedzīvojot spēcīgu lēkmi. Freids momentāli šo notikumu analizē no psiholoģijas viedokļa, radot pats savas teorijas.

Nākamās tikšanās laikā Freidam izdodas personīgi satikt Flēru un, izmantojot pieskāriena un hipnozes mijiedarbību, viņš uzzina šokējošu informāciju par jaunās sievietes redzēto sapnī.

Ļoti garie ekspozīcijas kadri pirmajā spiritisma seansā un sižeta līnijas, kas turp noved, sākotnēji ir samocītas, iztraucējot dabisko stāsta ritumu, un arī vēlāk visa seriāla garumā tieši šīs speciāli izveidotās paralēlās pasaules emocijas novērš koncentrētāku uzmanību no paša stāsta. Radās asociatīva doma, ka - ja šis būtu Holivudas autoru stāsts, mistikas, iespējams, būtu tikpat daudz, tomēr tad tie būtu kā spilgti akcenti nevis ainas, kuras gaidi noslēdzamies.

Noziegumi

Vīnes sabiedrību tajā pat laikā satricina virkne noslēpumainu slepkavību. Freidu kā dakteri iesaista emocionāli un fiziski traumētais kara veterāns, inspektors Alfrēds Kiss (austriešu aktieris Džordžs Frīdrihs), kurš kopā ar savu kolēģi Pošaceru (Kristofs F. Krutzlers) ir netipiski godprātīgi saviem amatiem. Freids sasaista notikumus ar Flēras sapņu un murgu pasauli, savukārt inspektors Kiss, atklājot kādas jaunas sievietes, kura nežēlīgi noslepkavota savā īres dzīvoklī, saistību ar savu kara laika bijušo priekšnieku, vispārzināmu ar savām sadistiskajām tieksmēm, paralēli seko iespējamajiem noziedzniekiem starp korumpētās aristokrātijas un armijas locekļiem. Izveidojas īpatnēja trīsvienība, piedaloties jaunajam, sevi pierādīt vēlošajam, dakterim Freidam, neparasto spēju un murgu nomāktajai Flērai, kuras fantāzijās šie noziegumi jau notikuši vai vēl notiks, un mazrunīgajam, drosmīgajam inspektoram.

Lai uztvertu sižeta būtību, nepieciešamas noskatīties vismaz divas pirmās sērijas, līdz rodas nojausma, ka ar visiem noziegumiem kaut kādā veidā ir saistīta grāfiene Sofija, kuras hipnotizēšanas spējas ir  daudz izsmalcinātākas un izkoptākas nekā Freidam. Sofijas un viņa vīra Viktora (Filips Hohmairs) mājas kļuvušas par īpatnējas izklaidēšanās epicentru Vīnes sabiedrībā. Flēra uzņemta šajā ģimenē, kad bērnībā kara novārdzinātajā Ungārijas pusē viņas ģimene pilnībā tiek nogalināta. Sofija jau agri atklājusi Flēras spējas un ar laiku sāk izmantot to rūpīgi gadiem izplānotā konspirācijā ar nolūku gāzt pastāvošo monarhiju. Ar katru sēriju kļūst skaidrāks, ka slepkavības, kurām seko noziedznieku pašnāvības, ir iepriekš kontrolētas un turklāt tām visām būtu jānoslēdzas ar karaļa slepkavību. Grāfu slepenais nolūks - atgūt Ungārijai brīvību.

Interesanti, ka, lai arī stāsts norisinās Vīnē, tas pilnībā nofilmēts Prāgā. «Arhitektūra ir līdzīga, tomēr Vīnē teju viss ir restaurēts un nopulēts, kamēr Prāgā vēl var izjust vēsturisko apsūbējumu,» izdevumam «Variety» atzinis režisors Marvins Krens.

Kokteilis

Ārstēšanas metodes 19. gadsimta psihoneiroloģiskā klīnikā, spīdzināšana, kanibālisms, asiņaini kaujas skati, duelis, hipnotisma izraisīti krampji, Freida analīze, hipnozes paveidi, kokaīns un tam visam pāri sapņi par Ungārijas atbrīvošanu… Kā jau sākotnēji minēju, nav līdz galam skaidra autoru ideja. Visā šajā kokteilī pietrūkst elementāras loģikas, kuram Freida personāžs ir teju kā pievilkts, teoretizējot par cilvēka dabu, instinktiem, zemapziņu. Minētās trijotnes, kas nodarbojas ar slepkavību izmeklēšanu, kombinācija ir interesanta un daudzslāņaina, stāsts pēc būtības ir intriģējoši absurds. Gan Freida, gan Flēras un Kisa lomu atveidotāji veido savdabīgu kombināciju, kurā ikviens no aktieriem ļoti precīzi atveido savus krasi atšķirīgos personāžus. Īpaši sarežģīts uzdevums ir bijis Ellai Rumpfai, kura te ir nevainīga pievilcīga grāfiene, te ievainojama dzīves salauzta jauna sieviete, te pārdabisku spēju pārņemts mistisks personāžs, te vājprātīga un atkal dzīves gudra.

Abi vīriešu lomu atveidotāji (Roberts Finsters un Džordžs Frīdrihs), kuriem stoiciski jāuzņemas spēlēt pretī, profesionāli reflektē uz viņas šī brīža emocijām un atveidoto tēlu, savukārt savstarpēji viņus varētu salīdzināt kā tēvu un dēlu – inspektors Kiss, kara šausmu nogurdināts un sāpināts turpina rūpēties par sava kritušā dēla ģimeni un vispārēju taisnību un godīgumu, un Freids - nepārtraukti kolēģu un pasniedzēju atraidīts, ievainots jauns, sevi pierādīt gribošs, ietiepīgs un salīdzinoši egocentrisks.

Pārsteidzoši, ka vēl joprojām Zigmunda Freida personāžam, lai arī viņa personība, ģenialitāte, ieguldījums zinātnē ir starptautiski atpazīstams, ir veltīts salīdzinoši ārkārtīgi maz filmu vai seriālu. Un arī «Freids» beigu beigās patiesībā ir tikai «interpretācija par tēmu», un vismaz divas sērijas jāuztausta ideja, lai tas pilnībā ieintriģētu un ievilktu savos mistiskas pinekļos. Šobrīd meklēju iespējas noskatīties amerikāņu režisora Džona Hjūstona 1962. gada filmu «Freids: noslēpumainā kaislība», kura stāsta pamatā - arī Freida darbības sākuma posms. Varbūt būs vairāk vēstures ne interpretācijas?