foto: no privātā arhīva
"Visā sliktajā var saskatīt arī labo," - trīs gadus pēc infarkta saka Vents Armands Krauklis
Valkas mērs pie pilsētas jaunajām Lieldienu dekorācijām.
Slavenības
2020. gada 17. aprīlis, 07:44

"Visā sliktajā var saskatīt arī labo," - trīs gadus pēc infarkta saka Vents Armands Krauklis

Juris Vaidakovs

Žurnāls "Kas Jauns"

„Sieva jau man teica, ka tāda jubileja esot. Taču svinības nerīkojām,” pasmaida Valkas mērs Vents Armands Krauklis, kas tieši pirms trim gadiem pārcieta infarktu.

Toreiz problēmas ar sirdi Ventu Armandu „nolika uz pauzes” – viņam tika veikta operācija, un pavasaris pagāja saudzējošā režīmā. Tagad, kad koronavīrusa pandēmijas dēļ „uz pauzes” ir visa pasaule, pilsētas vadītājam saudzēt sevi nav laika, jo aktīvi jādomā, kā tikt galā ar radušos situāciju. Žurnāls "Kas Jauns" vaicājis Valkas mēram un grupas "Bumerangs" mūziķim, kā viņam ar veselību.

Sporto ar bērniem

„Katrā ziņā šajos trīs gados esmu kļuvis krietni disciplinētāks. Jo nedrīkstu aizmirst, ka regulāri noteiktā laikā ir jālieto kaudze dažādu tablešu. Un, ja dakteri pārmet, ka vīrieši bieži vien nenopietni attiecas pret ārstu norādījumiem, tad mana pieeja ir ļoti nopietna. Jo, galu galā, skatoties uz saviem mazākajiem bērniem – Dārtai nupat apritēja četri gadi, bet Tomasam 9. maijā būs deviņi –, man ir jābūt daudz, daudz prātīgākam un ar veselību jokot nevajadzētu,” atzīst Vents Armands Krauklis.

Viņš stāsta, ka cenšas ievērot pareizu dzīvesveidu un savos 56 gados regulāri piekopj fiziskās aktivitātes: „Kad ārkārtas situācijas dēļ vēl nebija ierobežojumu, kopā ar puiku gājām uz sporta zāli un spēlējām badmintonu. Vēl kopā ar sieviņu Līgu un Tomasu divreiz nedēļā cenšamies nūjot. Un, ja agrāk man fiziskās aktivitātes bija diezgan fragmentāras, tagad ar ģimeni cenšos sportot regulāri.”

Vents Armands priecājas, ka priekšrocība ir tajā, ka dzīvo ārpus pilsētas un viņam ir plašs lauku īpašums, kur vienmēr atrodas, ko darīt. „Savs pleķītis zemes ir jāapkopj. Tad mēs ar dēliņu gan zāģējam, gan skaldām, gan visādus citus darbus veicam. Un tas arī ir labs veids, kā jēdzīgāk un ne tik stresaini pavadīt šo laiku. Jo, veicot āra darbus, ķermeni pārņem fizisks un garīgs gandarījums, it sevišķi redzot, ka dēls iemācījies paveikt jaunus darbiņus.”

Tā apprecējās Vents Armands Krauklis

gallery icon
5

Bezmiega laiks

Protams, stresa Ventam Armandam Krauklim kā pilsētas vadītājam šobrīd ir pārpārēm. Un, ja sirds slimniekiem ieteikts nekreņķēties, tad – kā viņš tiek galā ar visām rūpēm, kas nu saradušās? „Nu jā... Stress ir mana amata milzīga blakne,” smagi nopūšas Krauklis un turpina: „Diemžēl tā arī neesmu iemācījies tikt ar to galā, tāpēc ar pilnvērtīgu gulēšanu un veselīgu miegu man ir milzīga problēma. Taču visā sliktajā var saskatīt arī labo. Piemēram, tajā, ka ļoti agri pamostos, jo šīs rīta stundas man ir laiks, kad varu palasīt grāmatas, netraucēti paveikt sarežģītākus darbus, uzrakstīt kādu nopietnāku dokumentu.”

Valkas mērs neslēpj, ka arī nakts laikā domā par darbu. „Visu laiku pa galvu griežas dažādas domas, kā risināt šā brīža problēmas. Bet arī jāatzīst, ka bieži vien tieši naktī rodas vislabākās idejas. Ja vienubrīd mēģināju tās ierunāt diktofonā, tad nu esmu sapratis, ka labāk pie gultas ir atstāt blociņu un pildspalvu. Un tad nākamajā rītā skatos, ko jēdzīgu esmu sarakstījis,” stāsta Vents Armands Krauklis, atklājot, ka arī brīvdienu rītos nespēj ilgāk pagulēt: „Un par to saņemu brāzienus no sievas. Taču man ir sabiedrotais – Dārtiņa arī brīvdienās ļoti agri ceļas, un tad pavadu rītus kopā ar meitu. Klusiņām kopā darbojamies, kamēr pārējie guļ.”

Problēmas ar matemātiku

Šajā krīzes laikā Valkā par pilsētniekiem rūpējas – tiem, kam nepieciešams, pašvaldība piegādā siltu ēdienu, tiek dezinficēti daudzdzīvokļu māju ārdurvju rokturi, gādāta sociālā palīdzība. Bet vai Valkas mēram atliek laika palīdzēt paša bērniem tālmācībā? „Nu, ar otrās klases vielu pagaidām vēl tieku galā. Lai gan daži teksta uzdevumi matemātikā ir tik jocīgi sastādīti, ka man nākas palauzīt galvu,” gardi nosmej Vents Armands Krauklis, sakot, ka mājmācība ir veids, kā vecākiem daudz vairāk būt kopā ar bērniem un vairāk iesaistīties viņu izglītošanā un aktivitātēs: „Mēs to ar sieviņu darām uz pusēm. Dažbrīd šis mācību process ir diezgan stresains. Pirmās dienas patiešām bija grūtas, bet nu jau esam iegājuši ritmā, process kļuvis saprotamāks. Es pat domāju, ka ir lietas, kuras šādi bērns iemācās labāk, nekā tas būtu noticis klātienē skolā, kur skolotājiem jāpievērš uzmanība vairākiem audzēkņiem vienlaikus. Vecāki tagad ir spiesti saviem bērniem sekot vairāk līdzi.”

Citas ziņas lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" dubultnumurā!