13. aprīļa jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1945. gadā Kārlis Krēsliņš - atvaļināts brigādes ģenerālis, Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesors, bijis Saeimas deputāts.

1954. gadā Valdis Ģīlis - ķirurgs un politiķis, bijis vairāku Saeimu deputāts.

1972. gadā Edgars Šneps - Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs.

1977. gadā Lelde Kaupuža - aktrise.

1978. gadā Līga Pinne - māksliniece.

1982. gadā Edgars Maskalāns - bobslejists.

1986. gadā Elvis Želubovskis - hokejists.

1990. gadā Anastasija Sevastova - tenisiste.

1994. gadā Elvis Merzļikins - hokeja vārtsargs.

Jubilāri pasaulē

1519. gadā Katrīna Mediči - Francijas karaliene (mirusi 1589. gadā).

1593. gadā Tomass Ventvorts - angļu valstsvīrs (miris 1641.gadā).

1648. gadā Žanna Marī Buvjē - franču mistiķe (mirusi 1717.gadā).

1743. gadā Tomass Džefersons - ASV prezidents (miris 1826.gadā).

1771. gadā Ričards Trevitiks - angļu inženieris un izgudrotājs, pirmās tvaika lokomotīves izstrādātājs (miris 1833.gadā).

1866. gadā Bačs Kesidijs - amerikāņu laupītājs (miris 1919.gadā).

1892. gadā Roberts Aleksandrs Vatsons - Vats - skotu izgudrotājs, kurš tiek uzskatīts par radara radītāju (miris 1973.gadā).

1901. gadā Žaks Lakāns - franču filozofs un psihoanalītiķis (miris 1981.gadā).

1906. gadā Semjuels Bekets - īru rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts (miris 1989.gadā).

1923. gadā Dons Adamss - amerikāņu aktieris, komiķis un režisors, zināms kā aģents Maksvels Smārts no seriāla "Ķeriet Smārtu!" (miris 2005. gadā).

1939. gadā Pols Sorvino - amerikāņu aktieris.

1940. gadā Makss Moslijs - angļu autosacīkšu funkcionārs, bijušais F1 boss.

1944. gadā Džeks Kesedijs - amerikāņu mūziķis ("Jefferson Airplane").

1948. gadā Mihails Šufutinskis - krievu mūziķis.

1950. gadā Rons Perlmans - amerikāņu aktieris, "Zelta globusa" ieguvējs.

1954. gadā Nīlss Olsens - dāņu dziedātājs, Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājs.

1955. gadā Irina Hakamada - krievu žurnāliste, publicite un politiķe.

1960. gadā Rūdijs Fellers - vācu futbolists un treneris.

1963. gadā Garijs Kasparovs - krievu šahists un politiķis.

1966. gadā Marks Fords - amerikāņu mūziķis ("The Black Crowes").

1973. gadā Sergejs Šnurovs - krievu mūziķis ("Ļeņingrad").

1974. gadā Sergejs Gončars - krievu hokejists, Stenlija kausa ieguvējs, olimpisko spēļu un pasaules čempionātu medaļnieks.

1975. gadā Tatjana Navka - krievu daiļslidotāja, olimpiskā čempione, divkārtēja pasaules un trīskārtēja Eiropas čempione.

1975. gadā Lu Bega - mūziķis.

1978. gadā Karless Pujols - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs, 2008. gada Eiropas čempions.

1983. gadā Klaudio Bravo - čīliešu futbolists, divkārtējs "Copa America" uzvarētājs.

Notikumi Latvijā

1700. gadā, lai Vidzemes iedzīvotājus noskaņotu labvēlīgi, Zviedrijas karalis Kārlis XII paraksta dokumentu, kurā apsola, ka visi karalim uzticamie pavalstnieki var cerēt uz privilēģiju un brīvību paplašināšanu.

2000. gadā augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem kā kandidātu ģenerālprokurora amatam izvirza Cēsu rajona virsprokuroru Jāni Maizīti.

2000. gadā Saeima pieņem Komerclikumu. 2002. gada 1.janvārī likums stājas spēkā.

Notikumi pasaulē

1204. gadā Ceturtā krusta kara laikā krustneši izlaupa Konstantinopoli.

1250. gadā Ēģiptē tiek sakauts Septītā krusta gājiena karaspēks, Francijas karalis Luijs IX tiek sagūstīts.

1598. gadā Francijas karalis Anrī IV izdod Nantes ediktu, hugenotiem piešķirot reliģisko brīvību.

1829. gadā Lielbritānijas parlaments Romas katoļiem piešķir reliģisko brīvību.

1849. gadā Ungārija kļūst par republiku.

1919. gadā Britu armija Amritsarā nošauj 379 neapbruņotus indiešus, kas protestē pret divu Kongresa partijas līderu arestu.

1932. gadā Vācijas valdība aizliedz paramilitāros nacistu grupējumus SS un SA.

1941. gadā Padomju Savienība un Japāna paraksta piecu gadu neitralitātes paktu Otrajā pasaules karā.

1945. gadā Padomju karaspēks Otrajā pasaules karā atbrīvo Austrijas galvaspilsētu Vīni, kas bija pirmā ārvalstu galvaspilsēta, ko bija okupējusi nacistiskā Vācija.

1945. gadā masīvā sabiedroto spēku bombardēšanas vilnī Otrajā pasaules karā tiek sagrauta liela Japānas galvaspilsētas Tokijas daļa.

1945. gadā Vācijas karaspēks Otrajā pasaules karā Garedelegenē nogalina vairāk nekā tūkstoti politisko un militāro ieslodzīto. Notikušo pēc divām dienām atklāj amerikāņu karaspēks.

1964. gadā amerikānis Sidnijs Puatjē kļūst par pirmo melnādaino aktieri, kas saņēmis "Oskara" balvu. Viņš ieguva labākā aktiera balvu par darbu filmā "Lilies of the Field".

1970. gadā pēc skābekļa tvertnes eksplozijas ASV kosmosa kuģī "Apollo 13", kas dodas uz Mēnesi, apkalpe zaudē skābekļa krājumus un elektroenerģiju. Incidenta dēļ kuģis ir spiests griezties atpakaļ, un pēc vairāku dienu satraukuma tas 17. aprīlī veiksmīgi piezemējas.

1975. gadā pēc palestīniešu kaujinieku uzbrukuma kādai baznīcai Libānas galvaspilsētā Beirūtā kristiešu kaujinieki no slēpņa uzbrūk autobusam un nogalina 22 palestīniešus. Šis notikums tiek uzskatīts par 15 gadus ilgā Libānas pilsoņu kara sākumu.

1990. gadā Padomju Savienība pirmo reizi atzīst, ka tā ir vainojama tūkstošiem poļu virsnieku un inteliģences pārstāvju nogalināšanā Katiņā.

1997. gadā Taigers Vudss 21 gadu vecumā uzvar "US Masters" golfa turnīrā, kļūstot par visu laiku jaunāko prestižās trofejas ieguvēju.

2003. gadā Nepāla atbrīvo divus apcietinātos maoistu līderus, izpildot galveno nemiernieku priekšnoteikumu miera sarunu uzsākšanai, lai izbeigtu sacelšanos, kura prasījusi vairāk nekā 7200 cilvēku dzīvības.