Pasaules labākais bārmenis Andris Reizenbergs krīzes laikā sācis tirgot siļķes

Reizenbergs, kas pirms dažiem mēnešiem tika atzīts par pasaulē labāko bārmeni, bija viens no pirmajiem, kurš koronavīrusa pandēmijas dēļ aizvēra savu bāru, – tas notika uzreiz jau tajā dienā, kad tika slēgta Latvijas robeža. „90 procenti mūsu klientu ir tūristi. Kad paziņoja, ka robežas aizslēgtas, un todien Rīgā viesnīcas jau bija tukšas, mēs vēl pamēģinājām strādāt, taču sapratām, ka nav vērts komunālajos maksājumos tērēt jau tā neesošos līdzekļus. Pieņēmām lēmumu pārtraukt darbību,” žurnālam "Kas Jauns" skaidro Andris Reizenbergs, kas ar savu jauno nodarbošanos pat ticis pie jaunas iesaukas – Siļķu Andrīts.

Uz valsts pabalstu necerēt?

Viņa galvenās rūpes tagad ir norēķināties ar visiem piegādātājiem, parūpēties par darbiniekiem. „Labi, ka Rīgas nami nāca pretī un uz dīkstāves laiku atcēla īres maksu. Tas ir liels pluss. Diemžēl dažiem piegādātājiem esam palikuši parādā, jo arī mums ir parādā vairāki klienti, kuri nav samaksājuši par pasākumu apkalpošanu. Tiklīdz saņemsim naudu no viņiem, tā arī segsim savus parādus. Citu variantu nav, jo kontā uzkrājumu nav… Šis restorānu biznesam nebija tas labākais laiks, kad doties piespiedu dīkstāvē, jo nevienam nav uzkrājumu. Tāpēc, ka tieši janvāris, februāris, marts ir tie mēneši, kas vienmēr bijuši tie tukšie, kad tiek strādāts ar mīnusiem, gaidot pavasari un tūrisma sezonas atsākšanos. Šā iemesla dēļ arī uz palīdzību no valsts mums necerēt.

Valsts ar dīkstāves pabalstu atbalsta tikai tos uzņēmumus, kam nodokļu parāds nav lielāks par 150 eiro. Bet lielākā daļa ēdināšanas un viesmīlības uzņēmumu gada pirmajos mēnešos ir nodokļu parādnieki! Tā vienmēr ir bijis, un aprīlī, maijā, kad atsākas sezona un parādās ienākumi, visi nodokļi un parādi tikuši atmaksāti. "Balzambārs" piecu sešu gadu laikā valstij nodokļos ir samaksājis pāri par 250 000 eiro, bet nu valsts mums parāda, maigi sakot, vidējo pirkstu! Nu kādā sakarā? Tikai tāpēc, ka šajos mēnešos viesmīlības biznesā nekad nav bijis ienākumu. Tas nav pareizi. Domāju, ka šajā drūmajā situācijā valstij tomēr ir mazliet jāpanāk pretī,” sašutis ir "Balzambāra" saimnieks Andris Reizenbergs, piebilstot, ka darbinieki pagaidām vēl netiek atlaisti.

Siļķu Andrīts

Tagad, esot bez darba un ienākumiem, Reizenbergs atradis veidu, kā vismaz kaut ko nopelnīt iztikai. Viņš piegādā salātus "Siļķe kažokā" un no draugiem pat guvis mīļu iesauku Siļķu Andrīts.

Ideja par ko tādu pasaulē labākajam bārmenim bija jau sen. „Sieva vienmēr uz svinībām pagatavoja siļķi kažokā. Viņai šie salāti patiešām sanāk izcili, tāpēc domāju, ka tā ir štelle – tos varētu tirgot. Taču tā arī šī ideja netika īstenota, līdz tagad, mājās sēžot un neko nedarot, nolēmām riskēt! Teicu sievai, ka vismaz jāpamēģina. Ja neaizies, tāpēc jau nebūsim zaudētāji – paši apēdīsim,” stāsta Andris Reizenbergs.

Viņi sākuši ar 10 porcijām. Pagatavojuši, nobildējuši, ielikuši sociālajos tīklos, un jau pirmajās piecās minūtēs visas porcijas bija rezervētas! „Sapratu, ka šī lieta ir jāturpina. Pasūtījumu apjoms ar katru dienu pieaug, un es pat domāju, ka vajadzētu saukt palīgā "Balzambāra" pavāru! Jo skaidrs – ja pieprasījums pēc siļķes kažokā pieaugs, būs jāmeklē papildspēki. Kaut vai porciju izvadāšanā,” spriež Andris, sakot, ka šobrīd izvadātājs ir viņš pats, bet vienu dienu palīdzējis arī dvīņubrālis Inguss Reizenbergs.

Savu jauno saimniecisko darbību Andris ir oficiāli reģistrējis gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan saņēmis mājražotāja atļauju Pārtikas un veterinārajā dienestā. „Visu šo darbību oficiāli sakārtot nemaz nebija tik sarežģīti. Protams, ievēroju arī maksimālo piesardzību – man ir gumijas cimdi, sejas maska, ar pasūtītājiem fiziski nekontaktējos,” saka Reizenbergs, aicinot arī citus būt radošiem un šajā drūmajā situācijā atrast veidus, kā darboties. „Protams, ir jau dīvaini, ka vēl pirms mēneša bārā tirgoju savu pasaules čempionāta uzvarētāja kokteili, bet tagad izvadāju salātus. Taču es nesūdzos, jo esmu gandarīts par to, ko daru. Tad es neceltos septiņos no rīta un neietu gulēt divos naktī, līdz nav samizoti kartupeļi, burkāni un bietes. Tagad dienā ir ap 40 pasūtījumiem, darba pietiek, un var arī mazliet nopelnīt. Ja tā turpināsies, vismaz hipotekāro kredītu bankai varēšu nomaksāt. Jo mūsu sfērā milzu uzkrājumus sarūpēt ir neiespējami.”

Cer atsākt darbību

Andris Reizenbergs pesimismā pagaidām neslīgst. Viņam vienīgi žēl, ka nevar nodrošināt darbu saviem darbiniekiem. „Man sirds sāp par viņiem. Daudziem nākas pamest īres dzīvokļus, jo nevar vairs par tiem samaksāt, un atgriezties dzīvot pie vecākiem. Bet ko lai dara tie, kam nav kur pārcelties?” nosaka Reizenbergs, piebilstot: „Bet, no otras puses, ja tā padomā – šī situācija piespiedīs cilvēkus novērtēt katru eiro, nebūt izšķērdīgiem. Domāju, ka mums visiem mainīsies vērtības.”

Andris ir arī cerību pilns pēc krīzes turpināt strādāt "Balzambārā". „Ja atvērs robežas, atsāksim darbību. Bet Dievs vien zina, kas un kā viss vēl notiks. Iespēja atsākt strādāt un atgūties ir reāla, jo parādu nav tik daudz, lai gadu nāktos strādāt tikai parādu atdošanai. Domāju, ka optimizēsim darbību, samazināsim sortimentu, piedāvāsim mazāk kokteiļu un ne tik daudz ēdienu. Būs jau labi! Galvenais izdzīvot šo laiku!” degunu nenokar Reizenbergs, piebilstot: „Un šis būtu īstais brīdis, lai pašvaldības nāktu pretī uzņēmējiem. Piemēram, šogad par vasaras terasēm neprasot naudu. Izķepurosimies tikai tad, ja cits citam palīdzēsim!”

Citas ziņas un notikumus skatiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!