16. marta jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1980. gadā Marts Kristians Kalniņš - mūziķis, grupas "Autobuss debesīs" solists.

1972. gadā Uldis Augulis - politiķis, bijis satiksmes un labklājības ministrs.

1967. gadā Aleksandrs Kerčs - hokejists.

1954. gadā Guntis Lazda - Ļaudonas vidusskolas direktors.

1953. gadā Inguna Ebela - organizācijas "Glābiet bērnus" priekšsēdētāja.

1950. gadā Anatolijs Melnis – bijušais Rīgas Aeronavigācijas institūta rektors.

1943. gadā Kārlis Strēlis - bijušais "VEF Rīga", "ASK Rīga" un Latvijas PSR basketbolists, LSPA profesors.

1938. gadā Zenons Indrikovs - Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras doktors, Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte asociētais profesors.

1865. gadā Aspazija (Elza Rozenberga) - izcila latviešu dzejniece, literāte (mirusi 1943.gada 5.novembrī).

Jubilāri pasaulē

1991. gadā Volfgangs van Heilens - amerikāņu basģitārists ("Van Halen").

1989. gadā Pīčesa Geldofa - britu slavenība, Boba Geldofa meita.

1989. gadā Teo Volkots - angļu futbolists.

1987. gadā Tīju Kuika - igauņu modele.

1980. gadā Tīu Kuika - igauņu supermodele.

1980. gadā Felipe Reijess - spāņu basketbolists.

1979. gadā Lēna Peisa - somu mūziķe ("Lordi").

1964. gadā Gors Verbinskis - amerikāņu kino režisors, scenāriju autors, producents un mūziķis, pirmo triju "Karību jūras pirātu" sāgas filmu režisors, divu "Oskara" balvu ieguvējs.

1959. gadā Jans Stoltenbergs - Norvēģijas premjerministrs.

1956. gadā Evelīna Vidmere-Šlumfa - Šveices prezidente.

1954. gadā Nensija Vilsone - amerikāņu mūziķe, grupas „Heart” vokāliste un ģitāriste.

1953. gadā Ričards Solmens - amerikāņu bezmaksas programmatūras aktīvists.

1953. gadā Izabella Ipēra - franču aktrise.

1949. gadā Ēriks Estrada - amerikāņu aktieris.

1948. gadā Mārgareta Veisa - amerikāņu rakstniece.

1940. gadā Bernardo Bertoluči - itāļu kinorežisors.

1933. gadā Sendijs Veils - amerikāņu finansists un filantrops.

1927. gadā Vladimirs Komarovs - PSRS kosmonauts. Pirmais padomju kosmonauts, kas bijis kosmosā divreiz, kā arī pirmais cilvēks, kas gājis bojā kosmiskajā lidojumā (miris 1967.gadā).

1926. gadā Džerijs Lūiss - amerikāņu komiķis (miris 2017. gadā).

1925. gadā Luiss Miramontess - meksikāņu ķīmiķis, viens no kombinēto orālo kontracepcijas līdzekļu izgudrotājiem (miris 2004.gadā).

1920. gadā Traudla Junge - Ādolfa Hitlera sekretāre (mirusi 2002.gadā).

1918. gadā Frederiks Reinīss - amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1998.gadā).

1911. gadā Jozefs Mengele - nacistiskais kara noziedznieks (miris 1979.gadā).

1859. gadā Aleksandrs Popovs - krievu fiziķis (miris 1906.gadā).

1839. gadā Renē Fransuā Armāns Silī - Pridoms - franču rakstnieks, pirmais Nobela prēmijas laureāts literatūrā (miris 1907.gadā).

1789. gadā Georgs Oms - vācu fiziķis (miris 1854.gadā).

1774. gadā Metjū Flinderss - angļu ceļotājs (miris 1814.gadā).

1751. gadā Džeimss Medisons - ASV ceturtais prezidents (miris 1836.gadā).

Notikumi Latvijā

2007. gadā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatora Rīgā, Stabu ielā, tiek pārvests uz Matīsa cietumu.

2006. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) pasludina spriedumu Tatjanas Ždanokas (PCTVL) sūdzībā pret Latvijas valsti, atzīstot, ka Latvija nav pārkāpusi Ždanokas cilvēktiesības. Tiesa atzīst, ka Latvija nav pārkāpusi tiesības uz brīvām vēlēšanām un ka nav nepieciešams atsevišķi vērtēt Ždanokas sūdzību par tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz pulcēšanās brīvību. Pateicoties labvēlīgajam ECT spriedumam, Latvijai nav jāmaksā Ždanokai kompensācija, kā to bija lēmusi Tiesas palāta pirmajā spriedumā šajā lietā. Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams. Ždanokas sūdzība pret Latviju bija pirmā, kurā ECT saskārās ar totalitārā komunisma politisko mantojumu.

2006. gadā mēģinājums sarīkot neatļautu leģionāru piemiņas gājienu no Latviešu strēlnieku laukuma uz Brīvības pieminekli beidzas nesekmīgi. Gājiena dalībnieki sākotnēji dodas no Latviešu strēlnieku laukuma Brīvības pieminekļa virzienā, taču Rātslaukumā notiek saķeršanās ar nacionālboļševikiem, kas neļauj gājiena dalībniekiem turpināt ceļu. Notiek neliela pagrūstīšanās, pēc kuras gājiena rīkotāji tā dalībniekus aicina atgriezties Latviešu strēlnieku laukumā. Starp gājiena dalībniekiem un nacionālboļševikiem izvietojas policistu ķēde. Rīgas centrā ir noteikti ievērojami drošības pasākumi. Naktī iežogots Brīvības piemineklis, laukums ap pieminekli un teritorija starp viesnīcu "Roma" un ēstuvi "McDonald's".

2006. gadā Administratīvā apgabaltiesa atstāj spēkā tiesas spriedumu, ar kuru nacionālboļševiku līderim Benesam Aijo piespriests 80 latu naudas sods par pieķēdēšanos pie Iekšlietu ministrijas ēkas durvīm. Apgabaltiesa noraida Aijo iesniegto apelācijas sūdzību, kurā viņš lūdz atcelt pērn pieņemto Centra rajona tiesa spriedumu. 2005.gada februāra vidū pie ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6 Aijo pieķēdējās brīdi pēc tam, kad viņam tika uzrādīta apsūdzība par mēģinājumu izplatīt aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu un vardarbīgi grozīt valsts iekārtu.

2005. gadā leģionāru atceres pasākumos pie Brīvības pieminekļa izceļas nekārtības, kad sabiedriskās organizācijas "Dzimtene - krievu nacionālā savienība" rīkotā piketa antifašisma atbalstam dalībnieki, rokās sadevušies, cenšas nosprostot gājēju pāreju pie "Laimas" pulksteņa, gaidot "Kluba 415" rīkotā leģionāru atceres gājiena dalībniekus. Policija pārrauj protestētāju ķēdi un sadala viņus divās grupās. Cilvēki tiek aizturēti. Policijas darbinieki cenšas aizturēt arī tos nesankcionētā pasākuma dalībniekus, kuri ir ģērbušies arestantu apģērbā ar numuriem, Dāvida zvaigzni un citiem koncentrācijas nometņu ieslodzīto atribūtiem. Aizturēts tiek arī nesankcionētā piketa dalībnieks, kurš apmētāja leģionāru atcerei veltītā pasākuma dalībniekus ar jēlām olām.

2005. gadā sākas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīte Vācijā, kuras laikā šīs valsts uzņēmēji iztauja prezidenti par investīciju iespējām Latvijā. Valsts prezidente piedalās Latvijas konsulāta atklāšanā Bonnā. Prezidente arī pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni Vācijas Bundestāga deputātiem par ieguldījumu Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā un NATO.

2003. gadā notiek pirmais Latvijas ebreju kopienu kongress, kura laikā tiek nodibināta Latvijas Republikas ebreju draudžu un kopienu padome. 2002. gada

16. marts Daugavpilī notiek politiskās organizācijas "Latgales gaisma" otrais kongress, kurā par partijas vadītāju atkārtoti tiek ievēlēts Daugavpils mērs Rihards Eigims.

1999. gadā Latvijas Krievu kopiena piketē Kronvalda parkā iepretim Kongresu namam, godinot fašisma upuru piemiņu.

1999. gadā Latvijas Nacionālo karavīru biedrība rīko gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšanu pie pieminekļa.

1998. gadā Esplanādē notiek pikets pret nacisma izpausmēm Latvijā, kurā pulcējas aptuveni 1500 Latvijas Krievu kopienas pārstāvji.

1998. gadā Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Vācijas vēstnieks Latvijā Horsts Vaizels paraksta līgumu par klasificētās informācijas savstarpēju aizsardzību.

1998. gadā Rīgas Domā notiek latviešu leģiona atceres pasākums, bet pēc tā - leģionāru gājiens uz Brīvības pieminekli. Lai arī Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis rekomendējis Nacionālo bruņoto spēku (NBS) virsniekiem un instruktoriem nepiedalīties leģionāru pasākumos, Nacionālo Daugavas vanagu apvienības rīkotajos pasākumos piedalās NBS vadība - NBS komandieris Juris Dalbiņš un Jūras spēku komandieris Gaidis Zeibots. Latvijas valsts skaidras attieksmes trūkums pret latviešu leģionāriem rada politiskās spekulācijas iespējas.

1996. gadā ārkārtas sēdē Ministru kabinets akceptē Latvijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas garantijas līgumu par 76,2 miljonu ASV dolāru kredīta piešķiršanu VAS "Latvenergo", lai realizētu Daugavas HES rekonstrukcijas projektu.

1995. gadā Saeima pieņem Pilsonības likuma grozījumus, kas paredz, ka latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, saņem pilsonību bez naturalizācijas procedūras.

Notikumi pasaulē

2014. gadā Krimā notiek "referendums" par pievienošanos Krievijai, kas kopš 28.februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu. Atbilstoši promaskavisko varasiestāžu teiktajam vairums referenduma dalībnieku nobalso par pievienošanos Krievijai.

2006. gadā pirmo reizi pēc ASV vadītās invāzijas 2003.gadā un trīs mēnešus pēc ievēlēšanas notiek Irākas parlamenta sēde.

2006. gadā ANO Ģenerālā Asambleja pārliecinoši nobalso par ANO Cilvēktiesību padomes izveidošanu.

2005. gadā Izraēla oficiāli nodod Jērikas pilsētu palestīniešu pašpārvaldē.

2002. gadā 82 gadu vecumā mirst itāļu aktieris un režisors Karmelo Bene, kas bija slavens ar eksperimentālas tehnikas izmantošanu.

2000. gadā 81 gada vecumā mirst bijušais amerikāņu kara pilots Tomass Fīrbijs, kurš Otrajā pasaules karā nometa atombumbu uz Japānas pilsētu Hirosimu.

1999. gadā dienu pēc izmeklēšanas ziņojuma publiskošanas atkāpjas Eiropas Komisijas visi 20 locekļi, kas ziņojumā vainoti krāpšanā un favorītismā, kā arī kontroles zaudēšanā pār Briseles birokrātiju.

1998. gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II atvainojas par Romas katoļu klusēšanu holokausta laikā.

1993. gadā viesuļvētrā ASV austrumu piekrastē iet bojā 184 cilvēki.

1988. gadā Kurdu apdzīvotā Irākas pilsēta Halabdža piedzīvo ķīmisku gāzu uzbrukumu, kas prasa tūkstošiem dzīvību.

1984. gadā Islāma fundamentālisti nolaupa ASV Centrālās izmeklēšanas pārvaldes (CIP) Beirūtas nodaļas vadītāju Viljamu Bakliju, kurš vēlāk mirst nebrīvē.

1982. gadā PSRS vadītājs Leonīds Brežņevs paziņo, ka iesaldē SS-20 raķešu izvietošanu uz rietumiem no Urālu kalniem.

1978. gadā "Sarkano brigāžu" kaujinieki nolaupa bijušo Itālijas premjerministru Aldo Moro, kurš 9.maijā tiek atrasts miris.

1978. gadā tankeris "Amoco Cadiz" uzskrien uz sēkļa Francijas Bretaņas piekrastē, nopludinot 220 000 tonnu naftas.

1973. gadā 14 valstu finanšu ministri un SVF, EDSO un BIS vadītāji ar ASV atbalstu Parīzē vienojas par valūtas sistēmas izveidi, kas balstīta uz mainīgām apmaiņas likmēm.

1969. gadā pasažieru lidmašīnas katastrofā Venecuēlā iet bojā 155 cilvēki.

1968. gadā amerikāņu karavīri iebrūk Vjetnamas ciematā Milai un, neatraduši tur kaujiniekus, brutāli nogalina visus iedzīvotājus un arī mājdzīvniekus. Saskaņā ar dažādu avotu ziņām, Milai slaktiņa upuru skaits sniedzas no 340-500. Liela daļa no upuriem bija sievietes un bērni. Kaut arī ASV armija sākotnēji centās apslēpt notikušo slaktiņu, ziņas par to nonāca atklātībā, kritiski ietekmējot ASV sabiedrības attieksmi pret karu Vjetnamā.

1945. gadā britu gaisa spēku 20 minūtes ilgā bombardēšanā Otrajā pasaules karā tiek iznīcināti 90 procenti Vācijas pilsētas Vircburgas un nogalināti 5000 cilvēku.

1939. gadā nacistiskā Vācija pasludina gandrīz visu Slovākiju par savu "protektorātu", atlikušo daļu anektē Ungārija.

1937. gadā mirst britu valstsvīrs Sers Džozefs Ostens Čemberleins, kurš kā Lielbritānijas ārlietu ministrs 1925.gadā noslēdza Lokarno paktu un kopā ar ASV viceprezidentu Čārlzu Geitsu Dāvsu saņēma Nobela Miera prēmiju.

1935. gadā Ādolfs Hitlers pavēl Vācijai apbruņoties, pārkāpjot Versaļas līgumu. Tiek atjaunota karaklausība, lai izveidotu Vērmahtu.

1930. gadā mirst Spānijas diktators Primo de Rivjera.

1926. gadā ASV Masačūsetsas štatā profesors Roberts Godards palaiž pirmo ar šķidro kurināmo darbināto raķeti.

1914. gadā Francijas ministra Žozefa Kejo sieva Enrieta nošauj avīzes "Le Figaro" redaktoru Gastonu Kalmē.

1872. gadā futbola klubs "Wanderers" uzvar pirmajā britu Futbola asociācijas kausa izcīņā, Londonā ar rezultātu 1:0 pieveicot "Royal Engineers". Šis ir pasaules senākais futbola turnīrs.

1815. gadā princis Villems pasludina sevi par Nīderlandes karali, kļūstot par pirmo konstitucionālo monarhu Nīderlandē.

1802. gadā Vestpointā tiek dibināta ASV Militārā akadēmija.

1792. gadā tiek sašauts Zviedrijas karalis Gustavs III, kurš mirst 29.martā.

1521. gadā portugāliešu pasaules apceļotājs Ferdinands Magelāns sasniedz Filipīnas.

1190. gadā krustneši Jorkā sāk ebreju slaktiņus.

597. gada p.m.ē. babilonieši iekaro Jeruzalemi.