#MeToo ēnā. Seriāla "The Morning Show" recenzija

Tieši #MeToo temats un tā atainojums seriālā jau raisījis diskusijas par šo televīzijas stāstu. Uzreiz gan jāatzīst, ka seriāls piedāvā ko daudz dziļāku nekā ieskatu mediju virsrakstos nodrillētajā tēmturī.

«Šie stāsti vairs nav norokami»

Šādu frāzi kāda prominenta žurnāliste seriālā pasaka savam ilggadējam draugam un kolēģim, brīdinot, ka viņa vārds parādīsies rakstā saistībā ar skandālu. Vienlaikus atzīstot, ka, ja to neuzrakstīs viņa, tad to izdarīs kāds cits. Ir kāds amerikāņu joks par cirka darbinieku, kurš aizskatuvē grābj ziloņu izkārnījumus un dzied dziesmu: «There's no business like show busines» (nav otra tāda biznesa kā šovbizness). Tas par amerikāņu sapni un šovbiznesu pastāsta ļoti daudz. Neapšaubāmi ir veiksmes stāsti, un daudzi jūsmo par amerikāņu sapņa realizētājiem, tomēr tā aizkulisēs ir arī ļoti daudz mēslu.

Viens no nesenajiem spožajiem apliecinājumiem tam bija 2017. gada nogale, kas neatgriezeniski izmainīja izklaides un mākslas industriju visā pasaulē. Pēc Hārvija Vainstīna seksuālo noziegumu nākšanas gaismā un #MeToo kustības sprādziena sociālo tīklu vidē vēl aizvien uzzinām par jauniem gadījumiem, kur varas pozīcijas ir izmantotas no spēcīgo un līdz šim neaizskaramo puses, lai iegūtu baudu no padotajiem. Lai gan visvairāk tika sapurināta ASV izklaides industrija, skandāli drīz vien atklājās visās pasaules malā. Pie mums Latvijā viss klusi, bet pat brāļu tautā Lietuvā bija ne viens vien skandāls. Visskaļāk tika apvainots pasaulē slavenais Lietuvas kino režisors (noteikti arī slavenākais Baltijas režisors) Šarūns Barts. Tomēr līdz ar daudzu seksuālo varmāku atmaskošanu šai kustībai radās ēnas puses, par ko jaunais seriāls nekautrējas runāt.

«Rīta šovs» viennozīmīgi ir svarīgākais mākslas darbs, kas līdz šim ir pievērsies un analizējis šo vēl gandrīz karsto tematu. «Rīta šovs» nerunā par reālām personām, bet izspēlē tās izdomātas ASV mediju koncerna darba vidē. Konkrētāk, kādā rīta šova komandas vidē, kur visiem nākas strādāt tik daudz, ka laika privātajai dzīvei neatliek.

Jau 15 gadus «Rīta šovu» vada Mičs un Aleksa, kuri visai Amerikai kļuvuši par ideālo rīta ekrāna ģimeni, ar kuru kopā mosties. Seriāla stāsts sākas ar to, ka šī ģimene sabrūk. Mičs gadiem, izmantojot savu stāvokli, ir uzmācies savām padotajām. Vienmēr tas ir piesegts un noklusēts, tomēr ir sākusies #MeToo ēra, un kāds ir nopludinājis informāciju. Skaidrs, ka TV kanāls reaģē momentā, Mičs tiek atlaists un izstumts. Cilvēki, kas par to zinājuši un pat gadiem pieseguši, kļūst par publiskiem viņa nosodītājiem. Aktuāls kļūst liels jautājums. Kas kļūs par Dženiferas Anistones atveidotās dzelzs sievietes Aleksas partneri visnozīmīgākajā ASV rīta šovā? Nejaušību virknes rezultātā šī pozīcija kā debesu dāvana tiek piespēlēta provinces bezkompromisu žurnālistei Bredlijai Kūperei, kuru atveido Rīza Viterspūna. Lieki piebilst, ka viņa pati to īsti pat negrib un pēc tā nav tiekusies atšķirībā no virknes citu jauno kolēģu. Šajā brīdī, protams, varas spēles un drāma var sākties.

Arī trešā vara kādam pieder

«Rīta šovs» nav par #MeToo, bet tas ir stāsts par varu. Ļoti precīzs ir seriāla publicitātes materiālu sauklis - ziņas ir tikai puse no stāsta. Šī seriāla neapstrīdami augstā kvalitāte balstās uz diviem pamatīgiem stūrakmeņiem - aktieru ansambli un scenāriju. Stāstam ir ar daudz šķautnes. Tas ir par varu, bet tas ne mazāk ir arī par cilvēkiem, un gandrīz katrā sērijā rodami vēl kādi citi šo plašāko tēmu aspekti vai apakštēmas, kuras intrigas uzturēšanas nolūkos sīkāk neapspriedīšu.

Bez liekuļošanas seriāls atļaujas kritizēt pašu žurnālistu vidi, tāpat kā brīžiem uzdod jautājumus par #MeToo sūtību. Īpaši spilgta ir aina, kur TV ļaudis ir sagatavojuši sižetu ar jaunās žurnālistes Bredlijas māti, kura savu emocionālo tekstu patiesi amerikāniskā garā nolasa no PR cilvēku sagatavota špikera. Visā šajā mākslīgajā karjeras cilvēku pasaulē ir melnā avs. Rīzas Viterspūnas tēlotās Bredlijas aicinājums ir patiesība žurnālistikā. Gandrīz viņai vienīgajai tā izrādās svarīgāka par jebko citu, jo pārējie ir gatavi daudz ko nepateikt sava labuma dēļ. «Rīta šovs» piedāvā ļoti dziļu, analītisku, pat kritisku skatījumu uz #MeToo. Šī seriāla teju izcilais scenārijs iztiek bez ieslīgšanas politkorektuma diktātā un parokas dziļākos šīs problēmas slāņos. Seksuālā varmācība netiek noliegta, jo tā patiešām bija, bet diez gan ātri pēc šīs kustības sākuma pasaules lielie un varenie to sāka izmantot savu rēķinu kārtošanai. Varbūt gluži vienkārši atsevišķi #MeToo skandāli kādam ir finansiāli un karjerai izdevīgi. Pasaule nav tikai balta vai tikai melna, par ko pārāk bieži aizmirst tik daudzi seriālu un filmu veidotāji, it sevišķi, ķeroties pie sociāli jūtīgiem tematiem. Arī neviens no varoņiem šajā stāstā nav ne tuvu ideāls.

Varētu pat drosmīgi teikt, ka «Rīta šovam» piemīt kaut kas no izcilākās amerikāņu dramaturģijas tradīcijas. Lai gan, šo stāstu izstiepjot seriāla formātā, nenoliedzami vietām zūd spraigums, salīdzinot ar to, ja tas būtu divu stundu garas filmas formātā. Tomēr iegūstam iespēju iedziļināties neviennozīmīgajos notikumos, kas šoreiz ir svarīgāk par spriedzi. Holivudas kino vienmēr mīlējis sarunu drāmas – vai nu tas notiek tiesu zālēs, vai politikas gaiteņos. «Rīta šovs» ir liekams labāko šī žanra filmu un seriāla plauktiņā. Ar vienu atrunu. Mums ir jāļauj seriālam sevi pierādīt pēc visnotaļ gausās un brīžiem pat juceklīgās pirmās sērijas, kas ārpus pārliecinošās aktierspēles šķietami neko vairs nesola.

Komiķu iznāciens drāmā

Veidotāju izvēle ir bijusi drosmīga, bet absolūti precīza. Divi no trīs skaļākajiem aktieru vārdiem – Dženifera Anistone un Stīvs Karels – retajam no mums asociējas ar dramatisko vai traģisko lomu talantu. Tomēr viņi mūsu priekšā iznes spēcīgus un sarežģītus raksturus, kuriem jāizdzīvo visnotaļ smaga pieredze. Īpaši Anistone panāk to, ka sekot viņai līdzi ekrānā ir gandrīz fiziski satraucoši un sāpīgi. Mēdz teikt, ka aktierim jābūt sava atveidotā tēla advokātam skatītāju priekšā. Anistone to paveic. Lai kādu intrigu vai riebeklību Aleksa Līvija pastrādātu, Anistones atveidojumā viņai drīzāk jūtam līdzi, nevis nosodām.

"Apple TV+" piedāvā vienu no labākajām aizvadītā gada TV ekrāna drāmām. Turklāt nekas nebeigsies. Ir droši zināms, ka šogad piedzīvosim «Rīta šova» otro sezonu. Tomēr, lai tam labāk sekotu, jāsāk ar ceļojumu pirmajā sezonā Ņujorkas televīzijas darbinieku dzīvēs, kuru bezgalīgais darbaholisms tik ļoti savīts un samezglots ar viņu cilvēcisko un pretrunīgo būtību.