Psihoterapija franču gaumē. Filmas "Sibilas kārdinājums" recenzija

Izlēmusi atgriezties pie savas sapņu nodarbes rakstniecības, Sibila slēdz psihoterapijas praksi. Bet viņas pēdējā paciente negaidīti kļūst par iedvesmas avotu jaunajam romānam – jaunās, apjukušās aktrises Margo stāsts uzjunda Sibilā dziļi apslēptus pārdzīvojumus. Psihoterapija, realitāte un pagātne saplūst kopā ar romānu, pārkāpjot arvien bīstamākas robežas. Ar laiku tiešām tās robežas pajūk – nereti ir grūti saprast, vai notiekošais ir realitāte vai vien Sibilas fantāzijas un vēlmes.

Šī neirotiskā drāma par manipulēšanu, kaisli, iekāri un bezpalīdzību savu fobiju priekšā nebūt nav viegls kino, taču izsmalcināts, skaists un pārdomāts gan. Triē izlolotā darba varoņi pamanās ik pa laikam pieņemt ne visai pārdomātus lēmumus, kurus režisore pat negrasās attaisnot, toties ietērpj tos tādās elegances un šika niansēs, ka atliek vien jūsmot un baudīt. Tas panākts tiek arī ar montāžu – Lorāns Senešāls meistarīgi spēlējas ar pārslēgšanos uz ainiņām no pagātnes, paralēliem stāstījumiem un asām kadru maiņām. Bet režisore Triē savukārt spēlējas gan ar Alfrēda Hičkoka cienīgu spriedz un Ingmara Bergmana cienīgu raksturu izpēti, neaizmirstot izsmalcinātu un neuzkrītošu humoru, ar ko lepotos pat Vudijs Alens.

Ja filmas pirmajās divās trešdaļās «Sibilas kārdinājums» atgādina stilīgu erotisko trilleri, kurā notikumi šķiet vairāk vai mazāk iepriekšparedzami, beigu fāzē Triē skatītāju pārsteidz ar jestrāku, absurdāku un mīļi muļķīgu priekšnesumu, Sibilu iemetot tādā melnajā caurumā, ko viņa šķiet arī pelnījusi.

Sievietes un viņu vīrieši

Kā jau franču filmā pienākas, neiztrūkst mīlas trijstūra – tajā gan ierauta netiek Sibila, bet viņas kliente Margo, ko tik spīdoši atveido Adele Eksarhopula, kas pirms vairākiem gadiem uzmirdzēja romantiskajā drāmā «Zils ir vissiltākā krāsa». Margo vēršas pie Sibilas palīdzības ne tāpēc, ka viņai vajadzētu psihoterapeites analīzi, bet viņa grib beidzot kontrolēt pati savu dzīvi. Un vai tad to nevēlas ikviens? To grib arī Sibila – izbijusi alkoholiķe, kas nemitīgi velk dūmu pēc dūma, atradusi rakstnieces iedvesmu savas klientes dzīvē un peripētijās. Taču klientes privāto un intīmu sarunu ierakstīšana sava romāna vajadzībām noved pie tā, ka sapinas viss – psihoterapeites darbs ar romāna rakstīšanu, romāns ar dzīvi, filma… ar filmu. Lai gan brīžiem šķiet, ka Triē vienā katliņā tomēr sametusi pārāk daudz sastāvdaļu, galu galā izdodas pasniegt baudāmu desertu – stāstu par sievieti, kas vēlas visu – karjeru, ģimeni, iedvesmu un labu seksu. Un meklē atbildi uz jautājumu, vai zem šādu ambīciju smaguma ir iespējams nesabrukt?

Smaguma sajūta nepamet

Lai gan filmā ir asprātīgi dialogi un pat jautri brīži, nemitīgi pavada smaguma sajūta. Notikumi risinās un sižets attīstās tieši tādā «trīsceturtdaļātrumā», ka nemitīgi šķiet – tūlīt, tūlīt gaidāms kāds trillera cienīgs pavērsiens. Jo galu galā nekas nav kārtībā nevienam no filmas galvenajiem varoņiem – katram savas problēmas, savi tarakāni galvā un, šķiet, ne mazākās nojausmas, kā no tiem tikt vaļā. Ja nu vienīgi Sibilai ir viens ieteikums pašai sev: “Tā taču ir mana dzīve, mans romāns, es to varu pārrakstīt, kā pati vien gribu.”

«Sibilas kārdinājums» («Sibyl»)

Francija, Beļģija, 2019, drāma, komēdija

Režisore: Žistina Triē.

Lomās:  Viržinija Efira, Adele Eksarhopula, Sandra Hillere, Gaspārs Iljels.