Melu pasaules sērga: Top 5 filmas un seriāli, kas atklāj viltus ziņu aizkulises
Blakus nezūdošām vērtībām katram kino un TV pasaules posmam ir arī savas politiski žanriskas aktualitātes – bijuši gan trilleri par valdības modro aci, kam sekoja Holivudas grāvēji par auksto karu un kodolkara šausmām, bet tagad uzmanības centrā nonāk arī filmas un seriāli par «fake news» jeb viltus ziņu sarūpētajām problēmām.
«The Capture»
Viens no jaunākajiem seriāliem, kas tieši stāsta par viltus ziņu sērgu, ir «The Capture» - britu giganta BBC veidots trilleris, kā pavisam viegli pasaulei viltīgi iebarot maldinošus stāstījumus, izmantojot audio un video vēstījumus. Seriāla radītājs Bens Čenens saka, ka pie darba ķēries, iespaidots no tā, cik strauji aug cilvēku manipulācija ar video paņēmieniem: «Es sāku domāt – kas notiek, ja apvieno ideju ar to, cik viegli visu ir «uzlauzt», ar to, cik liela ietekme video pierādījumiem ir mūsu tiesu sistēmā? Savienojot šīs divas lietas, rodas tiešām šausminošs scenārijs.» Ietekmējies Čepmens ir no septiņdesmito gadu trilleriem, kuros skatītāji tika baidīti ar pasaules mēroga konspirācijām, kuras īstenot palīdz toreiz jaunās tehnoloģijas.
«Fake News»
2017. gadā radīts amerikāņu trilleris, kurā galvenajā lomā nofilmējies Holivudas zvaigznes Džūlijas Robertsas brālis Ēriks Robertss. Viņa tēlotais Maksvels Sterns ir reportieris, kas specializējies politikas ziņās. Dažas ziņas ir patiesas, dažas – ne tik ļoti. Taču, kad nogalina prostitūtu, kas bijusi avots vienam no Maksvela rakstiem, viņš nonāk ietekmīgu cilvēku uzmanības lokā - savas dzīves lielākās reportāžas epicentrā.
«Saules staros»
Ukrainā dzimušais, bet Latvijā dzīvojošais režisors Vitālijs Manskis, kura «Putina liecinieki» nupat tika pie «Lielā Kristapa» kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma, 2015. gadā klajā laida «В лучах солнца» («Saules staros»). Viņš bija noalgots, lai radītu propagandas filmu Ziemeļkorejai. Katras dienas beigās valdības pārstāvji izdzēsa to Manska safilmēto materiālu, kas vadošajai varai nebija pa prātam. Taču režisors visu bija sakopējis atmiņas kartēs, un no tā materiāla samontēja pat savu «Saules staros» versiju ar paša komentāriem, lieliski parādot to, ko Ziemeļkorejas vadošā kliķe vēlas noslēpt, un demonstrējot – kā tad īsti šis režīms cenšas pasaulei iebarot viltus ziņas par valstī notiekošo. Jā filmā netrūkst vietu, kur izsmieties, taču skarbi ir lūkot, cik tad viegli ir safabricēt realitāti. Un šaušalīgākais ir tas, ka to darīt liek, pasūta un sponsorē valsts…
«Shattered Glass»
Ja kādam liekas, ka viltus ziņas ir pēdējās piecgades vai desmitgades sērga, tā, protams, nav. Dzeltenā prese un pat īpaši tieši tam domāti tabloīdi tās ir izplatījusi jau gadu desmitiem ilgi, taču 2003. gada filma «Shattered Glass» stāsta par reālu žurnālistu Stīvenu Glāsu, kas darbojās tik nopietnā izdevumā kā «The New Republic». Tajā bija (un joprojām ir) nopietni komentāri par politiku, literatūru un mākslu. Un Glāsa raksti. Triju gadu laikā, ko Glāss tur nostrādāja par žurnālistu, viņš sarakstījis milzumu izdomājumu, nepatiesu citātu un nebijušu notikumu. Vienam no saviem rakstiem pat izdomāja neesošu uzņēmumu, kam pats uztaisīja interneta mājaslapu, bet uz «firmas» norādīto telefona numuru atbildēja viņa brālis… Melīgo žurnālistu, protams, pieķēra, un viņa dzīvesstāsts pēcāk tika atspoguļots filmā.
«Nobody Speak»
Savu dokumentālo filmu par viltus ziņām izlaidusi arī kompānija «Netflix». 2017. gadā Sandensas filmu festivālā pirmizrādi piedzīvojusī «Nobody Speak» stāsta par to, kāda ietekme uz žurnālistiku ASV ir vīriem ar milzu naudu ķešā. Viens no filmas sižetiem stāsta par to, kā interneta medijs «Gawker» zaudēja tiesu pret bijušo reslinga zvaigzni un aktieri Halku Hoganu, kura seksa video bija nopludinājis internetā. Tiesa «Gawker» piesprieda Hoganam samaksāt 140 miljonus ASV dolāru, un medijam nācās bankrotēt. Taču beigās izrādījās, ka Hoganu slepus finansē miljardieris Pīters Tīls, par kura homoseksualitāti pirms vairākiem gadiem bija pirmais paziņojis tieši «Gawker». Tā nu «Nobody Speak» lieliski parāda, kādas metodes spējīgi izmantot atriebes vai varas kāri bagātnieki, ietekmējot amerikāņu medijus.
„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Modernie meli" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""
