Slavenības
2020. gada 9. janvāris, 13:41

"Pret mani izturējās kā spitālīgo" - Maija Rozīte-Krištopane skolas laiku atceras ar šermuļiem

Jauns.lv

Radio balss un dīdžejmeitene Maija Rozīte-Krištopane padalījusies atmiņās no sava skolas laika, ko nebūt neatceras ar patīkamu nostaļģiju, bet drīzāk ar šermuļiem.

"Man šobrīd ir 35, un es vēl joprojām nevaru teikt, ka manas atmiņas par skolas gadiem pavadītu kāda nebūt patīkama nostaļģija. Drīzāk atceros to ar šermuļiem, kā par atstumto savu klasesbiedru vidū es kļuvu klasē sestajā, un tā tas turpinājās līdz, šķiet, astotajai," Maija ierakstījusi sociālās saziņas tīklā "Instagram", daloties savās pārdomās par mobingu.

View this post on Instagram

Latvijā katrs trešais skolēns cieš no mobinga - emocionālas vai fiziskas vardarbības. 40% cietušo nemeklē palīdzību. mēs vairs nevaram to ignorēt! man šobrīd ir 35, un es vēl joprojām nevaru teikt, ka manas atmiņas par skolas gadiem pavadītu kāda nebūt patīkama nostaļģija. drīzāk atceros to ar šermuļiem, kā par atstumto savu klasesbiedru vidū es kļuvu klasē 6., un tā tas turpinājās līdz, šķiet, astotajai. tas bija tas laiks, kad sāku rakstīt rakstus bērnu/ jauniešu izdevumiem. vai tas mani automātiski padarīja par citādāku vienaudžu acīs, kas savukārt būtu izprovocējis viņos vēlmi gandrīz visā 30+ bērnu kolektīvā pēkšņi sākt izturēties pret mani kā pret spitālīgo (ar visu no tā izrietošo)? - to šobrīd varam tikai minēt. tāpat var arī minēt, vai tolaik pieredzētais manī kaut ko salauzis, vai tieši pretēji - norūdījis. un pat ja paliekam pie otrā varianta, es arī savā pieaugušā prātā nevaru rast skaidrojumu tam, kāpēc kādam būtu jārada apstākļi, kuros otram nākas raudāt, gan uz skolu, gan mājās ejot. ~~~~~ es neturēju to sevī, mans lielākais atbalsts bija mani vecāki... un vēl arī divas vienīgās meitenes no klases, kas peldēja pret straumi. ar vienu no viņām nomācījāmies vienā klasē visus 12 gadus, un draudzējamies joprojām. kā šis posms noslēdzās? laikam jau pakāpeniski. visiem izaugot un kļūstot gudrākiem. pašai audzinot divus pirmsskolas vecuma bērnus, īpaši bieži aizdomājos, kā negribētu viņus redzēt nevienā no lomām šādā scenārijā... bet cik tas būs reāli? ... ~~~ mobings ir parādība bez vecuma, tautības, rases, sociālā statusa, dzimuma vai valsts piederības, un diemžēl tas notiek visos līmeņos... un bieži vien notiek, pāridarītājam pat neaizdomājoties, kā viņa darbību vai vārdu rezultātā jūtas otrs. bet tā formula, kas turklāt daudzās dzīves jomās noder, ir tik elementāra un vienlaikus efektīva - vienkārši iztēloties sevi otra ādā! to arī stāstu saviem bērniem. ~~~ un vēl, manuprāt, tik daudz kas sākas ģimenē... ar vecāku piemēru... padomāsim par to, pirms kaut vai kaut kur atstāt kādu ļaunu anonīmu komentāru... ~~~ #neklusē arī Tu! @nekluse.lv

A post shared by Maija Rozīte - Krištopane (@maijarozite) on

"Tas bija tas laiks, kad sāku rakstīt rakstus bērnu/jauniešu izdevumiem. Vai tas mani automātiski padarīja par citādāku vienaudžu acīs, kas savukārt būtu izprovocējis viņos vēlmi gandrīz visā 30+ bērnu kolektīvā pēkšņi sākt izturēties pret mani kā pret spitālīgo (ar visu no tā izrietošo)? - to šobrīd varam tikai minēt.

Tāpat var arī minēt, vai tolaik pieredzētais manī kaut ko salauzis, vai tieši pretēji - norūdījis.

Un pat ja paliekam pie otrā varianta, es arī savā pieaugušā prātā nevaru rast skaidrojumu tam, kāpēc kādam būtu jārada apstākļi, kuros otram nākas raudāt, gan uz skolu, gan mājās ejot."

"Kā šis posms noslēdzās? Laikam jau pakāpeniski. Visiem izaugot un kļūstot gudrākiem. Pašai audzinot divus pirmsskolas vecuma bērnus, īpaši bieži aizdomājos, kā negribētu viņus redzēt nevienā no lomām šādā scenārijā... bet cik tas būs reāli?" tā Rozīte-Krištopane, kas savam vīram Kasparam Krištopanam dāvājusi dēlu Paulu (5) un meitu Lindu (3).

Tēmas