Var kārtīgi izsmieties un kārtīgi paraudāt. Seriāla "Fleabag" recenzija
Noslēdzies ne tikai gads, bet beigām tuvojas arī desmitgade, un tāpēc visapkārt manāmi dažādi topi, kuros, piemēram, tiek uzskaitīti gada un desmitgades labākie seriāli. Daudziem kritiķiem augšgalā atrodas, iespējams, veiksmīgākais BBC veidotais komēdijseriāls «Fleabag», kuru iemīļojuši arī skatītāji un kurš palīdzējis tā veidotāju Fēbi Voleru-Bridžu padarīt par vienu no pieprasītākajām personām Holivudā.
No lugas līdz pasaules sensācijai
Fēbe Volera-Bridža ir ne tikai «Fleabag» veidotāja un scenārija autore, bet arī spēlē tajā galveno lomu. Ideja par seriālu aizsākās nejauši 2013. gadā, kad Bridža vēl nodarbojās ar teātra spēli. Viņas draudzene nolēma izaicināt aktrisi izveidot desmit minūšu garu vienpersonas lugu. Rezultāts bija tik veiksmīgs, ka Bridža ne tikai saņēma Edinburgas mākslas festivāla balvu, bet piesaistīja kanāla BBC uzmanību, kas ļāva šo lugu adaptēt sešu sēriju garā komēdijseriālā. Drīz vien to iegādājās «Amazon», kas ieguva tiesības seriālu straumēt internetā, drīz pēc pirmizrādes Lielbritānijā palīdzot tam kļūt par plašu sensāciju.
«Fleabag» ir ne tikai seriāla nosaukums, bet arī galvenās varones vārds. Tas nāk no britu sarunvalodas un apzīmē publiski nevēlamu, nepatīkamu un kaitinošu personu, kas vairāk vai mazāk precīzi apraksta šo varoni. Seriāls seko līdzi Flī ikdienas dzīvei Londonā, kur viņa cenšas tikt galā ar sevi, pagātnes rēgiem, briesmīgiem radiem, raibo mīlas dzīvi – un to visu dara ar krietnu pašironijas devu. Pēc Bridžas teiktā, seriāls patlaban ir beidzies, un stāsts ir izstāstīts līdz galam divu sezonu garumā. Starp abām ir pagājuši trīs gadi, un tās iedala seriālu divās daļās.
Pirmajā sezonā Flī bēg prom no problēmām, tostarp draudzenes nāves, tēva mīļākās, ar kuru viņš taisās precēties, un māsas, kuras vīrs ir īsts nelietis, līdz stāstam pienāk negaidīta, pārsteidzoša kulminācija. Vēlāk, otrajā sezonā, Flī dzīve ir uzlabojusies, viņa ir atradusi savu iekšējo mieru, tomēr nākotne ir neskaidra. Te, pēkšņi, viņas dzīvē parādās jauns cilvēks, kurš pilnībā pārvērš Flī skatu uz dzīvi.
Radošums visam pamatā
Flī tēlu ir grūti uzskatīt par labu, par spīti viņas harismai – apkārt notiekošās dīvainās un amizantās situācijas viņa risina ar savdabīgu humoru, kas apkārtējiem ne visai patīk. Flī uzvedība ir tikai veids, kā tikt galā ar iekšējiem pārdzīvojumiem, un viņa pati to apzinās. Interesanti, ka gandrīz visi seriāla varoņi tiek dēvēti iesaukās, ne īstajos vārdos. Tas viņus vienlaikus padara tuvākus skatītājiem, tā kā iesaukas dodam tikai pazīstamiem cilvēkiem, un tajā pašā laikā šie varoņi kļūst tuvāki arī fantāzijai un arhetipiem. Tieši tādēļ tos ir vieglāk iztēloties un pielīdzināt reāliem cilvēkiem katra paša skatītāja dzīvē.
Lai gan seriāls pilnībā atspoguļo sievietes skatupunktu, galvenās varones sāpes ir universālas visiem, un jebkurš skatītājs tajās saskatīs kaut ko sev personīgu. Veidojot seriālu, Bridža vēlējās radīt patiesu, dzīvu tēlu, iespaidojoties no personīgās pieredzes un izjūtām. Svarīgākais veids, kā seriālā tas tiek panākts, ir nojaucot tā saukto «ceturto sienu» jeb robežu starp mākslu un tās vērotāju. Proti, seriālā Flī bieži pagriežas pret skatītāju, lai izskaidrotu vai pakomentētu notiekošo ar kādu asu piezīmi vai joku.
Šāda neparasta un izdomas pilna pieeja, lai tiešā veidā uzrunātu skatītāju, noteikti ir pārņemta no Bridžas skatuves pieredzes, turklāt pastāsta ļoti daudz par autores kreativitāti un cieņu pret skatītājiem, kā arī vēlmi radīt pēc iespējas stiprākas emocijas. Vēl viens veids ir bieži runāt par un pieskarties daudzām svarīgām, personīgām un dažkārt pretrunīgām tēmām, par kurām skaļi nemēdzam runāt. Flī mēdz izmantot sabiedrībā vispārpieņemtas normas savā labā, lai ar vienu kāju tām pārkāptu pāri un atpakaļ – gan attiecībā pret citiem varoņiem, gan arī skatītājiem. Rezultātā Flī kļūst ievainojama pret abiem, un jo īpaši skatītāju, bet beigās tomēr tik un tā kontrolē stāsta iznākumu. Iespējams, tieši šī iemesla dēļ daudziem skatītājiem ir radies priekšstats, ka seriāls ir autobiogrāfisks. Aktrise šo faktu gan noliedz, apgalvojot, ka tikai daži seriālā redzamie notikumi ir balstīti uz viņas personīgo dzīvi.
Tikai labākās emocijas un aktieri
Vienā sērijā seriāls spēj pāriet no asprātīgiem jokiem līdz skumju asarām. Ar neparedzamu stāstu tas savā labā izmanto mūsu emocionālo ievainojamību, kad smejamies. Lietas, kas liek smieties no visas sirds, vēlāk var likt raudāt un otrādi. Seriālā ir daudz dīvainu, stilīgu un neparastu brīžu, bet to attēlošanā tiek izmantotas interesantas vizuālās stāstniecības metodes, lai skatīšanos padarītu aizraujošu. Piemēram, kadri tiek aprauti brīžos, kad tas vismazāk tiek gaidīts, tādējādi rotaļājoties ar skatītāju ekspektācijām. Pat tad, kad joki kļūst nopietni, ne vienmēr ir skaidrs – smieties vai raudāt. Toties, kad kļūst pavisam skumji, seriāls neļauj pārāk daudz iegrimt sentimentalitātē, vai nu atgriežoties pie jokiem, vai sniedzot kādu vērtīgu dzīves mācību. Zelta maliņas motīvs te parādās samērā bieži.
Bridžas veidotajā un spēlētajā Flī tēlā var saskatīt autores dumpiniecisko garu, kas vēlas pretoties vienkāršiem, stīviem standartiem. Tas palīdz aizkustināt skatīšanos, kā arī ļauj brīvi izpausties seriāla aktieriem. Flī māsu Klēru atveido Šana Kliforda. Viņā var lieliski redzēt dusmas un Flī neciešamo uzvedību, tomēr aiz tām slēpjas un ik pa laikam uzpeld aizkustinoša vēlme sadziedēt abu salauztās attiecības.
Seriālā ir redzama arī nesen «Oskara» balvu ieguvusī Olīvija Kolmena, kura seriālā tēlo Flī krustmāti. Viņa, lai arī ļoti ekscentriskas dabas, Flī sagādā galvassāpes vairāk tādēļ, ka grasās precēties ar viņas tēvu, kurš nesen kļuvis par atraitni. Kolmenas tēlojumā var saskatīt dažnedažādas nianses, kas ved tikai pie vienas domas – aktrise visās savās lomās ir īsts dārgums. Toties seriāla otrajā sezonā uzrodas jauns tēls Priesteris, kurš būtiski ietekmē Flī dzīvi. Šo lomu atveido šarmantais Endrū Skots, kurš visai pamatīgi ir ietekmējis arī interneta vidi un seriāla fanu vidū nu jau ir labi zināms kā «Karstais priesteris» – domājams, šajā gadījumā komentāri ir lieki.
«Fleabag» spēj sniegt kārtīgu sajūtu buķeti, kas ļauj kārtīgi izsmieties un paraudāt, pie reizes jūtot līdzi varoņiem. Ir neiespējami neiemīlēt Flī un visus amizantos personāžus viņas dzīvē. Nonākot līdz stāsta beigām, rodas pavisam saldsērīga izjūta. Gluži kā atvadoties no neaizmirstamas un patiešām sirsnīgas draudzības.
