3. decembra jubilāri un notikumi Latvijā un pasaulē

Jubilāri Latvijā

1900. gadā Georgs Jenšs - arhīvists un vēsturnieks (miris 1990.gadā).

1942. gadā Eiženija Aldermane - Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja.

1945. gadā Tatjana Liguta - Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes docente, Latvijas Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas prezidente.

1949. gadā Leonīds Grabovskis - aktieris, režisors un dzejnieks (miris 2011. gadā).

Jubilāri pasaulē

1368. gadā Šarls VI - Francijas karalis (miris 1422.gadā).

1596. gadā Nikolo Amati - itāliešu vijoļu izgatavotājs (miris 1684.gadā).

1800. gadā Franss Prešerens - slovēņu dzejnieks (miris 1849.gadā).

1826. gadā Džordžs Maklelans - ASV pilsoņu kara laika ģenerālis (miris 1885. gadā).

1857. gadā Jozefs Konrāds - Polijā dzimis britu rakstnieks (miris 1924. gadā).

1880. gadā Fedors fon Boks - vācu feldmaršals (miris 1945.gadā).

1884. gadā Radžendra Prasads - Indijas pirmais prezidents (miris 1963.gadā).

1887. gadā Naruhiko - Japānas princis (miris 1990.gadā).

1895. gadā Anna Freida - Austrijā dzimusi britu psihoanalītiķe, Zigmunda Freida meita (mirusi 1982.gadā).

1899. gadā Ikeda Hajato - Japānas premjerministrs (miris 1965.gadā).

1900. gadā Rihards Kūns - vācu bioķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (miris 1967.gadā).

1922. gadā Svens Nīkvists - zviedru kinooperators (miris 2006.gadā).

1925. gadā Kims Dedžuns - Dienvidkorejas prezidents, Nobela Miera prēmijas laureāts (miris 2009.gadā).

1927. gadā Endijs Viljamss - amerikāņu dziedātājs (miris 2012.gadā).

1930. gadā Žans Liks Godārs - franču kinorežisors.

1933. gadā Pauls Krucens - holandiešu ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

1948. gadā Ozijs Osborns - britu mūziķis.

1949. gadā Maikijs Tomass - amerikāņu dziedātājs ("Jefferson Starship").

1960. gadā Derila Hanna - amerikāņu aktrise.

1960. gadā Igors Larionovs - krievu hokejists, divkārtējais olimpiskais un četrkārtējais pasaules čempions.

1960. gadā Maiks Remzijs - amerikāņu hokejists, 1980. gada olimpisko spēļu čempions.

1960. gadā Džuliana Mūra - amerikāņu aktrise, "Oskara" balvas ieguvēja.

1965. gadā Katarina Vita - vācu daiļslidotāja, divkārtējā olimoiskā, četrkārtējā pasaules un seškārtējā Eiropas čempione.

1966. gadā Flemings Povlsens - dāņu futbolists, 1992. gada Eiropas čempions.

1968. gadā Brendans Freizers - amerikāņu aktieris.

1970. gadā Kristjāns Karambo - franču futbolists, 1998. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2000. gada Eiropas čempions.

1977. gadā Adams Mališs - poļu tramplīnlēcējs.

1979. gadā Deniels Bedingfīlds - angļu dziedātājs.

1981. gadā Davids Vilja - spāņu futbolists, 2010. gada Pasaules kausa ieguvējs un 2008. gada Eiropas čempions.

1982. gadā Mišels Esjēns - Ganas futbolists.

1985. gadā Amanda Saifreda - amerikāņu aktrise.

1990. gadā Kristians Benteke - beļģu futbolists.

2005. gadā Sverre Mangnuss - Norvēģijas princis.

Notikumi Latvijā

1782. gadā Krievijas patvaldība ar ukazu "Par Rīgas guberņas sadalīšanu divos apgabalos - Rīgas un Rēveles" sāk Baltijas administratīvās pārvaldes reformu.

1905. gadā Talsos notiek bruņota sacelšanās. Ir ieņemtas valsts iestādes, atbrīvoti politieslodzītie, atbruņoti gorodovoji. Tukuma sacelšanos apspiedušās karaspēka daļas pienāk pie Talsiem. Kad kaujinieki pilsētu atstāj, to sāk postīt karaspēks, - nodedzinātas 60 ēkas, nogalināti 30 mierīgie iedzīvotāji.

1905. gadā notiek miliču sadursme ar karaspēka vienībām pie Vecpiebalgas skolas Cēsu rajonā.

1976. gadā svinīgi atklāj Preses nama tipogrāfiju.

1988. gadā nodibina Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociāciju.

1998. gadā Saeimā tiek nodibināta Ķīnas Tautas Republikas atbalsta grupa.

1998. gadā Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, kurā aicina Eiropas Savienības Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Latviju par iestāšanos savienībā.

2001. gadā Baltijas valstu mobilo sakaru operatori "Latvijas Mobilais telefons", Igaunijas "EMT" un Lietuvas "Omnitel" paziņo par alianses "Baltic Sea Alliance" izveidošanu.

2001. gadā Šveices pilsētā Lugano Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns un Lugano pilsētas galva Džordžo Džiudiči paraksta vienošanos par abu pilsētu kopdarbību Raiņa un Aspazijas daiļrades popularizēšanā.

2003. gadā Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (TB/LNNK) tiekas ar Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru Valteru Kolbovu, lai pārrunātu Latvijas paveikto ceļā uz pilntiesīgu dalību Ziemeļatlantijas Aliansē un valsts iespējamo iesaisti NATO Ziemeļaustrumu multinacionālajā korpusā.

Notikumi pasaulē

1818. gadā Ilinoisa kļūst par ASV 21.štatu.

1901. gadā amerikāņu izgudrotājs Kings Kemps Džilets piesaka patentu pirmajam asmeņu skuveklim ar dubultu maināmu asmeni.

1904. gadā amerikāņu zinātnieks Čārlzs Dilons Perīns Kalifornijas Lika observatorijā atklāj Jupitera mēnesi Himaliju.

1910. gadā Parīzes autošovā pirmo reizi tiek demonstrēta franču zinātnieka Žorža Kloda izstrādātā neona lampa.

1912. gadā Turcija, Bulgārija, Serbija un Melnkalne paraksta miera līgumu par pirmā Balkānu kara izbeigšanu.

1917. gadā pēc gandrīz 20 gadus ilgas plānošanas un konstruēšanas pāri Senlorensa upei Kanādā tiek atklāts Kvebekas tilts.

1919. gadā 78 gadu vecumā mirst franču gleznotājs Pjērs Augusts Renuārs.

1925. gadā Kārnegi zālē Ņujorkā pirmatskaņojumu piedzīvo Džordža Geršvina koncerts klavierēm F mažorā.

1944. gadā tikko atbrīvotajā Grieķijā izceļas pilsoņu karš starp komunistiem un monarhijas atbalstītājiem.

1967. gadā Dienvidāfrikas ķirurgs Kristāns Barnards Keiptaunā veic pasaulē pirmo sirds transplantācijas operāciju. Pacients Luiss Vaškanskis izdzīvoja 18 dienas pēc operācijas.

1971. gadā Indijai iebrūkot Rietumpakistānā, sākas pilna mēroga karš starp Indiju un Pakistānu, kas prasīja simtiem cilvēku dzīvības.

1976. gadā divas dienas pirms Kingstonā paredzētā miera koncerta Jamaikas karojošo pušu samierināšanai nezināmi uzbrucēji iebrūk regeja leģendas Boba Mārlija mājā un atklāj uguni, ievainojot Mārliju, viņa sievu Ritu un menedžeri Donu Teiloru. Mārlijam trāpa divas lodes, krūtīs un rokā, taču ievainojumi nav nopietni, un viņš koncertā piedalās. Līdz gada beigām Mārlijs pamet Jamaiku, pārceļoties uz Londonu.

1976. gadā grupa "The Sex Pistols" sāk savu skandāliem apvīto koncertturneju Lielbritānijā, kur daudzviet viņu uzstāšanās tiek aizliegta.

1979. gadā pirms grupas "Who" koncerta Cincinati ASV Ohaio štatā, fanu pūlim cīnoties par vietām, tiek sabradāti 11 cilvēki.

1984. gadā gāzes noplūdē no ASV kompānijas "Union Carbide" pesticīdu rūpnīcas pie Bhopalas Indijā iet bojā aptuveni 3800 cilvēki un smagi saindējās vēl vairāki simti tūkstoši. No saindēšanās sekām kopējais bojā gājušo skaits pārsniedz 20 000 cilvēku, un ar saindēšanās izraisītām slimībām sirgst vismaz 150 000 cilvēku.

1989. gadā Maltā tiekas ASV prezidents Džordžs Bušs un padomju līderis Mihails Gorbačovs, aizsākot jaunu posmu ASV un Padomju Savienības attiecībās.

1992. gadā pie Spānijas krastiem vētrā nogrimst Grieķijas tankkuģis "Aegean Sea" ar 80 000 tonnu jēlnaftas kravu. Lielākā daļa no jēlnaftas noplūda, izraisot ekoloģisku katastrofu Spānijas Atlantijas okeāna piekrastē.

1993. gadā Lielbritānijas princese Diāna paziņo par atkāpšanos no sabiedriskajām aktivitātēm, lai aizsargātu savu privāto dzīvi un veltītu vairāk laika sev.

1993. gadā Angolas valdība un nemiernieki vienojas par pamieru, izbeidzot 18 gadus ilgo karu.

1996. gadā aizmirstībā Maskavā mirst bijušais afgāņu komunistu līderis Babraks Karmals, kurš personificēja Kremļa neveiksmīgo deviņus gadus ilgo iebrukumu Afganistānā.

1999. gadā Horvātijas tiesa nolemj, ka sirgstošais prezidents Franjo Tudžmans nav spējīgs vadīt valsti, un nodod varu parlamenta spīkeram Vlatko Pabletičam.

2001. gadā 90 gadu vecumā mirst Gerharts Reigners, kurš Otrā pasaules laikā nosūtīja tā dēvēto Reignera telegrammu, brīdinot pasauli par nacistu plāniem fiziski iznīcināt visus Eiropas ebrejus.

2004. gadā Pakistāna un Indija vienojas atjaunot dzelzceļa satiksmi starp Munabao Radžastānas štatā un Hokraparu Pakistānas dienvidos.

2006. gadā Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ar saucienu "Ilgu mūžu revolūcijai!" pasludina sevi par valsts prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, balstoties uz oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.